Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ērķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ērķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
apstērķēt
ērķēt
ērķêt, hecheln ("linu saujai, kad galviņas ar izkapti nuogriêztas, ar sukām atlikušās galviņas ārā sukāt") Sauken.
Avots: ME I, 575
Avots: ME I, 575
izvērķēt
‡ izvẽrķêt Frauenb., (mit ḕr 2 ) KatrE., (den Pferdehuf) auswirken U. (unter vērķēt): i. zirgam nagus.
Avots: EH I, 495
Avots: EH I, 495
mērķēt
mẽrķêt, Refl. -tiês, ‡
2) "rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu" Salis: saulīte paliek bieza; tas zilums ar tanī ceļā mērķējas ("lietus mākuonis arī kāpj augšup saulei priekšā").
Avots: EH I, 808
2) "rādīties zināmā vietā, virzīties pa zināmu vietu" Salis: saulīte paliek bieza; tas zilums ar tanī ceļā mērķējas ("lietus mākuonis arī kāpj augšup saulei priekšā").
Avots: EH I, 808
mērķēt
mẽrķêt, -ẽju,
1) zielen:
viņš mērķēja uz putnu, bet neķēra. [uz kādu lietu mērķēt, zielen (mit Worten) U.;
2) bezeichnen
U.] Refl. -tiês, spielend, albernd eine Flinte oder etwas Flintenähnliches wiederholt auf etwas richten, aber auch überhaupt Unsinn treiben, albern: kuo tu te mērķējies ar tuo bisi? nemērķējies tik daudz! sei nicht so albern Dond., Kand., Ahs., Mat.
Avots: ME II, 620
1) zielen:
viņš mērķēja uz putnu, bet neķēra. [uz kādu lietu mērķēt, zielen (mit Worten) U.;
2) bezeichnen
U.] Refl. -tiês, spielend, albernd eine Flinte oder etwas Flintenähnliches wiederholt auf etwas richten, aber auch überhaupt Unsinn treiben, albern: kuo tu te mērķējies ar tuo bisi? nemērķējies tik daudz! sei nicht so albern Dond., Kand., Ahs., Mat.
Avots: ME II, 620
nomērķēt
nùomẽrķêt, tr.,
1) abvisieren, abzielen:
labi nuomērķējis, viņż żāva;
[2) abzeichnen
St. Refl. - tiês, sich versehen (von Schwangern) Diez n. U.]
Avots: ME II, 819
1) abvisieren, abzielen:
labi nuomērķējis, viņż żāva;
[2) abzeichnen
St. Refl. - tiês, sich versehen (von Schwangern) Diez n. U.]
Avots: ME II, 819
nostērķēt
pamērķēties
[pamērķêtiês Dond., ein wenig albern, Unsinn treiben: gribu tik drusku pamēr,kēties.]
Avots: ME III, 70
Avots: ME III, 70
stērķēt
stērķēt
stērķēt
uzmērķēt
uzmẽrķêt, auf etw. zielen (perfektiv): mednieks bija zaķim labi uzmērķējis, uz reiz nuokrita Saikava.
Avots: ME IV, 359
Avots: ME IV, 359
vērķēt
I vẽrķêt Bl., Frauenb., Nigr., (mit ḕr 2 ) Golg., Kl., Sessw., -ẽju, (den Pferdehuf) auswirken St., U., Sessw. (unbek, in Dond., Wolm. u, a.). Nebst estn. wär'kima aus mnd. werken.
Avots: ME IV, 563
Avots: ME IV, 563
vērķēt
II vērķêt, -ẽju, werben Spiess n. U. ("scheint nicht bekannt"). Aus mnd. sick werken "tätig sein für"?
Avots: ME IV, 563
Avots: ME IV, 563
Šķirkļa skaidrojumā (4)
mēgļot
‡ mēgļuôt "?": beidz nu ... nepiederīgus juokus! ne˙kad neklājas tuo m. un mērķēt, kas nav labs Janš. Līgava I, 471 (ähnlich 504 und Mežv. ļ. II, 129). Refl. -tiês (s. ME. II, 612): ar tādiem vāŗdiem nemēgļuojies ("?")! Janš. Līgava II, 398. (s. auch oben unter ‡ mēgle).
Avots: EH I, 805
Avots: EH I, 805