Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ārpuse' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ārpuse' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
ārpuse
ârpuse, die äussere Seite, die Aussenseite (Gegensatz: iekšpuse, die innere Seite): ce̦pures, svārku, cilvē̦ka ārpuse un iekšpuse; Lok. ârpusē, draussen, ausserhalb: ārpusē priekš klēts durvīm stāvēja brūtes brāļi BW. III, 1, 28.
Avots: ME I, 243
Avots: ME I, 243
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atspertene
atsper̂tene,
1): Līžukam tā a. (gemeint ist das weibliche Schamglied)
stingrāka Anekd. IV, 234;
3) "?": (mājiņas) ārpuse tāda brūna kâ žāvê̦ta vepŗa a. Fr. Mekons Mella grāmata II, 11.
Avots: EH I, 169
1): Līžukam tā a. (gemeint ist das weibliche Schamglied)
stingrāka Anekd. IV, 234;
3) "?": (mājiņas) ārpuse tāda brūna kâ žāvê̦ta vepŗa a. Fr. Mekons Mella grāmata II, 11.
Avots: EH I, 169
gļiema
lēvere
lèvere,
1): auch (mit ẽ ), Salisb.; ārpuse zarnām ir ar tauku lẽvarēm Seyershof;
2): auch (mit ẽ ) Salisb.;
5): auch (mit ẽ ) Salisb.
Avots: EH I, 739
1): auch (mit ẽ ), Salisb.; ārpuse zarnām ir ar tauku lẽvarēm Seyershof;
2): auch (mit ẽ ) Salisb.;
5): auch (mit ẽ ) Salisb.
Avots: EH I, 739
smeltne
II smel̂tne, ein Platz zum Schöpfen Bers., Kr.-Würzau: kuokuos ieslē̦ptuo ūdens smeltni (Quelle) nuo ārpuses nevarēja ieraudzīt Veselis Tīr. ļaudis.
Avots: ME III, 959
Avots: ME III, 959
spilga
spilga,
1) Wollgras (eriophorum polystachion)
U.;
2) eine nicht vollständig ausgewachsene Feder
(mit il̃ ) Dunika; Flaumfedern Kronw.;
3) spil̃ga N.-Bartau, ein Glasröhrchen (am Kranz)
Brasche: vaiņaga ārpuse bija izruotāta . . . krellēm un spilgām Janš. Nīca 43. In der Bed. I nach Krček Festschrift für E. Windisch 248 zu li. paspilge̦s dünn im Stroh (vom Korn)", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 680; anders (zu spilva) Prellwitz Wrtb. 2 389.
Avots: ME III, 995
1) Wollgras (eriophorum polystachion)
U.;
2) eine nicht vollständig ausgewachsene Feder
(mit il̃ ) Dunika; Flaumfedern Kronw.;
3) spil̃ga N.-Bartau, ein Glasröhrchen (am Kranz)
Brasche: vaiņaga ārpuse bija izruotāta . . . krellēm un spilgām Janš. Nīca 43. In der Bed. I nach Krček Festschrift für E. Windisch 248 zu li. paspilge̦s dünn im Stroh (vom Korn)", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 680; anders (zu spilva) Prellwitz Wrtb. 2 389.
Avots: ME III, 995
ziemciete
zìemcìete, zìemcìetis (li. žiemkentis Miežinis) PS., Plur. ziemcieši Dr., (mit ìe ) C., (mit iê 2 ) Nigr., eine überwinternde Pflanze; Immergrün Dr.; ziemcietis Mag. IV, 2, 45; RKr. II, 76, Ar., auch ziemciesis (?) U., Plur. ziemcieši St., U., Mag. IV, 2, 83, ziemas (?) cieši L., U., Wintergrün (pyrola L.); ziemcietĩte, eine Blume A. XX, 266, AP.; ziemcieši Schwalbenäuglein PS.: ziemciešu puķes Kaudz. M. 247. tumšās, stingrās ziemcietes (= kuosas) Janš. Bandavā I, 211. pie... rūtīm nuo ārpuses pieliekuši ziemcieši savas slapjās galviņas Vēr. I, 1377. Der nom. s. ziemciesis ist, wenn überhaupt zuverlässig, irrtümlich aus den Kasus mit š (aus tj) abstrahiert.
Avots: ME IV, 742
Avots: ME IV, 742