Paplašinātā meklēšana

ẽrce,

1): auch Dunika, Seyershof, (mit è ² ) Mahlup;

2): ein unverträglicher Mensch
AP.

Avots: EH I, 372

ẽrce,

1) kuhmilbe, Buschlaus, Holzbock, Zecke
U., Wolm., Nigr.: viņš ieēdās kâ ērce dūšā;

2) (bei U. ļauna ērce), eine Person, die andere schroff abweist, keine Annäherung gestattet.
kâ tīrā ērce pret visiem pielūdzējiem MWM. VII, 809;

3) der Harm
L. [Zu li. érkė "Schaflaus, Holzbock", woneben alb. erģis "kleine Laus", arm. orǰil "Lausei"; vgl. Bartholomae Stud. II, 24, Brückner KZ. XLV, 108 ^1, Pedersen KZ. XXXVI, 99 u. 329, Walde Wrtb. ² 652 unter ricinus, Persson Beitr. 279 u. 840 ^1, Petersson KZ. XLVII, 263 f.]

Kļūdu labojums:
viel Herzeleid anrichtet = andere schrofft abweist, keine Annäherungen gestattet

Avots: ME I, 574

[ẽrcekļi "?": tautas veda māsiņu par ērcekļu ērcekļiem Janš.

Avots: ME I, 574

[ḕrceklis ² Domopol "ein schroffer, böser, andere verachtender Mensch". Zu ērcêt.]

Avots: ME I, 574

ẽrcene,

3): auch in Brucken.

Avots: EH I, 372

ērcene,

1) "?" tautas veda māsiņu par ērceņu ērcenēm BW. 1362,5 var. (wohl zu ērcis, Wachholder?);

2) der Igelsame (lapula)
Karsl.;

[3) "ve̦lna ērcene" nenne man in Mar. eine boshafte Person, besonders eine solche Frau].

Kļūdu labojums:
"?" = ein mit Wacholder bewachsenen Ort

Avots: ME I, 574

ērceša, ein zänkischer Mensch AP., ein sehr zänkisches Frauenzimmer Kronw. n. U.

Avots: ME I, 574

ērcetis: duris ar ērceti aizbadīj[u]si BW. 15686; 1 (aus Wirginalen). nede̦r ... erceši sluotu griêzt OB. n. Latv. Saule, S. 619.

Avots: EH I, 372

ērcetis BW. 30628, = ẽrcis II.

Avots: ME I, 574

[ķêrce ² "= dum̃brājs" Kursiten.]

Avots: ME II, 375

ķērceklis,

1) ein Schreier, Kreischer;

2) ein Mensch, der etwas verdirbt, auch ein Streit- süchtiger
Bers. Zu ķḕrkt.

Avots: ME II, 375

linmḕrce, die Flachsröste. Vgl. li. lìnmarkė dass. [und le. Linumē̦rka (eine Wiese) Lvv. II, 43, Lìnmārcis (ein Sumpf) II, 111].

Avots: ME II, 472

mḕrce,

3): auch ("eine gewisse Speise")
Oknist; ‡

2) = mā`rks I (?): (linus) pusgatavus izņe̦m nuo mērces un izklāj uz lauka Pēt. Av. II, 91.

Avots: EH I, 807

mḕrce, die Tunke, Sauce: mērces... ē̦d pie biezputrām, tad arī pampaļiem,

A) pie biezputrām:

a) tauku mērce - izkausē̦ti cūku tauki ar gaļas gabaliņiem;

b) sviesta mērce - izkausē̦ts sviests,

c) piena un salda krējuma mērce, kur,ai pieme̦sta sāls;

B) pie sausiem pampaļiem (tādiem, kas nav vārīti zupā:

a) rūguša piena mērce ar pieliktu krējumu un sāli;

b) siļķu sālījuma mērce, pagatavuota nuo siļķu sālījuma un tam pielikta piena vai arī pakrējuma;

c) sviestnīņas Etn. I, 42. uogu sulu mērces Mat. kas viņai liels palika? drusciņ cepeša mērces un apskrubināti kauliņu Degl. Zu mḕrkt.

Avots: ME II, 617

‡ mērcekle Warkl. n. Ceļi VIII, 226, eine Art Tunke.

