Paplašinātā meklēšana

‡ àizdzîvinât Trik., lockend, mit Betrug fort-, hinbekommen: sivē̦nus a. uz apluoku.

Avots: EH I, 22

‡ apdzīvinât Celm., bevölkern.

Avots: EH I, 80

‡ applīvinât, (tanzend) herumflattern: a. zãlei apkārt A. Brigader.

Avots: EH I, 106

atdzîvinât, tr., wiederbeleben, ins Leben zurückrufen: zāles, ar kuŗām var atkal atdzīvināt. Refl. -tiês, wieder belebt werden: tie atdzīvinājušies LP. VII, 151.

Avots: ME I, 156

brĩvinât, s. brĩvêt.

Avots: ME I, 335

‡ čīvinât, = čivinât: zīlīte ... čīvināja BW. 2692. 3.

Avots: EH I, 292

dzîvinât: viņš nēe̦suot vēl miris; tas guļuot zārkā, un tuo ēdinuot un dzīvinuot ("?") viņa sieva Pas. IV, 95 (aus Serbigal). purina un griež tuo (= dē̦lu) kâ dzīvinādams (lebhafter machend), un dūšinādams Janš. Līgava II, 79. - Zur Bed. vgl. auch ‡ àizdzîvinât.

Avots: EH I, 363

dzîvināt, fakt., zum Leben erwecken, leben machen: viņš man dzīvu dzīvināja BW. 19937. dzīvini te sastingušuos luocekļus Aps.

Kļūdu labojums:
man = man[i]

Avots: ME I, 559

ìedzîvinât, ‡

2) wohlhabend werden machen:
šuo tik iedzīvinājis Pas. XII, 119.

Avots: EH I, 512

ìedzîvinât, tr., beleben, Leben einflössen: kâ savus teļus lai iedzīvinu LP. VII, 876. ar sava gara ideāluo virzienu tas visus iedzīvināja Druva I, 433.

Avots: ME II, 14

īvinât, für vīvinât, summen BW. 29105, 2; [ĩvinât "rufen, schreien" Arrasch]; ērzelis īvina [wiehert nach?] ķēvi Karls.

Avots: ME I, 839

‡ ķīvinât PV., = ķircinât I 2: lielais mazuo ķīvina.

Avots: EH I, 706

paplīvinât, Refl. -tiês, eine Zeitlang flattern: lai karuogs vēl paplīvinās!

Avots: EH XIII, 164

paplīvinât, paplivinât, tr., flattern lassen, schwenken: līdz kuo drāninu paplīvināja, ze̦lta cūka klāt LP. V, 327.

Avots: ME III, 83

‡ pavīvinât vijuoli, ein wenig geigen Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 6.

Avots: EH XIII, 191

plīvinât, plīvinêt Odensee, Kreuzb. n. Latv. Saule 1926, S. 409, plīvenêt, -ẽju Spr.,

1) plìvināt ² Selsau, Kl., Lis., Kreuzb., Saikava, Gr.-Buschhof, die Flügel bewegen
Spiess n. U.; flattern Depkin n. U.; putns plīvinā ("laižas") Wessen;

2) flattern machen, lassen
kas nelika vejiņam manu matu plīvināt? BW. 24451 var.;

3) plätschern; auf dem Wasser hin- und hertreiben
(intr.): līdeciņa plīvināja ezeriņa maliņā BW. 30757,1. laivenieka dvēselīte uz ūdeņa plīvināja (Var.: plivināja) BW. 30753;

4) auf dem Wasser schwimmend bewegen, hin- und hertreiben
(tr.) U.: e̦zariņš plīvināja (Var.: plivināja) pāri baltu villānīšu BW. 13404;

5) "purināt" Mag. IV, 2, 135. Refl. -tiês, (im Winde) flattern (z. B. von einer Fahne) Etn. IV, 166.

Avots: ME III, 350, 351

sadzîvinât, tr., aufmuntern Celm.: klausītājus.

Avots: ME III, 622

sastīvinât: baltā, sastīvinātā priekšautā Atpūta № 635, S. 7. salnas ... tauvas sastīvinājušas Dünsb. Temps 31.

Avots: EH XVI, 451

sastīvinât, tr., an-, aussteifen Dr.

Avots: ME III, 748

‡ savīvinât "?": puiši kai trani sadzēre alu, sievas kai bites savīvinava Tdz. 36350.

Avots: EH XVI, 467

stĩvinât: auch Anekd. IV 552.

Avots: EH II, 582

stĩvinât Bauske, steif machen Wid., Ar.

Avots: ME IV, 1077

vīvinât,

1): "smalkāki kukaiņi vīvina" ME. IV, 649 zu verbessera in "bite ... vīvinā".

