Paplašinātā meklēšana

âvîgs, albern, geckenhaft: viņš ģērbjas gluži āvīgi (Serb.).

Avots: ME I, 245

‡ blãvīgs PIKur., blaulich.

Avots: EH I, 227

kâvîgs [Drosth., Ruj.], rauflustig: kāvīgi e̦suot tie, kas aiz˙vienam kaujuoties ar citiem, bet "kāvīgs" sakām arī par tādu, kas mīļuo pērt, piemē̦ram zirgu Etn. III, 150, Allend.

Avots: ME II, 205, 206

nâvîgs,

1): nāvīga lieta Elger Günther Altle. Sprachd. I, 165);

2): ve̦cmāte ... nāvīga uz darbu Jauns. Mana dzīve3 10. nāvīgi piekusis Frauenb. ve̦lns tuos ... nāvīgi pīckājis Pas. X, 33. nā˙vīgi (ungemein)
jauks laiks Lubn. n. FBR. XVII, 131.

Avots: EH II, 9

nâvîgs,

1) tödlich, todbringend:
ve̦lns bij aplaidis pasauli ar nāvīgiem, kaitīgiem knišļiem LP. V, 179; nāvīga ruoze Tr. IV, 182; nāvīgi trāpīt Etn. III, 142;

2) ungemein, gewaltig, heftig, eifrig, stark:
nāvīgs ienaidnieks, der Todfeind; nāvīgs strādnieks, ein überaus eifriger Arbeiter. bija reizi nāvīgi dzē̦rājs LP. VII, 1150. nāvīgs sašutums tuo sagrāba Degl. e̦suot jāstrādā līdz nāvīgam nuogurumam Vēr. I, 1164. tē̦vs tâ nāvīgi bij piekuodinājis LP. VI, 974. augstprātību nāvīgi es nīdu JR. IV, 62. tad nu ļaudis nāvīgi ņe̦mas pa pļavu. nâvīgs uz, verpicht auf etw.: dažs sievietis uz dzeršanu vēl niknāks un nāvīgāks nekâ vīrietis Janš.

Avots: ME II, 704

nepastãvîgs: nepastāvīga (nicht lange vorhaltend) drēbe Oknist.

Avots: EH II, 17

nepastãvîgs, unbeständig, schwankend: nepastāvīgs cilvē̦ks, laiks, nepastāvīga ziema. Sprw.: nepastāvīgs

Avots: ME II, 726

nepiekļâvîgs, sich nicht anschmiegand, verschlossen: es biju ātrs, nepiekļāvīgs un nepiemīlīgs zē̦ns A. IV, 391.

Avots: ME II, 728

‡ nepìestãvîgs, nicht gut stehend (anliegend, passend); ungeziemend: n. uzvalks. par šādu īstai nonnei ... nepiestāvīgu bezgrēcību Janš. Mežv. ļ. I, 306.

Avots: EH II, 17

‡ pakļāvîgs, gehorsam, sich leicht unterordnend: pakļāvīgāks polītiskiem vējiem Jauns. J. un v. 230.

Avots: EH II, 143

paļãvîgs,

1) nachgiebig, dienstfertig Etn. IV, 162:
bē̦rna vēl nesacietējušam un paļāvīgajam galvas kausiņam jāpieņe̦m tāds veids, kāds... Antrop.;

2) vertrauensvoll:
viņas vaigs bij paļāvīgs Kaudz.;

3) gern erlaubend
Sessw. n. Mag. IV, 2, 132.

Avots: ME III, 65

pašpaļãvîgs,* voll Selbstvertrauen.

Avots: ME III, 116

pastãvîgs, ‡

2) p. ūdinis Auieja, stehendes Wasser.

Avots: EH XIII, 176

pastãvîgs, beständig, dauerhaft: laime nav pastāvīga. viņš pastāvīgi kle̦puo.

Avots: ME III, 108

patstãvîgs,* selbständig: tautas dzeja patstāvīga Latv.

Avots: ME III, 125

pìekļãvîgs, anhänglich, zugetan: luokana, piekļāvīga ļaužu šķira Vēr. I, 1435. kaut kas pieļāvīgs un piekļuvīgs A. v. J. 1896, S. 652.

Avots: ME III, 258

pìeļãvîgs, gern erlaubend Mag. IV, 2, 132, nachgebend U.: viņam bija dusmas par savu pieļāvīguo dabu Jaunā Raža IV, 50. acis tapa valgas un viņam pieļāvīgas Stari II, 757.

