čiga
‡ čiga, das Füllen (in der Kindersprache) Dond.: mazs č. staigā pa apluoku. jāaizne̦s čigai zâles kušķis.
Avots: EH I, 290
Avots: EH I, 290
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'čiga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'čiga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
čiga
čiga, čigu! Interj. zur Bezeichnung eines knarrenden Geräusches: čiga, čiga ragaviņas nuo kalniņa lejiņā BW. 12209. čigu, čagu man kurpītes 16985.
Avots: ME I, 412
Avots: ME I, 412
čigainene
čigainis
čigainis (unter čigãns): auch Schlehk n. FBR. VII, 37, Strasden, BW. 20271; 20280, 12 var.
Avots: EH I, 290
Avots: EH I, 290
čigaiņlapa
čiganēties
čiganīca
čigans
‡ l čigans Linden, Zvirgzdine, der Zigeuner: me̦lnuo čiganu pulkā BW. 21403. čiganiņu liela draudze 33518 var.
Avots: EH I, 290
Avots: EH I, 290
čigans
Šķirkļa skaidrojumā (11)
apsirot
I apsiruôt, tr., eine Gegend (bettelnd) durchstreifen, besuchen: čigaiņi apsiruojuši šuo apgabalu. cūkas apsiruo malas, die Schweine suchen hinter den Norken die Excremente der Menschen auf. es jau nu gan jūs bieži apsiruoju Stend.
Avots: ME I, 120
Avots: ME I, 120
čigāne
čigãne (unter čigãns): čigānēm mutes duot BW. 20511 var. dūli me̦lna kâ čigane 20190.
Avots: EH I, 290
Avots: EH I, 290
čigānis
čigāns
čigãns, čigainis Sassm., der Zigeuner, f. čigãne, čigānīca BW. 33520, čigānīce 33443, [čigāniece 33528 var.], čigãniete, die Zigeunerin. Sprw.: rauj viņu čigāns. tur netiek ne žīds, ne čigāns gudrs. viņš per,as kâ čigāns pa Daugavu. viņš kâ čigāns svaida mēteli uz vienu, uz uotru ple̦cu. me̦lna kâ čigāne. trakas aitas: čigānam krūmuos virsū skrien. ķer nu čigānu krūmuos, od. čigānu krūmuos nenuoķersi. čigānuos iet, Fastnacht laufen, Fastnachtpossen treiben. [Nebst li. čigõnas, cigõnas aus r. resp. poln. cygan.]
Avots: ME I, 412
Avots: ME I, 412
čika
čika, Interj. zur Bezeichnung eines knarrenden Geräusches: čika, čika (var.: čiga, čiga; čigu, čigu; čīku, čīku od. ķiku, ķiku) kamaniņas, ve̦cuo vežu purviņā BW. 31510, 2.
Avots: ME I, 412
Avots: ME I, 412
maklačīt
‡ maklačît, -īju, faseln ("me̦luojuot runāt daudz") Auleja: kai čigans maklučī Auleja, mēģināja kaut kai maklačēt Pas. XI, 90 (aus Kapiņi). Wohl aus r. маклачить "in betrügerischer Weise den Unterhändier machen".
Avots: EH I, 779
Avots: EH I, 779
paķerstīt
paķer̂stît, tr., freqn., zuweilen greifen, fassen: kāda nelaime, kad nabaga čigainis paķe̦rsta jē̦rus pa krūmiem? Refl. -tiês, zuweilen etwas greifend, fassend albern, charmieren: ar meitām viņš šad un tad, ja tâ izgadījās; paķerstījās, pameņģējās Saul.
Avots: ME III, 53
Avots: ME III, 53
pūzere
‡ pūzere, eine mit zerzaustem Haar (?): visas manas mazās māsas gludanām gāliņām; viena pati pūzerīte, - tuo ieduos čigaiņam Tdz. 42123 (aus Ugalen).
Avots: EH II, 344
Avots: EH II, 344
rūkstēt
rūkstêt, -u, -ẽju, brummen: kad dabūja kuiļa galas, tad staigāja rūkstē̦dams BW. 19403, l. kuo tu puksti, kuo tu rūksti? Br. 3. nerūkst vair dzirnaviņas BW. 13646, 28. Das Part. pass. rūkstamais, der Hintere: čiganam branga džala, sit par munu rūkstamuo BW. 33554, 6. rũkstêt Jürg., rùk-stêt 2 od. rûkstinêt 2 Warkl., = rukstêt.
Avots: ME III, 569
Avots: ME III, 569
valkāt
val˜kât,
1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl 2 ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);
3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡
4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,
1): auch (mit àl 2 ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).
Avots: EH II, 752
1): auch Dunika, Rutzau, (mit àl 2 ) Sonnaxt; valkādams (wiederholt ziehend)
nuo maisa Pas. VIII, 110 (aus Lettg.). jās nevar v. ve̦zumu X, 301 (aus Rositten). nespēja kājas v. XI, 395 (aus Sakstagals). ar šuo virvi valkāšu nuo e̦ze̦ra ve̦lnus 91 (aus Kapiņi). sācis pār mēli v. (danci) XII, 423 (aus Lubn.). visus 15 gadus sulainis valkāja viņu ratiņuos Jürgens 138. aiz mateņu valkādams Tdz. 37437 (aus Nautrēni);
3): kai tikai jie sāka tuo naudu v. Pas. XV, 61 (aus Domopol). vai es tevi viens valkāju? Tdz. 55911 (aus Stirniene); ‡
4) sich umhertreiben:
čigans valkāja pa pasauli Pas. XI, 112 (aus Andrupine). Refl. -tiês,
1): auch (mit àl 2 ) Kaltenbr., Liepna, Pas. IX, 508 (aus Lettg.), X, 146 (aus Lettg.), XI, 216 (aus Eglūna), XII, 439 (aus Kaunata); puišiem rāpu v. Tdz. 56091 (aus Lettg.). uz meitām v. 56370 (aus Zvirgzdine).
Avots: EH II, 752
zīlēt
zīlêt,
1): mit ĩ Iw. Refl. -tiês,
1): z. pie čiganietēm Vanagu ligzda 257. tai vakarā tâ˙pat zīlējas kâ jauna gada vakarā Lttic. 709;
2): meitas caur krūmiem zīlējās BW. 13468. ‡ Subst. zīlējums, ein erfolgtes Wahrsagen:
par ruociņas zīlējumu BW. 20536, 1 var. ‡ Subst. zĩlêtãjs AP., ein Wahrsager.
Avots: EH II, 809
1): mit ĩ Iw. Refl. -tiês,
1): z. pie čiganietēm Vanagu ligzda 257. tai vakarā tâ˙pat zīlējas kâ jauna gada vakarā Lttic. 709;
2): meitas caur krūmiem zīlējās BW. 13468. ‡ Subst. zīlējums, ein erfolgtes Wahrsagen:
par ruociņas zīlējumu BW. 20536, 1 var. ‡ Subst. zĩlêtãjs AP., ein Wahrsager.
Avots: EH II, 809