Paplašinātā meklēšana

‡ àizãrstêt,

1) kurierend zuheilen machen:
a. vâti;

2) kurierend hingeraten lassen:
a. uz viņu pasauli.

Avots: EH I, 7

‡ apãrstêt, oberflächlich und nicht lange genug kurieren.

Avots: EH I, 72

ãrstêt, -ẽju [aus mnd. arsten], tr., kurieren, heilen: slimniekus. Refl. -tiês,

1) selbst seine Gesundheit herzustellen versuchen;

2) sich ärztlich behandeln lassen:
pēdējuo kapeiku bija izdevis ārstējuoties JR. IV, 86. ārstējamās zāles, Arzeneien.

Avots: ME I, 244

‡ II ā`rstêt ² Auleja "tramdīt": guovis viena uotra ārstē (jagen elnander, stossen einander mit den Hörnern).

Avots: EH I, 195

izãrstêt, tr., vollig heilen, wiederherstellen: ve̦se̦ls lē̦ti izārstēt, paēdis lē̦ti paēdināt.

Avots: ME I, 714

‡ nârstêt ² Salis, = nā`rstît.

Avots: EH II, 8

saãrstêt, ‡

2) = sadziêdêt: s. pārlauztu kāju Seyershof; ‡

3) schlecht kurierend noch kranker machen:
ārsti viņu tâ saārstējuši, ka jāstaigā uz kruķiem Dunika.

Avots: EH II, 395

saãrstêt, tr., längere Zeit heilen, medizinisch behandeln Dr.

Avots: ME III, 591

uzãrstêt, kurieren: uzārstēt kādu paģirās Saikava.

Avots: ME IV, 316

brīvība,

1) die persönliche, bürgerliche, staatliche Freiheit:
kar̀uot, mirt par brīvību; gara brīvība, die geistige Freiheit;

2) das Privilegium:

3) die Erlaubnis:
man tāda brīvība duota, ka es varu ārstēt U;

4) par brīvību nākt, zum ausserordentlichen Gehorch kommen
St.

Avots: ME I, 335

ìekaût,

1): kuo kungs par daudz iekavis (= piekāvis), tas likts ārstēt Dunika, Frauenb. Refl. -tiês,

1 ): viena daļa grivas iekaujas ("ieskaluojas") pumpja kanniņā Seyershof; mit grosser Mühe hineingelangen
Seyershof: kamē̦r te iekaujas pa mūsu (sc.: staignuo, sliktuo) ceļu iekšā nuo lielceļa...; ‡

2) sich zu schlagen (prügeln) anfangen; sich ans Schlagen (Prügeln) gewöhnen
Siuxt: kad ērzelis iekaujas ar māju zirgiem, tad viņš ir nejauks; kad neiekaujas, tad ir labs.

Avots: EH I, 519

‡ îksns ² Salis "eine gewisse Pferdekrankheit, die sich darin aussert, dass das Pferd an der Krippe zu nagen pflegt und dabei leise wiehert": ī. ceļuoties nuo tā, ka zirgs dabū ilgi nuoslāpt; ārstēt viņu nevar.

Avots: EH I, 500

kaņ̃ģerêt [C., PS.], -ẽju, tr.,

1) Pferde kurieren:
zirgus C. kaņģerēt ir zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt. tīrīt Lasd.;

2) peitschen,
mijuot zirgus jādelēt, pīckāt, tramdīt Lasd.;

3) lenken:
kaņģerē zirgu prātīgi, lai neiegāžamies grāvī Mar.; grundlos hin und her schickend keine Ruhe geben Ermes, Serbigal;

4) flicken, reparieren:
pulksteni Lasd. Refl. -tiês, sich kurieren U.

Avots: ME II, 157

*krem̂pis ² AP., eine gewisse Pferdekrankheit: krempi grūt e̦suot izārstēt.

