Paplašinātā meklēšana

‡ àizķēpêt(iês) Bers. "= àizķepêtiês".

Avots: EH I, 35

‡ àizķēpêt(iês) Bers. "= àizķepêtiês".

Avots: EH I, 35

‡ àizkvêpêt, russig werden: aizkvēpējis luogs Trik. U. a.

Avots: EH I, 34

‡ àizsvēpêt, räuchernd vertreiben: a. uodus (pruojām) Golg.

Avots: EH I, 54

aplēpêt: auch (mit ê ) Trik., Wolmarshot.

Avots: EH I, 98

[aplẽpêt bedeute um Mitau "sich mit Blättern der Seerosen (lēpes) bedecken": aire aplēpējusi].

Avots: ME I, 101

aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.

Avots: ME I, 101

apsvēpêt, ‡ Refl. -tiês, sich beräuchern: kad iet pie bitēm, de̦r a. Jürg.

Avots: EH I, 118

apsvēpêt, apsvēpinât, tr., beräuchern: jāiet guovs apsvēpēt LP. VI, 165; zirgiem purnus apsvēpināja LP. VII, 317.

Avots: ME I, 128

‡ *ẽpêt, erschlossen aus izẽpêt.

Avots: EH I, 372

[ìekvēpêt,

1) unvollkommen räuchern:
iekvē̦pē̦ta gaļa Lautb.;

2) räuchernd einhüllen, verdecken:
dūmi iekvēpējuši siênu rakstu Ruj.;

3) hineinräuchern:
paegļu smaržu Jürg.]

Avots: ME II, 34

[ìerẽpêt C., = ierepêt.]

Avots: ME II, 57

[ìesvēpēt, freqn. ìesvēpinât, einräuchern (ein Zimmer), ausräuchern: ar paegļiem istabu Bauske, Arrasch.]

Avots: ME II, 75

izẽpẽt, zerstören, izkašņāt, izjaukt: vistas izēpējušas burkānu duobi. vējš izēpējis siena gubu Drsth. [Zu ērpêt I?]

Avots: ME I, 735

izklẽpêt, [izklẽ̦pât PS.], intr., gelagert liegen: nuobriedušie mieži visi nuoklēpējuši (izklēpējuši) Adsel.

Avots: ME I, 753

[izkvêpêt,

1) = izkvêpinât: izkvēpēt istabu ar paegļiem Arrasch;

2) intr., brennend verrauchen:
aizdedzinātie paegļi izkvēpēja C., Nigr.]

Avots: ME I, 758

izsvêpêt, izsvêpinât, tr., ausräuchern: istabu paegļu zariem. kad bites labi neizduodas, tad vajaguot dabūt nuo baznīcas svecītes un ar tām izsvēpēt struopus Etn. IV, 110. [izsvēpēt uodus nuo istabas Kl.]

Avots: ME I, 809

‡ *ķēpêt, zu erschliessen aus nùoķēpêt und ‡ àizķēpêt(iês).

Avots: EH I, 699

‡ *klẽpêt, Zu erschliessen aus izklẽpêt und nùoklēpêt.

Avots: EH I, 616

krēpêt: zur Bed. vgl. pìekrēpêt (unter pìekrẽ̦pât).

Avots: EH I, 651

krēpêt, s. krepêt.

Avots: ME II, 276

kvêpêt (li. kvėpėti "duften"], -ẽju, tr., räuchern: kvēpējamas od. kvēpināmas zâles, das Räucherwerk IV Mos. 7, 14. [Refl. -tiês, rauchen Für. I.]

Avots: ME II, 354

‡ *lēpêt, zu erschliessen aus aplēpêt und salêpêt.

Avots: EH I, 738

nùoķēpêt, herunterkommen (übertr.): viņš nuoķēpējis, es ist heruntergekommen Burtn., Salis n. U.

Avots: ME II, 806

nùoklēpêt, nùoklē̦pât, sich lagern, sich zur Erde neigen: nuobriedušie un nuogatavuojušies mieži visi ir nuoklēpējuši Adsel. ve̦cā mēnesī sē̦tas auzas nuoklē̦pā Etn. II, 96. [auzu nevajaga sēt, kad mēnesi pušu lauž, tad nuoklē̦pā Erlaa. labība nuoklē̦pā Ronneb., Smilt., Trik., Erlaa.]

Avots: ME II, 798

nùokvêpêt,

1): kuoki, aiz krāsns stāvē̦dami, nuokvēpējuši me̦lni Seyershof;

2): kadiķa dūmi nuokvēpē gaļu dikti me̦lnu Siuxt. dūmi bruņas nejauki nuokvēpējuši Dünsb. Od. 237.