Avots: EH II, 794

vīvinât,

1) summen (von Bienen)
U.,("scheint in Livl. unbekannt"); summen, sausen Vīt.; leise singen, harmonische Töne von sich geben Spr.; "die Laute vī- vī- vī von sich geben" (mit ĩ ) Nötk.; singen (von der Nachtigall gesagt): lai stāv... uozuoliņš bitītēm jāvīvina BW. 29105, 2 var. jaunas meitas kâ bitītes vīvināja 172 (ähnlich: 5352; 22735). dzē̦rājiņi kâ bitītes vīve̦nāja 19128. es dziedāju, man skanēja, es mācēju vīvināt 819, 4 var. klausīties, kad es skaisti vīvināju 974, 2. dziesmas... pārtecēja... vītuolā; cik vītuols luocījās, tik zariņi vīvināja 1050, 5 var. smalkāki kukaiņai vīvina Etn. II, 51. sikspārnis vīvināja Domas II, 1429. lakstīgala skaņi vīvina Jaun. mežk. 118. meža galuotnēs vīve̦na maza vēja pūsma Vīt. kuoku zari vīvināja Vēr. II, 1153;

2) "bewegen"
(mit ì ² ) Lös. uozuols lapas vīvināja BW. 17197, 2. gar[i] uozuoli, augsti zari, augsti zarus vīvināja 11832; "die Flügel schwingen": putns vìvina ² Aiviekste. In der Bed. 1 dürfte es zu li. vyvénti "Glück wünschen (?)" gehören, sowie zu li. vývu "weine" in (nach K. Būga) Salantai und vievėti "weinen" bei Būga РФВ. LXVI, 232).

Avots: ME IV, 649

at (li. at-, apr. et-, aksl. отъ),

1) als Präp. mit dem Acc., ungew., nach, von (Gegensatz): pret, (gegen):
luokāties, šmīdri bē̦rzi, pret saulīti, at sauliti, bieget euch, schlanke Birken, gegen die Sonne, nach der Sonne. vakar bēri peldināju pret straumīti, at straumīti; šuodien braukšu māršas vest pret kalniņu, at kalniņu, gestern schwemmte ich mein braunes Ross gegen den Strom, mit dem Strom; heute werde ich fahren, um die Schwägerin bergauf, bergab heimzuführen Ranken EPr. I, 58;

2) als Präf. at- (selten ata-, z. B. atadzīt BW. 11013, zurücktreiben,
atasēdu 8333, ich setzte mich, ataskatu atpakaļ, 31978,

2), bedeutet in nominalen Zusammensetzungen,

a) wider-, gegen-,
z. B. atāķis, atkāsis, Widerhaken,

b) wieder-, nach-,
z. B. atkāzas, Nachfeier der Hochzeit, atsāpes, Nachwehen,

c) zurück-,
z. B. atruocenis, mit zurückgewandter Hand, atmuguriski, rückwärts,

d) deminuierend (selten),
z. b. attāļš, ziemlich entfernt, atslīpi, etwas schräge. In verbalen Zus.,

1) eine Entfernung (ab-, weg-),
z. B. atņemt, wegnehmen, atšķirt, abtrennen; in einigen Fällen bezeichnet at - die äusserste Entfernung der im Verb enthaltenen Tätigkeit, das völlige Aufgeben derselben, z. B. atsilt kühl werden (auch warm werden nach 2), atslāpt den Durst verlieren. Verwandt hiermit sind die reflexiven at- Zusammensetzungen, wie: atdzerties, den Durst löschen, bis zum Überdruss trinken, atēsties, sich satt essen, bis zum Überdruss essen;

2) eine zurück-, rückwärts gerichtete Tätigkeit,
z. B. atliekt, zurückbiegen, atduot, zurückgeben, vielfach mit dem Nebenbegriffe,

a) der Vergeltung,
z. B. atdarīt, at: maksāt, atriebties, sich rächen,

b) der Rückkehr in den früheren Zustand-
atdzimt, wieder geboren werden, atdzīvināt, wieder beleben, ins Leben zurückrufen, atjaunuot, erneuern,

c) der Wiederholung,
z. B. atrunāt, atstāstīt, wiedererzählen;

3) eine Annäherung, z. B. atnākt, herkommen, atnest, herbringen, atsūtīt, hersenden.

Kļūdu labojums:
BW. 11013 = BW. 11003 var.

Avots: ME I, 147, 148

‡ atreminât,

1) "?": cenšas tuos (= sastingušuos luocekļus) a., sasilsīt, atdzīvināt Janš. Līgava II, 65;

2) "= atremdināt (karstu ūdeni)" Vīt.

Avots: EH I, 161

brĩvêt, - ēju, brĩvinât, brĩvuot, tr., befreien, losmachen: jūs sevi vīrišķi nuo suoda brīvējat Rainis. tik nāve vien iespēj uz dzīvi(bu brīvuot MWM. IX, 242. brīvināt nuo verdzības Rainis. Refl. - tiês, sich befreien: nuo zemes lietām brīvējies gars Poruks V, 62.

Avots: ME I, 335

‡ tikšiens, ein einmaliges, nicht lange dauerndes Ticken od. Pochen: paduobji tikšieni kâ atdzīvinātas sirds puksti A. Upītis Ģertr. 25.

Avots: EH II, 680