Avots: EH I, 807

mḕrceklis, ‡

4) lange anhaltender Regen
(mit êr ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 807

mḕrceklis,

1) die Tunke, Sauce:
ar pavalgu gājis mūžīgi prasti, kaņepes un kaut kāds sāļš mērceklis Etn. II, 88. piena, sviesta, tauku mērceklis AP., Mat. visu mērcekli e̦smu izņēmis, ich habe alles, was eingeweicht war, ausgenommen Hug. Mag. II, 1, 72;

2) grob gesponnene Hede
Diez, [deren Bezeichnung sich daraus erklärt, dass der Faden beim Spinnen stark genetzt wird Bielenstein Holzb. 386;

3) etwas zum Weichen Eingetauchtes:
vilks... smags kâ mērceklis Janš. Dzimtene ² II, 94].

Avots: ME II, 617

[mḕ̦rce̦kls,

1) "piemircis kuoks" Warkh.;

2) der grüne Schleim auf stehendem Wasser
Warkl., Warkh.]

Avots: ME II, 617

‡ mil˜tmêrce ² Stenden, eine Mehltunke.

Avots: EH I, 814

pamḕrce, die Sauce, Tunke Hr.

Avots: ME III, 70

‡ šķē̦rceļš Strods Par. vōrdn. 169. der Querweg.

Avots: EH II, 633

stērceles, die Darrbalken mitsamt den Haken im Schornstein, wo das Fleisch zum Räuchern gehängt wird Fockenhof.

Avots: ME IV, 1063

tḕrce: auch (mit ḕr ² ) Sessw., Plvv. II, 218 (aus Baldohn); eine mit Gras bewachsene Niederung, wo sich beim Regenwetter und im Frühling Wasser ansammelt (mit êr ² ) Orellen; "slapja vieta mežā, kur tādas kâ iztakas" (mit ẽr; neben têce ² dass.) Ramkau; "birztala pļavā" (mit êr ² ) AP.; zaķīt[i]s lēca nuo tērcītes tērcītē Tdz. 46797.

Avots: EH II, 677

tḕrce C., = tēce, ein morastiger Bach U., ein Bach, ein Flüsschen, (mit ḕr) Arrasch, (mit ẽr) Gr.-Roop, N.-Wohlfahrt, Serben, Stolben, [mit ḕr ² ] Schwanb., [mit êr ² ] Salis; ein Bach, dessen Ufer mit Gesträuch bewachsen sind (mit ḕr) C.; eine Wiese mit einem Bach Meselau; eine niedrig gelegene (lange und schmale [mit ḕr] Notk., [(mit ḕr ² ] Golg.) Wiese (mit ḕr) Jürg., (mit êr) Schujen, Smilt., (mit ḕr ² ) Ogershof; eine niedrig gelegene Stelle (mit ḕr) Jürg., (mit ḕr ² ) Adl., Ogershof, Schwanb.; eine nasse Niederung im Felde U., A.-Ottenhof; ein halbzugewachsener Graben (mit ḕr) N.-Peb.; ein altes Flussbett A. X, 2, 66; die mit Wasser gefüllte Tiefe eines ehemaligen Flussbettes, = mārks Adsel; ein Sumpf U., Celm., (tẽrce) Tr. Mat. 10; ein Feld (tērces) Lvv. l, 42 (aus Jürg.); ein Wald (sarkanā tērce) Lvv. l, 53 (aus Nitau): grīslis neaug tīrumā, bet tērcē Br. sak. v. 407. dziļi gravā tērces urdz Vēr. visas tērces (Var.: līči) balti zied BW. 12127 var. ve̦cās upītes tērce pilna neaizmirsteļu MWM. IX, 811. ve̦zums dubļu tērcē apgāzies LP. V, 343. Wohl mit sekundärem r aus tēce.

Avots: ME IV, 172

àizbadît, tr.,

1) mit den Hörnern fortstossen,

2) verstopfen:
būtu savas nama durvis ar ērceti aizbadīj(u)si BW. 15686,1.

Avots: ME I, 18

‡ II čukste Salisb. "mērce".

Avots: EH I, 294

dukns C., [Bers.], morastig, einschiessend: dukna tērce.

Avots: ME I, 511

ìeêst,

1) essend zu sich nehmen:
ve̦lns ieēdis pirmuo kumuosu LP. VII, 324;

[2) anfangen zu essen
L.: ieē̦sta maize "angeschnittenes Brot"]. ieē̦sti zuobi,

1) von der cariēs angefressene Zähne
MWM. VI, 143;

[2) vom Fressen ganz abgenutzte Zähne:
tas jau gluži ve̦cs zirgs: zuobi tam pa˙visam ieiē̦sti (tikai zuobu gali smaganās re̦dzami) Jürg.] Refl. - tiês,

1) sich an ein Essen gewöhnen
U.;

2) ich in etwas verbeissen
U.: Sprw. viņš ieēdās kâ ērce dūša. viņš uz mani ieēdies Ronneb. ve̦lns bij tâ ieēdies, ka ne par kuo apstāties LP. VI, 1, 466. viņa ieē̦dusies citā Zeib. Sk. 44.