Avots: EH II, 59

[nùokvêpêt,

1) = nùokvêpt: griesti nuokvēpējuši;

2) = nùokvêpinât: n. stiklu me̦lnu Lis. - Refl. -tiês, = nùokvêpinâtiês.]

Avots: ME II, 805

‡ nuoļêpêt ² Siuxt, = nùoļẽpt: visi luopi nuoļēpējuši (ar mē̦slu lēkšām aplipuši).

Avots: EH II, 65

nùosvêpêt,

6): auch Sermus. ‡ Refl. -tiês Heidenfeld "nuokvēpt".

Avots: EH II, 94

nùosvêpêt,

[1) räuchernd von Bösem befreien):
es zinu raganu, kas viņu var nuosvēpēt. [lai krievu mācītājs tevi nuosvēpē! Jürg. kad bē̦rns nuo suņa sabijies, tad tas jānuosvêpē ar suņa spalvu PS.;

2) auch nùosvêpt Tirsen, Nötk., sich mit Russ od. Staub bedecken: žāvējama gaļa nuosvēpe jeb nuosvē̦pst Holmhof;

3) beräuchern
Kokn., Vīt., Ermes, Dickeln, Malta, Re̦zna, N.-Peb.: uodi neē̦duot, ja ģīmi nuosvēpējuot pīpes dūmiem Grünwald. ar nātnas drēbes dūmiem nuosvēpē pārgriezumu Selsau, Schwanb., Druw., Sessw., Lös., Prl., Tirsen, Hochrosen. nuosvêpējis kre̦klu dūmuos tīri me̦lnu Lis., Bers.;

4) "durchschimpfen, verleumden"
Ar.;

5) nùosvēp(ê)t "vorzeitig umbringen"
Sessw.: n. savu vīru;

6) im Rauch ersticken
Bewernshof: nuosvēpēt lapsenes Lis.]

Avots: ME II, 864

[pãrsvēpêt, (von neuem) durchräuchern. p. te̦lpas ar paegļiem.]

Avots: ME III, 180

paslẽpêt, ‡

2) (ein wenig) niedertrampeln
Nitau: p. zâli, pļavu.

Avots: EH XIII, 174

[paslēpêt Nitau, N.-Peb., eine Weile mit den slēpes fahren.]

Avots: ME III, 102

pìekrēpêt "an die Mähne anklammern anhaken" Spr.

Avots: ME III, 259

pìekvēpêt Spr., pìekvêpinât, (mehrfach) vollräuchern, mit Qualm od. Russ anfüllen: viņi piekvēpināja baznīcu biezu tvaiku Dīcm. pas. v. I, 46.

Avots: ME III, 263

I rẽpêt: auch Drosth. n. RKr. XV, 70.

Avots: EH II, 369

I rẽpêt, -ẽju, grindig werden, eine Kruste bekommen: ruokām āda rēpē; mitrā zeme kartupeļi rēpē Jürg., s. auch aprẽpêt; vgl. rept, repêt.

Avots: ME III, 521

II rẽpêt, eine rẽpe ums Rad legen Bixten.

Avots: ME III, 521

sakrēpêt U. (unter krēpêt), schmutzig werden; vgl. sakrepêt.

Avots: ME II, 655

sakvêpêt, sakvêpinât, tr., verräuchern, vollräuchern: sakvēpināsim baznīcu LP. VII, 189.

Avots: ME II, 661

salêpêt, in weichen und grossen Flocken schneien (perf.) Gr. -Buschhof, Saikava.

Avots: ME II, 671

sarẽpêt: kad ruokas nekuopj un nemazgā, tad tās sarẽ̦p (= sasprē̦gā) AP.

Avots: EH XVI, 442

sarēpêt, = sarepêt: sarēpējušas ruokas Erlaa. sarēpējis - kad me̦lnums miesā visai iekaltis N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617.

Avots: ME II, 716

sašķẽpêt, zerschneiden: s. ciguoriņus Siuxt.

Avots: ME III, 755

sasvêpêt,

1) =sadũmuôt 1 Golg.;

2) ausräuchern:
s. istabu ar paegļiem Jürg.

Avots: ME III, 753

satrêpêt ² (?) Grobin "= satrepêt".

Avots: ME III, 765

I škēpêt Kalnazeem, der Länge nach zerschneiden: š. ciguorinus. Aus šķērpêt I?

Avots: ME IV, 33

II šķēpêt, schicken, senden Lettg. n. U. Wohl aus mnd. schepen "zu Schiff wohin bringen".

Avots: ME IV, 33

skrēpêt: Wohl aus nd. schrepen "striegeln" (Sehwers Unters. 106).

Avots: EH II, 509

skrēpêt, -ẽju, kratzen, ritzen Spiess n. U. Eher wohl aus skrãpêt entstanden, als zu ahd. screvōn "incidere" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581) gehörig.

