Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'čunčināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'čunčināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizčunčināt

àizčunčinât: langsam fort-, hinfahren Bauske, Golg., Jürg., Wandsen, (mit un̂ 2 ) Siuxt, Stenden: tēvs aizčunčināja ar ķēveni uz kruogu Siuxt, rati... aizčunčināja pa uolnīcu Azand. 56.

Avots: EH I, 16


aizčunčināt

àizčunčinât, intr., wegtraben: melnais aizčunčināja uz lauku.

Avots: ME I, 21


čunčināt

I čunčinât: auch NB. (mit un̂ 2 ), Schrunden, Janš. Līgava II, 307.

Avots: EH I, 295


čunčināt

I čun̂činât 2, trotten, kleinen Hundetrab fahren, laufen: es ar savu ve̦cu ķēvi nuo pakaļas čunčināju. kur, vilciņ, čunčināji BW. 29425 var. gan jau mēs aizbrauksim, lai tik zirgi tâ čunčina Wain.

Avots: ME I, 420


čunčināt

II čunčinât: auch Grenzhof, Sessau; (ein kleines Kind) auf den Handen bewegen und beruhigen Bartau, Dond.; (ein Kind) in Windeln wickeln Dond.; warm kleiden Mitau. Refl. -tiês: auch (mit un̂ 2 ) Mitau.

Avots: EH I, 295


čunčināt

II čun̂činât 2 [Līn.],

1) tr., hätscheln, verzärteln:
kas tad šuo tik daudz čunčinās? Alm. [Vgl. li. čiunčyti "баловать, нѣжить".] Refl. -tiês, trödeln, langsam an die Arbeit gehen: čigāni čunčinājās ap uguni.

Avots: ME I, 420


izčunčināt

izčunčinât, herzlich hätscheln: es tevi izčunčinātu un izlutinātu Asp.

Avots: ME I, 724


izčunčināt

II izčunčinât, in kleinem Trab herausfahren Frauenb.; in kleinem Trab durchfahren: lē̦nā gaitā ar savu luosīti... dažas ielejas izčunčinās Janš. Līgava II, 307.

Avots: EH I, 440


nočunčināt

nuočunčinât Frauenb. "maziem rikšiem nuobraukt".

Avots: EH II, 37


pačunčināt

pačunčinât, Intr., tr.,

1) in kleinem Trott fahren, reiten:
nevarēja ne pačunčināt LP. V, 318. varēja drusku pačunčināt rikšus Janš. [Bārenīte 52];

2) ein wenig schaukeln:
mazais jāpačunčina B.Vēstn.

Avots: ME III, 14


sačunčināt

sačuñčinât,

1): auch "Vecmuiža";

2) Hederlich (eine Arbeit) verrichten, (einen Gegenstand) herstellen;
"samežģīt" A.-Autz: siens ne˙maz nav labi salikts gubās, bet tik tâ sačuñčināts vien; "nelāga savērpt" Valtaiķi; viņš svārkus šuj, bet nesačunčina ("?"; aus einem Manuskript).

Avots: EH XVI, 401


sačunčināt

sačuñčinât Sessau, dicht einhüllen N.Laitzen, dicht bekleiden: mazu bē̦rnu uz skuolu ve̦duot aukstā laikā sačunčina lakatuos un lielās drēbēs N: Peb. Refl. -tiês,

1) sich ducken
Arrasch: kurinātāja sačunčinājās kaktiņā LP. VI, 834; sich in der Kälte od. Hitze zusammenziehen: sēd sačunčinājies pie krāsns Posendorf;

2) sich dicht einhüllen
(satuntuļuoties) Lennew., Schujen, Talsen, Würzau, Mar., Bauske, Grünh., Bers., Kokn., Fehteln, Serben, Allasch, Irmelau, (mit ùn 2) Schwanb., Stomersee, Sessw., (mit un̂ 2 ) Mitau, Kalnazeem, (mit ) Schibbenhof, Laidsen, Rutzau, N.-Peb.; sich vermummen (mit ) Jürg.;

3) zu trotten anfangen
MSil.

Avots: ME II, 605


uzčunčināt

I uzčunčinât, hinauftrotten, in kleinem Trab hinauffahren Siuxt (mit un̂ 2 ), Wandsen: uzčunčināt kalnā.

Avots: ME IV, 322


uzčunčināt

II uzčunčinât, stark ankleiden, einhüllen (perfektiv): bē̦rnu uzčunčināt tâ, ka nevar paiet Bauske, Dond.

Avots: ME IV, 322

Šķirkļa skaidrojumā (1)

pačinčināt

[II pačiñčinât, = pačunčināt 1 Grünh., Autz; neveikli uz priekšu kulties, piem. ar vāju zirģeli" N.-Peb.]

Avots: ME III, 14