Avots: ME II, 15

ìekuôst,

1) ein -, hineinbeissen:
Sprw. izvelc suni nuo ūdeņa, viņš tev iekuož ruokā. tas brāļiem vēl vairāk iekuož sirdī LP. IV, 22;

2) ein wenig essen:
bruokastis iekuost Kaudz. M. 325. kūmas vēl netur pilnīgu maltīti, tie tikai steigšus iekuož BW. I, 192. Refl. - tiês,

1) sich hineinbeissen, beissend sich hineinsaugen:
ir iekuodies kâ ērce brūcē Apsk. v. J. 1903, S. 346;

2) sich versteifen:
viņš tuo vienreiz iekuodies, er hat sich's einmal in den Kopf gesetzt U. citādi tu tâ nebūtu iekuodies mūs visus iegāzt nelaimē MWM. VIII, 274;

3) sich verlieben:
kuo tu viņā tâ esi iekuodies? Blaum. Vēr. v. J. 1904. S. 3. Subst. ìekuôdums, der Biss: kâ dziedina čūsku iekuodumus? Etn. III, 50.

Avots: ME II, 33, 34

ìezîst, tr., einsaugen: pienu, asinis. aizspriedumus cilvē̦ks iezīž kuopā ar mātes pienu Stari II, 629. Refl. - tiês, sich einsaugen: iezīdies kâ ērce mīkstumā. kâ uodze tā man aptinas, kâ lēle sirdī iezīžas Asp. iezīdies kâ glise mīkstumā Ahs. spaļi ir šķiedrā iezīdušies Fest.

Avots: ME II, 92

[mḕ̦rcums,

1) = mērce Salis;

2) = mē̦rkums Ruj., Bers., Warkl.]

Avots: ME II, 617

[II nùokrecelêtiês "gerinen": kad gaļai uzlej mērci un aizņes aukstumā, tad mērce nuokrecelējas Mesoten.]

Avots: ME II, 801

pasist,

1): pasitu (scil.: līgaviņu) padusē BW. 21292. žigli mutei priekšā pasistā plauksta paglāba nuo ... nuosprausluošanās Upītis Pirmā nakts 36;

3): pasizdama ("?") linus sprēžu, pasizdama - pakaliņas Tdz. 45319. ragana cieši pasita (r. побила) savus zirgus un izlaide tīrumā Pas. VII, 332 (ähnlich XII, 90). pasita, pasita muļķītis zaķi un palaide XII, 281;

4): Jānis e̦suot vakar pasists (nuo sitiena apdullis, paģībis) Kurs. ituo ķēneni cits ķēneņš pasüa (schlug, besiegte in einer Schlacht)
Pas. VIII, 484. visus pasita (erschlug) IX, 110; ‡

6) p. līkumu, eine jähe Wendung machen (?):
tērces liekņa pasit līkumu pret Daugavu Upītis Pirmā nakts 266.

Avots: EH XIII, 171

pìesùkt, vollsaugen, saugend anfüllen: pìesūkt muti pilnu ar šķidrumu. Refl. -tiês,

1) sich (an etwas) ansaugen :
Sprw, piesūcies kâ ērce. meitai ... uzlēca krupis uz krūtīm un tâ piesūcās klāt, ka ne˙kâ vairs viņu nevarēja nuoraut Pas. I, 389. kāds spē̦ks liek meklēt derīgus augus, kur piesūkties? Vēr. lI, 929;

2) sich vollsaugen;

3) sich betrinken:
dažreiz tâ piesūcās, ka tas vairs nevarēja paiet A. v. J. 1899, S. 491. - uz piedzē̦ruša teic: "piesūcies kâ uods" Etn, II, 62.

Avots: ME III, 299

pìezîstiês,

1) sich ansaugen:
pie mana pakauša viņa piezīdās kâ ērce R. Sk. I, 123;

2) sich vollsaugen:
se̦sks nuokuostu trusīti un, piezīdies viņa asinis, apgultuos alā JR. III, 30. tukšā tā (spīgana) skrējuse ļuoti ātri, bet kad bijuse piezīdusēs piena, ... tad skrējiens gājis lē̦nām Etn. II, 88. (izkapts) asmens me̦lni-brūns, piezīdies lipīgas zāļu sulas J. Kļaviņš. - Von einem Betrunkenen sagt man "piezīdies kâ dēle" Etn. II, 62; auch: p. kâ uods.

Avots: ME III, 312, 313

satrīsêt: = satrīcêt 1: satrīs paltis, nuošalc tērces Daugava 1939, S. 418.

