švaitrīt

švaĩtrît, -u, -ĩju Dunika, um sich schwenken: š. ar nūju. Refl. -tiês. um sich schwenken (intr.): viņš tik ilgi švaitrījās, līdz iesita man ar nūju pa galvu. Ein Lituanismus; vgl. li. švaitýti "schwenken".

Avots: ME IV, 113