šļūku

šļūku, Adv.,

1) šļũkus Kurs., gleitend, rutschend:
kāja vilkās šļūku Latv. viņš tâ bija piedzēries, ka sieva šļūkus ievilka istabā Kurs.;

2) fig., schief, schlecht
(mit ũ) Frauenb.: izgāja pa˙visam šļũku ar zirgu mîšanu Janš. Dzimtene IV, 193. meitām var iziet šļūku Bandavā I, 287.

Avots: ME IV, 79