Paplašinātā meklēšana

‡ àizvẽzêtiês, zum Schlagen (nicht vollständig) ausholen: viņš aizvēzējās gan, bet nesita vis.

Avots: EH I, 63

‡ aplẽzêt Frauenb. "auffinden, einkreisen": puišeļi mūsu zirņus jau aplēzējuši; šķiņ nuost Frauenb. a. mežā vilku ebenda.

Avots: EH I, 98

atrēzêt, tr., zurückwerfen (?): vilks iet galvu atrēzējis = iet un skatās atpakaļ. suns stāv zuobus atrēzējis = atriezis. iet galvu atrēzējis = le̦pni augsti pacēlis Lös. n. Etn. III, 146

Avots: ME I, 185

dēzêt Spr., = dezêt I.

Avots: ME I, 465

ēzêt, ‡

3) schelten
(mit è- ² ) Saikava. Refl. -tiês,

1): auch Siuxt.

Avots: EH I, 374

ēzêt,

1) ẽzêt Gr. - Sess., mit Hilfe des Luftzuges die Energie des Feuers vermehren
Gr. - Sess.;

2) kratzen:
bē̦rns ar abām ruokām ēzē galvu Dond. Refl. - tiês,

1) glühen:
uoles ēzējas N. - Sess. n. U.;

2) sich zanken, streiten, schelten
Kokn., Sessw., Bers.;

3) schwer arbeiten, schwer schleppen
Wenden, Subbat.

Avots: ME I, 578

‡ ielēzêt Segew., hineinfalten: ie. vadu laivā.

Avots: EH I, 527

izēzêt, auslausen, kratzen: es tev izēzēšu muguru, sagt man, wenn man einem Kinde Prügeln verspricht Dond.

Avots: ME I, 735

‡ izgnẽzêt Frauenb., Wandsen, eine grosse gnẽze (Kohlstengel) bildend auswachsen: kā puosti izgnēzējuši.

Avots: EH I, 448

izlẽzêt, entwirren, (einen verwirrten Strick) in Ordnung bringen: virvi Mag. III, 1, 96. Smilt.

Avots: ME I, 764

I lẽzêt,

1): "zināmu daudzumu dziju krustiski likt" Seyershof;

2): vadu l. laivā Segew.;

5): viel sprechen (besonders beklatschend)
AP. (mit ẽ ). Subst. lē̦zē̦tājs Grausden, ein unberufener Sittenrichter; ‡

6) "?": mazgramzdnieki runājuot "lē̦zē̦dami" FBR. IX, 90; ‡

7) "?" FBR. XI, 81.

Avots: EH I, 740

I lẽzêt, - ẽju,

1) "šķiemeni mest ve̦lkuot" N. - Peb., Erlaa [wohl aus d. lesen "die Fäden (beim Weben) in die Ordnung bringen"];

2) das Netz in das Boot ziehen; [einen Strick ablaufen lassen"
Neurmühlen];

3) zielen
[wohl aus d. lösen (= abfeuern) einem Schuss]: ģēģeŗi nelēzēja uz stirnu, tie lēzēja viens uz uotru Lautb.;

4) vermuten, erwägen, bestimmen, abschätzen, schlieesen:
viņš tâ lēzēja Kand. kuo tu lēzē, cik tas maksās? Ahs.;

5) verleumden, beklatschen
Etn. IV, 130. - Subst. lẽzẽjums, die Voraussetzung, Praemise Konv. ² 3745; 3921; lẽ̦zê̦tãjs, der Abschätzer Ahs.

Avots: ME II, 464

II lẽzêt: sich langsam über oder durch das Wasser dahin bewegen (von einem Boof oder Fisch); spazieren, sich ergehen Segew. Refl. -tiês: auch Bauske. Zur Etymologie s. such Scheftelowitz KZ. LIV, 228 f.

Avots: EH I, 740

II lẽzêt, - ẽju Gr. - Sessau [od. lẽzît], langsam, lauernd gehen. [lẽzêtiês Jürg., auf lẽzes laufen.] lēzēties Kremon n. U., mit einem Schlittchen vom Berge fahren. [Nebst lēžât zu apr. līse "kriecht", slav. ležti "kriechen, klettern", s. Berneker Wrtb. I, 715 und auch Petersson Balt. - slav. Wortstud. 72 f.]

Avots: ME II, 464

‡ nuoẽzêtiês Siuxt, mit einer kleinen Flamme verbrennen (intr.; von Kohlen): krāsni izrakā un ļauj uoglēm n.

Avots: EH II, 44

‡ nuojēzêtiês Irhen n. BielU., den Namen Jesu vielfach anrufen (z. B. sterbend).

Avots: EH II, 50

nùolẽzêt, tr., mutmassen, erschilissen, bestimmen Kand.: dažreiz viņa it pareizi nuolēzēja AU. vai tu vari nuolēzēt, cik šis zirgs maksā? Ahs.

Avots: ME II, 810

[nùolẽ̦zât, verspotten, verhunzen, verleumden: cilvē̦ku Dunika.]

