Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķebe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķebe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (19)

izķeberēt

izķeberêt, tr., herausschleppen Spr. Refl. izķe̦buruôtiês, sich mühsam heraushelfen (aus einer unangenehmen Lage) M.

Avots: ME I, 759

ķebe

‡ ķebe um Mitau "?"

Avots: EH I, 692

ķebeklis

ķebeklis: eine dreizinkige Hacke zum Kartoffelaufnehmen (mit -ek- ) Rutzau; ķe̦be̦kls dass. Dunika.

Avots: EH I, 692

ķebeklis

ķebeklis "rīks, ar kuo ruok rāceņus" Rutzau n. Etn. II, 17 ; ["eine kleine Schaufel zum Kartoffelaufnehmen" Wid.] Entlehnt aus li. kebẽklis "Haken".

Avots: ME II, 358

ķebenes

‡ ķebenes atmest Franenb. "sterben".

Avots: EH I, 692

ķeberēt

ķeberêt,

1): die ME. ll, 358 gegebene Übersetzung zu ersetzen durch "auf dem Rücken liegend die Arme und Beine bewegen, zappeln; tastend an etwas rühren (von kleinen Kindern)";
bē̦rns ķeberē ar ruociņām gar kādu priekšme̦tu Wessen; ‡

2) ungeschickt arbeiten
Auleja, Golg.; ‡

3) sich ungewandt, kraftlos bewegen, gehen
Sonnaxt; ‡ Refl. -tiês, ungeschickt zappein (von kleinen Kindern gesagt) Auleja: iztin bē̦rnu ārā, lai jis ķeberējas! Zur Bed. vgl. auch izķeberêt. Wohl ein Lituanismus; vgl. li. kẽberotis "zappeln".

Avots: EH I, 692

ķeberēt

[ķeberêt "einem kleinen Kinde die Hände und Beine bewegen ; damit etwas anrühren" Wessen.] Refl. -tiês Spr., zappeln.

Avots: ME II, 358

ķeberis

‡ ķeberis,

1) "kas ķeberē" Wessen;

2) jem., der ungeschickt arbeitet
Golg.

Avots: EH I, 692

ķebeze

‡ ķebeze Bērzpils "krē̦sls uz ragūm labākai braukšanai".

Avots: EH I, 692

pārķeberēties

‡ pãrķeberêtiês Frauenb., "mühsam nach Hause kommen".

Avots: EH XIII, 204

šķebere

šķebere "wer sich umhettreibt" Warkl.

Avots: ME IV, 23

šķeberēt

šķeberêt,

2): kad ve̦cs cilvē̦ks iet, tad saka, ka viņš šķeberē Wain.

Avots: EH II, 629

šķeberēt

šķeberêt,

1) "?": kādēļ mans ratenītis šķeberēt šķeberēja? BW. 6980 var.;

2) = grīļuoties, wanken, taumeln Warkh., Warkl. Refl. -tiês "sich umhertreiben" Warkl. Reimwort zu steberêt.

Avots: ME IV, 23

šķeberīte

šķeberīte "?": sirsniņ, mana šķeberīte, paliec teju maliņā! BW. 85, 1. tautu meita (Var.: raudavīte) šķeberīte 23850, 1 var. kas guodīga mātes meita, paduod manu ce̦purīti, kas jau kāda šķeberīte, ne ar kāju nepaspēra 29799, 9 var, rauduvīte šķeberīte (angeblich: "wer sich viel bewegt") dūņu jauca e̦ze̦rā Mag. XX, 3, 183.

Avots: ME IV, 24

šķeberniece

šķeberniece "?": ja ir laba ve̦damā, vediet taisni pie istabas; ja ir kāda šķeberniece, apkārt sē̦tu ritiniet! BW. 18602, 5.

Avots: ME IV, 24

uzķeberēt

uzķeberêt(iês), aufklettern, kletternd hinaufgelangen Spr.

Avots: ME IV, 349

uzķeberēties

uzķeberêt(iês), aufklettern, kletternd hinaufgelangen Spr.

Avots: ME IV, 349

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

ķebare

‡ ķebere, ein ungeschickter, langsamer Mensch (auch ein solches Tier) Auleja: taids ķ. kuo padarīs!

Avots: EH I, 692

Šķirkļa skaidrojumā (2)

noknaukstēt

nùoknaũkstêt, nùoknaũkšķêt, nùoknaũkšêt, intr., einen knackenden, knallenden Laut von sich geben: nuoknaukš kauli, spē̦ka pilni Austr. Refl. - tiês, eine zeitlang stark knacken: atplīst mazas šķebelītes, pie kam labi stipri nuoknaukšķas Etn. I, 58. [uzsita, ka nuoknaukstējās (od. nuoknaukstēja) vien Dond.]

Avots: ME II, 799