Avots: ME III, 892

I slēpêt,

1): s. (schlurren)
ar tupelēm (mit ê ) Seyershof; ‡

2) ebnen, glätten
(mit ẽ ) Kolberg: ar kuoka slēpi s. ceļu vai uzartu tīrumu.

Avots: EH II, 525

I slēpêt, -ẽju, schlurren, schleifen Bielenstein Holzb. 602, Karls. (slẽpēt), schlurrend, schleppend gehen U., (mit ẽ) Jürg., Adiamünde, (mit è ²⁾ Schwanb.; auf dem Eise glitschen Lems., Salis n. U.; mit den slēpes führen (z. B. Steine) C. (mit ẽ); mit einem Schlitten auf schlechter, schneearmer Bahn fahren Lieven-Bersen: ja maz sniega, pa negludu ceļu ragus slẽpē (jeb slīd nuo ceļa) Bauske; mit einem Schlittchen vom Berge fahren Bauske; auf glatter Unterlage schieben: slẽpēt (pa paliktām blankām) kuokus uz kuģa Salis; slēpēt (= sliedêt) labību Lis., Adl., Saikava (mit è ^2), Ruj.; mit den slēpes fahren Salisb. n. U.; mit Schneeschuhen laufen U., (mit ẽ) Jürg., Arrasch, Ruj., Widdrisch, Bauske. Refl. -tiês, längs der Erde schleppen (intr.): virves gar zemi slēpējas, die Stricke schleppen an der Erde U. ratu pakaļgals slẽpējas (ve̦lkas) gar zemi Salisb. Aus mnd. slepen "schleppen, schleifen; schleppend gehen".

Avots: ME III, 929

II slēpêt, tr., verbergen, verheimlichen : vai, brālīti, kâ pēdiņas slēpēsim (Var.: paslēpsim)? BW. 12594, 4.

Avots: ME III, 929

svêpêt,

1): auch Alswig, AP., Heidenfeld, N.-Laitzen, Ramkau, (mit è ² ) Fehteln, Linden in Livl: žurkas s. (mit ê ) Saikava; "kvēpināt" (mit ê ) Auleja, N.-Peb.; "kūpināt" (mit ê ) Kalupe, Skaista; "kūpināt dūmus" Kurmene: kuo nu svêpē (rauchst) visu dienu? Meselau; "; LP. VII, 200" ME. III, 1153 zu streichen! ‡

2) "bezdēt" Kurmene.

Avots: EH II, 615, 616

svêpêt C., Festen, Kr., Golg., Jürg., Laud., Mar., PS., Selsau, Wolm., Schwanb., (mit ê ² ) Arrasch, Bauske, svẽpêt Gr. - Sessau, Salis, -ẽju, =kvēpēt, räuchern L., U., Adsel, Bers.: gruzdējuma dūmuos tur slimuo bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. ar pīlādzi svēpē bē̦rnus JK. Vl, 29. Jurģī vajaguot mazus bē̦rnus svēpēt ar vilka gaļu, tad ganuos iemuot vilks ne˙kuo nenuone̦suot Etn. II, 84.; LP. VII, 200. ar svēpējamām zâlēm aizdzìt LP. VII, 46. Refl. svêpêtiês C., Lis., Lubn., Warkl., sich beräuchern (kvēpināties). Nach Būga KZ. LII, 287 zu li. svėpúoti "schwer atmen".

Avots: ME III, 1153

svēpêtiês, schlmpfen (?): saniknuota iznāca Lapiņa kundze un sāka pilnā kaklā svēpēties Dz. V.

Avots: ME III, 1153

*trēpêt, zu erschliessen aus satrēpêt.

Avots: ME IV, 233

uzsvēpêt, beräuchern Golg.: u. brūci (ar lupatu dūmiem), lai sadzîst.

Avots: ME IV, 387

izklāpuôt, izklàpât ² Bers., undicht werden (vom Getreide) Druw. n. Etn. II, 130: [slikta, re̦ta labība, sevišķi auzas rudenī pie saknes pārgumst vai nuolūst un salms ar skaru nuokrīt uz zemes, - izklāpā, pie kam daži stiebri paliek arī stāvuot, kamē̦r "veldzē" visus stiebrus sagāž uz vienu pusi Bers.; izklāpāt Odensee "sasist (labība) veldrē un salauzīt"; vgl. izklēpēt].

Avots: ME I, 752

[II paslepêt (?) "eine Weile (mit Holzpantoffeln od. alten Stiefeln) gleiten (šļūkt)": ar šiem zābakiem jau var drusku paslepēt Plm.; vgl. paslēpēt.]

Avots: ME III, 102