sarēpēt

sarēpêt, = sarepêt: sarēpējušas ruokas Erlaa. sarēpējis - kad me̦lnums miesā visai iekaltis N. - Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617.

Avots: ME II, 716


sarēpēt

sarẽpêt: kad ruokas nekuopj un nemazgā, tad tās sarẽ̦p (= sasprē̦gā) AP.

Avots: EH XVI, 442