Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'karstu ūdeni' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'karstu ūdeni' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (14)
atremdēt
atrèmdêt, auch -inât, wieder lauwarm werden lassen: karstu ūdeni; wieder beruhigen, besänftigen (sirdi).
Avots: ME I, 185
Avots: ME I, 185
atremināt
‡ atreminât,
1) "?": cenšas tuos (= sastingušuos luocekļus) a., sasilsīt, atdzīvināt Janš. Līgava II, 65;
2) "= atremdināt (karstu ūdeni)" Vīt.
Avots: EH I, 161
1) "?": cenšas tuos (= sastingušuos luocekļus) a., sasilsīt, atdzīvināt Janš. Līgava II, 65;
2) "= atremdināt (karstu ūdeni)" Vīt.
Avots: EH I, 161
atrimināt
birzums
I bir̂zums, das Gebröckelte (zu bir̂zt),
1) zerbröckeltes Heu,
sabirzušais siens: aiznes birzumus uz māju un saber baļļā guovīm AP.; auch andere zerbröckelte Gegenstände: pirktās glāzes tā sašķīdušas, ka nuo tām birzumi vien palikuši A. X, 2, 536;
2) birzumu putru (eine Speize)
vāra nuo bīde̦lē̦tiem (miezu, rudzu, kviešu) miltiem, kuŗiem bļuodā uzlej karstu ūdeni un sajauc labi bieži; tad ar ruokām berž un me̦t katlā, un kad gatavs, pielej pienu Etn. I, 57. kad (sagrūstu kaņepju) rupjuos nuosijājumus sajauc ar sāli, tad tuo sauc par birzumu Ogren n. Etn. I, 20.
Kļūdu labojums:
aiz 1) jāiesprauž (hinter 1) ist einzufugen): Plur˙birzumi
Avots: ME I, 300
1) zerbröckeltes Heu,
sabirzušais siens: aiznes birzumus uz māju un saber baļļā guovīm AP.; auch andere zerbröckelte Gegenstände: pirktās glāzes tā sašķīdušas, ka nuo tām birzumi vien palikuši A. X, 2, 536;
2) birzumu putru (eine Speize)
vāra nuo bīde̦lē̦tiem (miezu, rudzu, kviešu) miltiem, kuŗiem bļuodā uzlej karstu ūdeni un sajauc labi bieži; tad ar ruokām berž un me̦t katlā, un kad gatavs, pielej pienu Etn. I, 57. kad (sagrūstu kaņepju) rupjuos nuosijājumus sajauc ar sāli, tad tuo sauc par birzumu Ogren n. Etn. I, 20.
Kļūdu labojums:
aiz 1) jāiesprauž (hinter 1) ist einzufugen): Plur˙birzumi
Avots: ME I, 300
burzakls
‡ bur̂zakls (mit hochle. a aus e̦?) Lubn. "piena putra ar ieburzītiem (ar karstu ūdeni aplietiem) rudzu vai miežu miltiem".
Avots: EH I, 255
Avots: EH I, 255
cirst
cìrst: praes. ciršu Pas. V, 294 (aus Welonen), (mit ìr 2 ; neben cḕ̦rtu 2 ) Mahlup, Zvirgzdine;
2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;
3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;
4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡
8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡
9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡
10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡
11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡
12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡
13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡
14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,
1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡
4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.
Avots: EH I, 274
2): "mit etwas Geschmeidigem (einer Rute, einem Riemen) schlagen"
Auleja: seņāk kungi cirta ļaudis;
3): ar cirvi cirta mājas, kad vēl nebija zāģu AP.;
4): smaka cē̦rt de̦gunā Strasden; ‡
8) c. sìenu, das zu trocknende Heu mit der Harke umwenden
AP., Heidenfeld, Seyershof; ‡
9) mähen
Seyershof: zâle savītuse: grūta c. Heidenfeld; ‡
10) labību (miežus, zirņus usw.) cē̦rt, die jungen Getreidehalme werden von gewissen Schädlingen (kleinen, schwarzen Insekten) zerfressen
Siuxt; ‡
11) heftig reissen, zupfen (z. B. die Borsten aus der Haut des Schweines)
Kaltenbr.; ‡
12) (mit starkem Guss) giessen:
cērt uodze̦nājam karstu ūdeni virsā, - tad būs lapsenes beigtas! AP.; ‡
13) stark regnen:
lai līstuot necirstu lietus iekšā Janš. Dzimtene II 2 , 22; ‡
14) zirpen:
circeņi cē̦rt viens par uotru skaļāk Janš. Dzimtene II 2 , 333. Refl. -tiês,
1): kad tik (sc.: puisis) ... necē̦rtas klāt (macht sich heran)
... meitenei Janš. Bandavā II, 305; ‡
4) um die Wette hauen, hacken
Orellen.
Avots: EH I, 274
labs
labs,
4): l. (ziemlich gross)
ļaužu pulks BielU.;
6): nee̦smu... ne˙kāda vājiniece, sajūtuos ve̦se̦la un laba kâ arvien Anna Dzilna 176;
10): labuo aci adīt Seyershof. labais mazgs; ein Kreuzknoten (im Gegensatz zu
cūkas mazgs) Dunika, Rutzau;
11): tur palika viss muns l. Gr.-Buschh. kamē̦r pašas labu nuodzīvuos ebenda. nu vairs nav laba (= labi) Janš. Dzimtene III2, 14. kâ Ulgai laba klājas? FBR. XVI, 101; 12): "LP. XVIII, 245 [falschl]" ME. II, 398, Z. 21 v. o. zu ersetzen durch "Austr. XVIII, 249". lîst ar labuo Kreuzb. n. BielU., es regnet in einem fort,
pīpe viņam ar labuo vēl zuobuos Saul. Daugava I, 55. bē̦rns jālabina uz labu Seyershof; ‡
14) durch Assimilation fürs Adverb labi (s. dazu Fraenkel ZsIPh. XIII, 209 f.): l. liels dē̦ls viņiem ir Sonnaxt. labu karstu ūdeni Pas. XI, 20. kūru labu lielu guni...; ņēmu labu druošu sirdi BW. 14744. Hierher gehört auch das Zitat ME. II, 397 (unter 4) aus BW. 14806.
