maklačīt

‡ maklačît, -īju, faseln ("me̦luojuot runāt daudz") Auleja: kai čigans maklučī Auleja, mēģināja kaut kai maklačēt Pas. XI, 90 (aus Kapiņi). Wohl aus r. маклачить "in betrügerischer Weise den Unterhändier machen".

Avots: EH I, 779