Avots: EH I, 648

I nùosust [li. nušústi],

1) vor Hitze und Nässe wund werden:
slapjās vasarās kājas nuosutušas Etn. 11, 57. abas ausis nuosutušas vainadziņu valkājuot BW. 24452. [tāda nuosutusi vācu cūka De̦glavs Rīga II, 1, 221;

2) nùosutis kažuoks Linden n. U., ein fuchsig gewordener
Pelz.] Subst. nùosutums, eine durch Hitze und Nässe erzeugte Stelle am Körper: ar brūkleņu mē̦trām var īsā brīdī izārstēt nuosutumus Etn. II, 57.

Avots: ME II, 862

‡ padrusku "?": sutumus var ārstēt, ja biezi un p. mērcē ... ar dze̦stru ūdeni Pēt. Av. III, 331.

Avots: EH II, 128

piẽsita Jürg., der Anfall (einer Krankheit), die Anwandlung: ja zināja vainīgo, nuo kā lēcies, tad ar nuo tā dabūtām ve̦cām lupatām atņēmis piesitu tūliņ kâ ar ruoku Upīte Medn: laiki 4. dakteris jau tādu piesitu nepruot ārstēt Jürg.

Avots: ME III, 289

I ràibît: auch Serbig., (mit aî) Ermes: "spaiduot apvārduot" (mit aî ² ) Seyershof; "ar pirkstiem apvilkt" Wessen; "ārstēt kādu auguoni, veļu kaulu, apve̦lkuot ap slimuo vietu trīs reizes ar drēbju velējamuo vāli vai zvirgzdakmeni" Kaltenbr.

Avots: EH II, 350

‡ *II sēkste od. *sēkst(i)s "?": izārstēt... guovju sēksti Jürgens 23.

Avots: EH II, 481

‡ taukulība, (krankhafte) Fettigkeit: taukulību ... var izārstēt Mekons Zelta māj. grm. ³ 185.

Avots: EH II, 668

trũkt,

1): kaistuošas ... acis, kuŗas draud aiz sāpēm ... t. nuo pieres Jauns. Raksti V, 199;

2): vai tev trūka sāls, maizīte? BW. 26867. pa˙visam četri vīri trūka Pas. VIII, 136. trūks kāda cūka 350 (vgl. li. jiems niekad netrūksta šieno Jablonskio Raštai IV, 10); ‡

4) "weniger (Milch) geben" (von Tieren;
mit ù ² ) Auleja: guovis maz piena duod; trūkst; ‡

5) intensiv beginnen
Auleja: trūka ² smieties; emporströmen (z. B. von heftigem Nasenbluten gesagt) ebenda: (asinis) trūkst pa nāsi. Refl. -tiês: auch (mit ù ² ) Kaltenbr,; "baidīties" (mit ù ² ) Saikava; vējš trùkās ² (= sācēlās) Auleja, Malta. cūka trùkās ² ("piepeši sāka") skriet Sonnaxt. trūcēs ve̦lns kājās Pas. XI, 55, Subst. trũkams, 1 b): ar trūkumu vaidēt Kalz. n. BielU., am Bruch leiden;

3): ārstēt trūkumus (se̦kas nuo pārbīšanās) Seyershof. pelines ... dzeŗ del trùkuma ² Ceļi VIII, 234; ‡

4) Urinverhaltung
(mit ù ² ) Auleja. ‡ Subst. trũcējs Seyershof, der (das) Fehlende: nevaru uzminēt, kas tas t. dārzā (die Rede ist von gestohlenem Gemüse). Zu diesem Verbum stellt Lane Language XIII, 27 f. auch kymr. trwch "broken, maimed".

Avots: EH II, 700

uzkaût: slimu luopu, kuo nevar vairs izārstēt, mē̦dz u. (abschlachten) AP., KatrE., Orellen, Seyershof. ‡ Refl. -tiês: u. pat līdz prīmai Janš. Līgava II, 375, bei Prügeleien (in einem Gymnasium) sogar bis zur Prima hinaufgelangen (d. h. schliesslich sogar mit Primanem sich prügeln können, nachdem man es mit Schülern von niedrigeren Klassen angefangen hat).

Avots: EH II, 724