Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ājāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ājāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

ājāties

[ājâtiês Kalz., bedeute dasselbe wie ãlêtiês.]

Avots: ME I, 237

atkājāt

[atkājât Warkl., zu Fusse herkommen.]

Avots: ME I, 165

damājāt

‡ damàjât 2 Auleja, hin und wieder (wiederholt) herkommen, zum Besuch kommen: jis vis damājäja pa(r) ziemu da jai.

Avots: EH I, 305

kājāt

‡ *kājât, zu erschliessen aus atkājât.

Avots: EH I, 599

lājāt

‡ lājât (li. lõjoti ) Auleja (mit à 2 ), OB., schelten, schimpfen. Aus r. лаять dass.?

Avots: EH I, 727

novājāt

nùovājât (unter nùovâjêt), ‡

2) entkräften
(spē̦ku paņemt) Stender Deutsch-lett. Wrtb. ‡ Refl. -tiês, sich entkräften (nuogurt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 105

vājāt

vājāt, -ãju,

1) schwächen, kränken
L., St., Bergm. n. U. (n. U. "wird kaum gebraucht");

2) "schwach, krank werden"
(?) Nötk. (mit â ).

Avots: ME IV, 493

vājāt

‡ II vājât Siuxt n. BielU. "= vajât".

Avots: EH II, 761

Šķirkļa skaidrojumā (12)

gūstīt

gũstît,

1): zvejnieki ... gūstīja zivis Pas. IV, 291. kad guovis ē̦d atvālu, tās gūsta i[r] gūsta (haschen eilig nach dem Grase)
Auleja. Refl. -tiês: viņš ne˙kā kārtīgi nepadaŗa, tik gūstās Sessw. nezin, kaî g. ap darbu (kad darba daudz) Auleja: neprazdams peldēt, ieticis dziļā ūdenī, nevarē̦dams ūdens kustības pārvarēt, gūstās vien Wessen. viņš vai katrā vārdā gūstās (aizķeras, stottert) Stenden; "aplam runāt" Saikava ("kad izrunātuo grib labuot, bet nevar"), Heidenfeld: kuo nu gūsties kâ aplamis! sapruotu, ka jūs nu˙pat mani aprunājāt Saikava.

Avots: EH I, 422

izniekot

izniẽkuôt, tr.,

1) verschmaddern, vertun, verschleudern:
vecis izniekuo tikai tabaku A. XI, 478. jūs ar˙vienu rājāties, ka savu peļņu izniekuoju LP. IV, 86. viņš naudu vien izniekuojis LP. VI, 852;

2) zum besten haen, anführen:
kâ tu mani izniekuoji LP. IV, 134. Refl. - tiês, nach Herzenslust Allotrien treiben, tändeln: jaunekļi izniekuojās šâ, tâ MWM. VIII, 922.

Avots: ME I, 777

kalstināt

‡ kalstinât, hungern lassen Pāvīte, PV.: jūs tuo zirgu ilgi kalstinājāt.

Avots: EH I, 579

ķizināt

I ķizinât: nuo Jūsu suolījuma, kuo man ķizinājāt; ka ... vedīšuot atkal sev līdza, ... neiznāks ne˙kas Janš. Bandavā II, 178. puišelis ķizinātājai gre̦dze̦nu nuomauca Līgava I, 358. Refl. -tiês,

1): nedillinies un neķizinies viņam pretī!
Janš. Līgava I, 207; Neckerei treiben; Händel suchen Segew.

Avots: EH I, 705

kuža

kuža,

1) das Pferd Serben,
C., Smilt., Lub.; ein kleines Füllen Druw.;

2) fig., Dummkopf, Schund, Jux, Lump
Frauenb.; ein in Lumpen gekleideter Mensch, Tolpatsch [Grünh.]: vai jājāt kužu tiltu, vai par pe̦ku atmatām? BW. 16268. ne˙vienas kužas - visi glīti ģē̦rbti Duomas I, 242. [re, kur laucinieku kužas iet Libau. - Vgl. kuze.]

Avots: ME II, 331

nagas

nagas (li. nagà "der huf" [slav. noga "Fuss"]), beide Hände Lub., Erlaa; Hände und Füsse, [Finger (verächtlich)]: viņam tik ir nagas, er hat starke Hände und Füsse Selg. n. Etn. IV, 148. bē̦rni gaida, nagas, jūs pa˙priekšu! jūs pa˙priekšu grābājāt BW. 35033, 1. - Nebst apr. nage "Fuss" zu nags.]

Avots: ME II, 686

pabildināt

pabilˆdinât, tr., anreden Grünh.: pal˙dies, ka pābildinājāt nabadziņu Austr. cik tu mani pabildini, tik es tevis nuoraudāju BW. 9318.

Avots: ME III, 8

pasūtīt

pasùtît, tr., ein wenig schicken, bestellen [?]: jūs saaicinājāt visu valsti kuopā un pasūtījāt uz šuo dienu šurp jaunu ruobežu saņemt Kaudz. [jī pasūta Veļu Jāni tāļāk uz jaunākuo māsu Pas. II, 134 (aus Rositten).] gadījās liela zivs, kâ pasūtīta LP. V, 316.

Avots: ME III, 110

sakārtot

sakā`rtuôt, sakā`rtât,

1) sakārtāt, tr., zum zweitenmal pflügen, zwiebrachen:
vai jūs jau sakārtājāt zemi rudziem? Frauenb.;

2) tr., ordnen, zu rechtlegen, zurechtmachen:
tie iebruka leišu nesakārtuotuos pulkuos LP. VII, 472. lapas sakārtuotas rozetēs Konv.2 447. tev kruonis šķībi, - ļauj tuo sakārtuot! Rainis. sakārtā nu visu uz ceļu! Serben;

3) "jem. nach dem Sinn tun"
Spr. Refl. -tiês, sich ordnen, sich zurechtmachen.

Avots: ME II, 648

smilkšains

smilkšaîns Pussen, smilkšuojs U., smilkšuôts, sandig, mit Sand überführt od. bedeckt: zemīte ir maza, smilkšaina A. v. J. 1897, II, 135. attecēja kumeliņš smilkšainām kājiņām BW. 31989 (ähnlich 27649, 3 var.). kur... staigājāt smilkšuojām (Var.: smilkšuotām) kājiņām? 27649, 4. smilkšuota jauniķa svīta 20440, 1.

Avots: ME III, 963

spalu spalumis

‡ spalu spalumis, munter, rege, freudig Siuxt: jūs visi gājāt s. s., bet man nebija ne˙viena, kas iet.

Avots: EH II, 545

vadulis

vadulis U., *vaduls od. *vadula Manz., ein Gängelband U., vaduls L., ein Leitband: katri jūs ve̦lna vadulā un virvēs gājāt Manz. Post. I, 57.

Avots: ME IV, 431