Avots: ME III, 270

pretinstāvīgs, widersetzig, widerspenstig Für. I.

Avots: ME III, 387

râvîgs, habgierig Golg.; râvîgs ² Ahs. "gewaltsam an sich raffend" Wid.: r. cilvē̦ks. Zu raût.

Avots: ME III, 500

‡ stâvīgs ² "brangs, tukls" Frauenb.: stāvīgas guovis; "liels, platiem kauliem" Seyershof: stāvīga guovs; "brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā" Salis: s. zirgs ir tāds, ka smukāks vai[r] nevar būt zirgs.

Avots: EH II, 574

uzļãvîgs, vertrauensvoll: viņš juties... krustmātei tuvs un uzļāvīgs Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 47.

Avots: ME IV, 354

uzstāvîgs: auch Adl., Meselau, PV., Tirsen.

Avots: EH II, 735

uzstāvîgs,

1) = uzstājîgs Bers., Erlaa, Grünw., Kalz., Lubn., Ubbenorm: auga Vilis lielāks, palika uzstāvīgāks Domas III, 203;

2) "= iznesîgs" Meiran.

Avots: ME IV, 384

‡ žāvīgs, zum Gähnen geneigt: miegaina, žāvīga balss Veselis Cilv. sac. 31.

Avots: EH II, 818

II naũjums [auch N.-Peb.], die Menge [Bers.], Masse: tur ir liels naujums naudas, ābuolu Siuxt. kādēļ tu lasi tādu bezgalīgu naujumu grāmatu? Vēr. II, 700. kâ lai sadzīvuo tāds naujums ļaužu mierā? Rainis. [e̦ze̦ra malā ve̦se̦ls "nàujums" zivju AP. liels naujums ļaužu Bers. tam ir naujumiem naudas Spiess n. U. - Aus * nāvjums (zu nāvīgs 2)?]

Avots: ME II, 697

nepìemĩlîgs, unfreundlich, unliebenswürding: es biju ātrs, nepiekļāvīgs un nepiemīlīgs zē̦ns A. IV, 391.

Avots: ME II, 728

padaũza (li. padaužà "Vagabund") [auch Grünh., Warkh., Wessen], padauze Etn. l, 138, C., Bers., Lub., U., comm., padaũzis [Zaravič, De̦glavs Rīga II, 2, 777, padauzs U.], auch padauža Nerft, comm., der Lärmmacher, Springinsfeld, Bummler, ein unrahiges, unstätes Wesen: padauza - nepastāvīgs rādījums: suns, kas visur dzīvuo, kur tik tuo uzņe̦m, jauneklis, kas lakstuodamies iet nuo vienas jaunavas pie uotras Etn. II, 50. ne guoda tam, ne kauruz, padauza! Druva I, 280. nu padauzi, kur vakar biji un kur nauda? Etn. III, 175. lai skrien pa pasauli pasaules padauži! Plūd. viņš tūlīt drazās pulkā un griezās kâ padauža Jauns.

Avots: ME III, 15

sašust, intr., gew. das Part. sašutis (auch U.) gebraucht, sich stark ärgern, vor Ärger ausser Fassung kommen, sich empören: karakungs sašūt briesmīgi LP. V, 315. tie par tādu neģēlību... sašūt Janš. Dzimtene V, 140. Vītuols bija sašutis par savām jūtām, par viņu svārstīšanuos Vēr. I, 1039. - Subst. sašutums, der Ärger, die Empörung: nāvīgs sašutums tuo sagrāba MWM. v. J. 1896, S. 477.

Avots: ME III, 759

šķuobîgs: ē̦kas pamati bij šķuobīgi ("nedruoši, nuošķiebušies") PV. š. ("gruozīgs, šaubīgs, nepastāvīgs") cilvē̦ks PV.

Avots: EH II, 642

I švipšķis: "kas darbā viegls, nepastāvīgs, lē̦kātājs" MSil.; "kas svilpē̦dams lielās, kas švipšķina" Nötk.; "wer lispelt" Sessw.

Avots: EH II, 661

švipstiņš: plātīdamies kâ tāds š., stāstīja nezin kādus brīnumus A. Upītis Sm. lapa 32; "kas darbā viegls, nepastāvīgs, lē̦kātājs" MSil.

Avots: EH II, 661