spīķis

spĩķis Frauenb., ein zugespitztes Holzstück od. Eisen zum Stechen Dunika (mit ĩ ), ein Bajonett U.: zē̦ns nuodūra kŗupi ar spīķi Dunika. dvēselīte . . . spīķa (Var.: spieķa) galiņā BW. 31469 var. Mit sekundärem s - aus pĩķis 1 .

Avots: ME III, 1003


spīķis

spĩķis: auch Schnehpeln, (ein Bajonett) Kurs. n. Mag. IV, 2, 164; ērces s. Tdz. 45710.

Avots: EH II, 553