Avots: EH I, 710
4): l. (ziemlich gross)
ļaužu pulks BielU.;
6): nee̦smu... ne˙kāda vājiniece, sajūtuos ve̦se̦la un laba kâ arvien Anna Dzilna 176;
10): labuo aci adīt Seyershof. labais mazgs; ein Kreuzknoten (im Gegensatz zu
cūkas mazgs) Dunika, Rutzau;
11): tur palika viss muns l. Gr.-Buschh. kamē̦r pašas labu nuodzīvuos ebenda. nu vairs nav laba (= labi) Janš. Dzimtene III2, 14. kâ Ulgai laba klājas? FBR. XVI, 101; 12): "LP. XVIII, 245 [falschl]" ME. II, 398, Z. 21 v. o. zu ersetzen durch "Austr. XVIII, 249". lîst ar labuo Kreuzb. n. BielU., es regnet in einem fort,
pīpe viņam ar labuo vēl zuobuos Saul. Daugava I, 55. bē̦rns jālabina uz labu Seyershof; ‡
14) durch Assimilation fürs Adverb labi (s. dazu Fraenkel ZsIPh. XIII, 209 f.): l. liels dē̦ls viņiem ir Sonnaxt. labu karstu ūdeni Pas. XI, 20. kūru labu lielu guni...; ņēmu labu druošu sirdi BW. 14744. Hierher gehört auch das Zitat ME. II, 397 (unter 4) aus BW. 14806.
Avots: EH I, 710
laipsta
laîpsta 2,
1): kuoka lāpstiņa vērpjamuo linu uztīšanai (laĩpstiņa) Pelzen; ‡
3) ein Maischholz
(mit aĩ ) Frauenb.: ar laipstu (menti) apmaisa iesalu, kad uzlej karstu ūdeni; ‡
4) der untere Teil (vom Griff an) eines Sensenstiels
(mit aĩ ) Grob.
Avots: EH I, 714
1): kuoka lāpstiņa vērpjamuo linu uztīšanai (laĩpstiņa) Pelzen; ‡
3) ein Maischholz
(mit aĩ ) Frauenb.: ar laipstu (menti) apmaisa iesalu, kad uzlej karstu ūdeni; ‡
4) der untere Teil (vom Griff an) eines Sensenstiels
(mit aĩ ) Grob.
Avots: EH I, 714
pasutināt
[pasutinât (li. pašùtinti), ein wenig, eine Zeitlang bähen: pasutināt veļu; brühen: pasutināt salmus ar karstu ūdeni; dämpfen: pasutināt katlā gaļu Jürg. Refl. -tiês, eine Zeitlang sich quästen (in der heissen Badstube), ein Schwitzbad nehmen: jākāpj uz lâvas pasutināties; slimniekam de̦rē̦tu vannā pasutināties Jürg.]
Avots: ME III, 109
Avots: ME III, 109
samentēt
saplucināt
II saplucināt, abbrühen: s. ar karstu ūdeni Wid. vai pe̦lavas jau saplucinātas? Dond.
Avots: ME II, 703
Avots: ME II, 703
uzmaisīt
uzmaisît,
1) aufrühren, rührend das Unterste zuoberst kehren; auflockern:
uzmaisīt dīķī dūņas. uzmaisīt iejavu, mīklu (miltiem uzlej karstu ūdeni, pēc brīža uzber miltus un tad uzmaisa).. sìena vālas uzmaisīt AP.;
2) zum zweitenmal aufpflügen:
uzmaisīt... zemi ar arklu A. XXI, 11;
3) rührend, mischend, mengend zum Vorschein bringen, auffinden:
graudus maisuot var uzmaisīt neizvētītu vārpu Dunika. Refl. -tiês, herumstreichend sich einfinden: kuo tāds diedelnieks te uzmaisījies? Stenden.
Avots: ME IV, 354, 355
1) aufrühren, rührend das Unterste zuoberst kehren; auflockern:
uzmaisīt dīķī dūņas. uzmaisīt iejavu, mīklu (miltiem uzlej karstu ūdeni, pēc brīža uzber miltus un tad uzmaisa).. sìena vālas uzmaisīt AP.;
2) zum zweitenmal aufpflügen:
uzmaisīt... zemi ar arklu A. XXI, 11;
3) rührend, mischend, mengend zum Vorschein bringen, auffinden:
graudus maisuot var uzmaisīt neizvētītu vārpu Dunika. Refl. -tiês, herumstreichend sich einfinden: kuo tāds diedelnieks te uzmaisījies? Stenden.
Avots: ME IV, 354, 355
uzpļaut
uzpļaũt,
5): uzpļāva (= uzlēja) uz kāju karstu ūdeni Seyershof; ‡
6) mähend hinaufgelangen
AP.: vai vari vēl u. līdz kalnam?
Avots: EH II, 730
5): uzpļāva (= uzlēja) uz kāju karstu ūdeni Seyershof; ‡
6) mähend hinaufgelangen
AP.: vai vari vēl u. līdz kalnam?
Avots: EH II, 730