izķeberêt, tr., herausschleppen Spr. Refl. izķe̦buruôtiês, sich mühsam heraushelfen (aus einer unangenehmen Lage) M.

Avots: ME I, 759

izķeberêt, ‡ Refl. -tiês, = izķe̦buruôtiês: sunītis izķeberējas nuo ūdiņa Auleja.

Avots: EH I, 460