Avots: ME II, 810

I nùolẽzêt: Jānis ... nuolēzēja (bestimmte) tai (istabai) vietu Janš. Mežv. ļ. II, 100 (ähnlich 380).

Avots: EH II, 62

‡ II nuolēzêt "abwählen" (eigentlich: von einer Anhöhe hinuntergleiten lassen) Siuxt n. P. Allunan.

Avots: EH II, 62

‡ nùovēzêt,

1) zum Schlagen ausholen:
viņš ... nuovēzēja ruoku pār Kverpja galvas virsu ... ce̦pure nuoripuoja Veldre Dižmuiža 154. n. sunim ar spieķi Sessw. n. kam ar ruoku gar de̦gunu C.;

2) "mit einer
vē̦za I abprügeln" Lubn.

Avots: EH II, 107

rèzêt ² , -ẽju Fest., starr aufrichten: zirgs galvu rēzē. Zu ai. rájīyas- "gerader", raji- "sich aufrichtend", av. razižta- "der geradeste", rāzan- "Anordnung", gr. ὀρέγω "recke", la. regere "gerade richten", rēgula "Richtholz", air. atreig "erhebt sich", got. raíhts "recht" ufrakjan "ausstrecken" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 362 ff.) und (?) li. parė˜žti "rigidum fieri" LtT. II, 6.

Avots: ME III, 521

salẽzêt,

1): aude̦klu liekuot uz stellēm, dziju salēzē jeb same̦t uz lēzes lumstiem AP.; ‡

3) = saduôt 3: salēzē (ar vārdiem vai sišanu) nu viņai krietni! AP.

Avots: EH XVI, 425

salẽzêt,

1) Petfektivform zu lẽzêt I 1 C.;

2) Perfektivform zu lẽzêt I 2 Adiamünde.

Avots: ME II, 671

uzlēzêt ordnen (von den Fäden des Gewebes): aude̦klu uzlēzēt uz kuokiem KatrE.

Avots: ME IV, 352

vẽzêt, -ẽju Nigr., schwingen, schwenken Wid.: vēzēt izkapti Domas IV, 473. vīrs vēzē augsti abas ruokas MWM. VI, 420. vēzēt savādi ruokas Purap. 284. slaidi vēzēja... sitamuo atpakaļ, lai trieciens būtu juo stiprs Janš. Bandava lI, 200. Refl. -tiês,

1) (zum Schlagen oder Werfen) ausholen
(mit è ² ) Vīt.; die Hand zum Schlagen aufheben; sich zu schlagen anschicken (mit ẽ ) Nötk., Selg., (mit è ² ) Kl., Sessw.: viņš vēzējās it kâ uz sišanu Vīt. divi dur, divi vē̦zas (Rätsel) RKr. VII, 674. puisis vēzējās man ar vē̦zu iesist Zvirgzdine. e̦suot tâ vien vēzējies, bet tikkuo nācis pie sviediena Jaun. mežk. 3;

2) sich hin- und herschwingen:
šūpuoles... vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā Veselis Daugava I, 431. elpekļi laižuoties sāk vēzēties (trīcēt) Konv. ² 2065. Wohl nebst an. vega "bewegen, schwlngen, wiegen", got. wēgs "Wogenschlag" u. a. zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 573, 574

atvẽzt [Gulbern], atvẽzêt, atvẽzinât, tr., zurückschwingen, zum Schlagen oder Werfen ausholen: vecene atvēza dūri pa gvelzienam A. VIII, 332. atvēzis milnu, uzsvieda gaisuoms Lautb. nu var atkal atvēzēt zuobenu Niedra. iet krūtis atvēzējis. Refl. atvēztiês, atvẽzêtiês, atvēzîtiês, atvēzinâtiês auch atvē̦zâtiês PS., sich zurückschwingen, zum Schlagen oder Werfen ausholen: viņš labi atvēzās un krāva Hasenp. kungs uz briesmīgu cirtienu atvēzējies Saul. 99. šūpuotnes vēl pāri reizu atvēzinājās Up. 11. iet atvēzējies, t. i. atsitināt drēbes un iet ar pilnu krūti Grünh. viņš stāstīja atvēzējies, er erzählte eifrig LP. VI, 638.

Avots: ME I, 210

siêksta PS., Kl., Prl., Lös., C., Lis., Schwanb., Arrasch, Bers., Golg., Warkl., Gr.-Buschhof, sieksta U., Bauske, siêksta ² Pl., Tr., Dond., Selg., Nigr., Gr.Essern, Ruj., siêkste ² Iw., Jürg., Memelshof, siêksts Kr., siêksts ² Tr. (li. šíekštas "entwurzelter Baumstamm, ein Block für Gefangene"; i. pl. šiekštomis An. 99),