Avots: EH XVI, 457

sir̂dîgs (li. širdìngas "herzlich"),

1) eifrig; mutig
U.: brāļi sāks jau sirdīgi strādāt LP. VII, 1061. Pēteris cē̦rt ar˙vienu sirdīgāki rudzuos Purap. Kkt. 7. nuo lielas, sirdīgas mīlestības Manz. Post. I, 437. piesauc dievu sirdīgi labas izduošanās pēc Glück I Mos. 25. duomājiet sirdīgi nuo visiem viņa brīnumiem! I Chron. 7, 9. ar sirdīgu lūgšanu II Chron. 6. guodīgi darbi, kuo viņš sirdīgi padarījis Makkab. 16, 23. tā lūdzam mēs tevi sirdīgi (herzlich) Fürecker;

2) heftig, zornig
U., Wolm., Salis, Sussikas, Pernigel, Ruhtern: Sprw. sirdīgs kâ pūce (ērce). sirdīgi kâ traki vilki un lūši Kra. Vīt. 116. mums sirdīgi suņi - kuodīs kājās Br. sak. v. 179. man sirdīga saimeniece BW. 13760. maizes lūdzējus sirdīgi atraidījusi LP. VI, 139.

Avots: ME III, 843

skar̂bs, Adv. skar̂bi, scharf, streng, rauh, widerhaarig, (Oberl. n. Mag. IV, 2, 145) zänkisch, unverträglich U.: vanagam skarbi nagi BW. 13485. skarba balss Jaunības dzeja 60, Nötk. skarbs bāliņš, skarbs tautiet[i]s, abiem skarbas valuodiņas BW. 20727, 4. tev, tautieti, skarba runa (Var.: bargi vārdi ) 21706, 3 var. cieti un skarbi teica Kaudz. M. 137. ziemelis pūš skarbi, juo skarbi Aps. II, 3. muodere pikta, skarba, kâ pati ērce Libek Pūlcis 5. skarbi dzīvuot, in Unfreundlichkeit und Härte leben U. - Subst. skar̂bums, die Schärfe; die Strenge, Unfreundlichkeit U.: he̦rcogiene prata visus skarbumus nuolīdzināt Vēr. II, 272. ar pūritānisku skarbumu I, 1273. Nebst šķe̦r̂bs, šķir̂ba, skārbala, li. skirbti "sauer werden", poln. szczerb "Scharte", aksl. štrъbь "mancus" zu an. skarpr "scharf, rauh", ae. sceorpan "kratzen", ahd. scurfen "aufschneiden", resp. Zu gr. σχαρφᾶσϑαι· σχεδάννυσϑαι Hes. und (wenn mit f resp. b aus ide. bh ) ae. sceorfan "schürfen", ahd. scìrbi "Scherbe" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582, Persson Beitr. 566, 862, 889, Brugmann IF. XV, 97, Būga PФB. LXXV, 149, Zupitza Germ. Gutt. 154 f., Trautmann Wrtb. 266.

Avots: ME III, 873, 874

smãķis Gr.-Sessau "mērce"; eine Speise Talsen; Schmiere, Kleister: kas tas par smāķi tur puodiņā? Dond.; vgl. smãrķis und snāķis; etwa aus mnd. make "Mache" ?

Avots: ME III, 955

smuõķis: eine schmackhafte Speise Lemb.; labs s. (keine gute Speise; ziede) Kegeln; "pabieza mērce" Wolmarshof; "eine gemischte, schmackhafte Speise" Seyershof; eine gewisse Speise (aus gekochten Kartofieln, Graupen od. Mehl); eine Speise überhaupt Kolberg; Reste verschiedener Speisen (zusammengemengt) Schwitten.

Avots: EH II, 541

I suoste U. (anderswo: zuoste), = mērce, die Sauce.

Avots: ME III, 1139

spĩķis: auch Schnehpeln, (ein Bajonett) Kurs. n. Mag. IV, 2, 164; ērces s. Tdz. 45710.

Avots: EH II, 553

‡ sprāklis, der Hintere: ērcei s. bijis Pas. XIII, 86.

Avots: EH II, 558

‡ sugam Orellen, = sugām (unter suga III 1 a): tērce vasarā izžūst s. (auch: pa sugām) sausa. mice bij s. balta.

Avots: EH II, 600

tercels "duobīte, kuo iecē̦rt ce̦lmā sulām" N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378. Wenn als *tērcelis aufzufassen, etwa zu tērce.

Avots: ME IV, 165

žurnica "atšķaidīta mērce" Kurmene.

Avots: ME IV, 834