ķekši
ķe̦kši, die Hechel: agrāki linu šaujai puogaļas nuocirta uz izkapts un tad tik vēl klāt palikušās uz susekļa. Duobeles apgabalā šuo susekli sauc par ķēkšiem Etn. III, 89.
Avots: ME II, 373
Avots: ME II, 373
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķekši' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķekši' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
knaģis
knaģis,
1): auch Kruhten, OB.;
5): zusammengestellte Holzstangen, auf denen man Klee oder Erbsen trocknet
OB.; ‡
6) Plur. knaģi, die Dollen am Boot
Frauenb.; ‡
7) ein Gerät zum Aufhacken des Erdbodens
Schnehpeln: ar ķekšiem un knaģiem izrautās mazās bedrītēs iekaisīt ... sē̦klu Janš. Līgava 1, 453.
Avots: EH I, 626
1): auch Kruhten, OB.;
5): zusammengestellte Holzstangen, auf denen man Klee oder Erbsen trocknet
OB.; ‡
6) Plur. knaģi, die Dollen am Boot
Frauenb.; ‡
7) ein Gerät zum Aufhacken des Erdbodens
Schnehpeln: ar ķekšiem un knaģiem izrautās mazās bedrītēs iekaisīt ... sē̦klu Janš. Līgava 1, 453.
Avots: EH I, 626
miju
‡ miju, in der Verbind. m. viju, Adv., abwechselnd (?): (vijuot) auklu nuošķi, uz ķekšiem uztīti, pa ruokām virpinājas un grìezdamies m. v. lē̦kā Brigadere Dievs, daba, darbs 175.
Avots: EH I, 812
Avots: EH I, 812
noart
nùoar̂t,
1): nuoara kalnu; ar laiku tīrums izlīdzinājās Warkl.; ‡
2) n. zemi, Land abnutzen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; nuoarta zeme Diet., = nuõra; ‡
3) längere Zeit bzw. bis zu einem bestimmten Zeitpunkt pflügen:
kalps ... nuoara līdz vē̦la vakara Pas. XII, 261; ‡
4) "ar mieta arklu pluostu apturēt" Saikava: pluostus pavada pluostnieki, ... ęjuot gar krastu ..., vaduot kuokus ar ķekšiem un vajadzīgās vietās pluostus nuoaŗuot, t. i. apturuot Latv. konv. vārdn., s. v. Plostošana. stipra, jauna rīcāga vajag, lai var pluostu n. Saikava. Refl. -tiês, ‡
2) versehentlich gepflügt werden
(perfektiv): šitij vaga man škībi nuoarās Saikava.
Avots: EH II, 30
1): nuoara kalnu; ar laiku tīrums izlīdzinājās Warkl.; ‡
2) n. zemi, Land abnutzen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; nuoarta zeme Diet., = nuõra; ‡
3) längere Zeit bzw. bis zu einem bestimmten Zeitpunkt pflügen:
kalps ... nuoara līdz vē̦la vakara Pas. XII, 261; ‡
4) "ar mieta arklu pluostu apturēt" Saikava: pluostus pavada pluostnieki, ... ęjuot gar krastu ..., vaduot kuokus ar ķekšiem un vajadzīgās vietās pluostus nuoaŗuot, t. i. apturuot Latv. konv. vārdn., s. v. Plostošana. stipra, jauna rīcāga vajag, lai var pluostu n. Saikava. Refl. -tiês, ‡
2) versehentlich gepflügt werden
(perfektiv): šitij vaga man škībi nuoarās Saikava.
Avots: EH II, 30
uzbadīt
uzbadît, ‡ Subst. uzbadījums, stochernd Aufgelockertes: (ce̦lmainu zemi) sievietes ar ķekšiem un knaģiem ... uzbada, bet zē̦ni ... bārsta uzbadījumuos sē̦klu iekšā Janš. Līgava I, 453.
Avots: EH II, 717
Avots: EH II, 717