1) siêksta ² Karls., sieksta Spr., Wessen, siekste Freiziņ, sieksts Nerft, ein Stück Lagerholz, ein liegender Block im Walde, ein Stück eines umgefallenen Baumes
U.; ein Block überhaupt U.; sieksta Lasd., sieksts Bielenstein Holzb. 668, ein im Flussbett versunkener Baum: aizgājusi mežā pie līkas, ve̦cas siekstes LP. VII, 886. te̦ka rijas caur siekstēm meža tumsībā Apsk. v. J. 1903, S. 194. mežā gulēja pa zemi siekstas krustām, šķērsām 175. krustim ceļa sieksti (Var.: siekstu ) liecu BW. 10289. upē bija . . . pilna siekstām Aps. VI, 7. ķuoniņnieki savas meitas upītē samē̦rkuši; pāri jāja raņķenieki, bē̦rza siekstes dē̦vē̦dami RKr. XVI, 237. kâ var sieksta siēkstu (Var.: siekste sieksti ) velt? abas guļ ūdenī BW. 8491. viņš siekstēs gul, vēžu saē̦sts R. Sk. II, 139. paķēru brangu slekstas galu un sāku vēzēties Libek Pūķis 21;

2) sieksta, ein umgestürzter Wald
Allend. n. U.;

3) siekste, Morasttiefe im Walde
Döbner n. U.;

4) sieksts Manz., Freiziņ, der Block od. Stock, in den die Füsse eines Delinquenien geschlossen werden
U.: siekstā likt, in den Stock schliessen U. liec manas kājas siekstā (du hast meinen Fuss in den Stock geleget) Glück Hiob 13, 27. kājas iemiedze siekstās, ka ne kustēt nevarēja JK.;

5) sieksta Bielenstein Holzb: 501, siêkstiņa Gr.-Buschhof, Saikava, Memelshof, Selb., Nerft, siekste Bielenstein I. c., Etn. IV, 163, siêksts Nerft, Bielenstein 1. c., die Querleiste an der Harke, in welcher die Zinken sitzen
Bielenstein Holzb. 501 (vgl. die Abb. ebenda);

6) siekstas, sieksti, wagerechte Hölzer, so miteinander verbunden und verkeilt sind, dass sie einen fast würfelförmigen Raum umschliessen, in welchem die Webeeinrichtung angebracht und der Stoff gewebt wird
Bielenstein Holzb. 398 f.: . . . kuoks, ap kuŗu tin aužamuo audē̦klu, un kuŗa gali turas siekstās A. XI, 84;

7) siekste, ein Teil des Spinnrockens (= beņķis) hochle. n. Bielenstein Holzb. 385. Die Verbindung mit r. шестъ "Stange" (bei Jagić AfsIPh. II, 397 und Pedersen IF. V, 76; vgl. dazu Būga KSn. I, 289) wäre denkbar, wenn russ. e hier auf s , und wenn russ. und li. š - hier auf ks - zurückgingen. Falls li. š - hier assimilatorisch aus s - entstanden ist, etwa zu li. sỹkis "Hieb", klr. сич (wenn mit altem i ! ) der nach dem Abbrechen des Astes hinterbleibende Teil des Stammes", ae. ságol "Stock", lat. sīca "Dolch" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 475 f.).

Avots: ME III, 857, 858

vè̦zda ² (li. *vėzda "Keule" Arch. Philol. I, 136) Auleja, Ekengraf (z. B. LP. VI, 539), Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kreuzb., Kr., Lassen, Lixna, Nerft, Oknist, Schwanh., Skaista, Warkh., Wessen, vē̦zds (li. vė˜zdas LChr. 333, _21, Būga KSn. I, 167) Alksnis-Zundulis, = vē̦za I, ein Stock, Prügel Oberl. n. St. und U., Memelshof, Setzen, Sonnaxt: gāja . . . uz . . . vē̦zdas atspiezdamies Jauns. III, 266. saskrēja kāzinieki . . . ar mietu un vē̦zdām Pas. I, 157 (aus Preili; ähnlich I, 158, aus Kolup). zemnieks pacēle vē̦zdu IV, 19 (aus Ružina), satiku vīru ar vē̦zdu LP. V, 328. vē̦zds ruokas re̦snumā Alksnis-Zundulis. ar lielu dzelzs vē̦zdu duot pa pakausi Druva II, 441. deva... vē̦zdu par muguru BW. 33318. sutinātas mīkstas vē̦zdas 32462 var. saliektām lazdas vēzdiņām Veselis Trīs laimes. Wenn (s. Slblt. Et. 111 und Būga PФB. LXV, 324) li. zd aus žd entstanden sein kann, wohl zu vē̦za I mit dem Suffix von li. lazdà. Sonst entweder zur Wurzelform u̯ē-s- (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 222), oder (nach Scheftelowitz KZ. LVI, 182) zur Wurzel von ve̦dga. Weniger empfiehlt sich die Zusammenstellung mit ai. vájra-ḥ "Donnerkeil" und av. vazra- "Keule", weil man es dann von vēzēt trennen müsste.

Avots: ME IV, 573

vẽzeklis, der Pendel Dr.; die Hemmung in der Uhr Dr.: pulksteņa vēzeklis Konv. ² 817; Apsk. v. J. 1905, S. 339; MWM. X, 124. ja bumbai liekam vēzēties, ruoka nav nuoturama uz vietas; tā kustas nuo vienas puses uz uotru vēzeklim līdz B. Vēstn.

Avots: ME IV, 573