ķeka
[ķeķa, die Krücke: aiz ķeķām un ķe̦nkām kaut kâ turē̦damies viņš bija izlēcis sē̦tā Janš. Čāp. 19.]
Avots: ME II, 362
Avots: ME II, 362
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķeka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķeka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
ķekains
ķekarains
ķe̦karaîns, ķe̦karuôts,
1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokar,as Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;
2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.
Avots: ME II, 360, 361
1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokar,as Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;
2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.
Avots: ME II, 360, 361
ķekarēt
‡ ķekarêt, krächzen: žagata... nejauki ķe̦karēja (kladzināja) Dünsb. Skaista Mīle 135.
Avots: EH I, 693
Avots: EH I, 693
ķekars
ķekars
ķe̦kars, ungew. ķe̦kara Vēr. I, 1500, die Traube im weitesten Sinne des Wortes: vīna ķe̦kars, die Weintraube ; jāņuogu ķ., riekstu ķ. [Wohl als ein Lituanismus zu le. ce̦kulis (s. dies).]
Avots: ME II, 361
Avots: ME II, 361
ķekarveidīgs
ķekas
ķe̦kas, Schollen: le̦dus ķe̦kas, Eisschollen im Meere Ruj. [Wohl aus estn. käkk "ballen".]
Avots: ME II, 361
Avots: ME II, 361
ķekata
I ķe̦kata, ķẽ̦kata Behnen, L., St.,
1) ķē̦kats U., die Stelze:
jāstaigā kâ uz ķe̦katām (ķe̦katām A. XV, 399). ķē̦katuos lēkt U., auf Stelzen gehen. marksisms nuocēlis varuoņus nuo augstajām ķē̦katām Duomas II, 1393 ;
2) der Stiefel (im verächtl. Sinne):
zaldāts rauzīja iet suoļuos ar savām abām ķē̦katām, kuŗu lejas galā rē̦guojās ārā kaili pirkstu gali Druva I, 985.
Avots: ME II, 361
1) ķē̦kats U., die Stelze:
jāstaigā kâ uz ķe̦katām (ķe̦katām A. XV, 399). ķē̦katuos lēkt U., auf Stelzen gehen. marksisms nuocēlis varuoņus nuo augstajām ķē̦katām Duomas II, 1393 ;
2) der Stiefel (im verächtl. Sinne):
zaldāts rauzīja iet suoļuos ar savām abām ķē̦katām, kuŗu lejas galā rē̦guojās ārā kaili pirkstu gali Druva I, 985.
Avots: ME II, 361
ķekata
II ķe̦kata,
2) und
3): auch BW. 33329; 33460 u. a., voc. plur. ķe̦kati BW. 33460, 5; pa laika me̦tiem gāja ķe̦katās Frauenb. ķe̦katās lēkt Lng., gaukeln.
Avots: EH I, 693
2) und
3): auch BW. 33329; 33460 u. a., voc. plur. ķe̦kati BW. 33460, 5; pa laika me̦tiem gāja ķe̦katās Frauenb. ķe̦katās lēkt Lng., gaukeln.
Avots: EH I, 693
ķekata
II ķe̦kata, ķē̦kata,
1) ein Haufe, eine Menge sich aneinander reihender Menschen
[ķẽ̦katas MSil.]: visi saķērās vienā ķe̦katā Frauenb. ķē̦rušies viņai klāt cits pie cita, kalēt beigās saķē̦rusēs liela ķē̦kata JK. V, 5 ;
2) ķe̦kata, der Fastnachtsnarŗ eineŗ der
ķe̦katās iet: maskuotie viesi saucās par budēļiem, ķe̦katâs, čigāniem BW. V, S. 165 ;
3) ķe̦katâs, [ķe̦katuos Gold.], ķē̦katās iet, lēkt, skriet, Fastnacht laufen.
ķe̦katas ir māju labie gari, kas it īpaši palīdz saimniecēm. tagad ķe̦katās le̦c tikai kādas re̦tas sievietes... kas grib lēkt ķe̦katās, izpušķuo galvu ar dažādi izgraizītiem papīriem... katrā mājā dzied ķe̦katu dziesmas: neba ķe̦katas gaļas dēļ lēca: liniņu labad, balt[u] avetiņu Etn. III, 141. ķe̦katas jeb aitu diena n. Etn. II, 121 der 25. November ; n. U. Fastnacht, in Ekau Weihnachten ; in O. - Bartau - Neujahr Konv. ;
4) ķe̦katas U., Narrenspossen. -
[Die Bed. 2 - 4 beruhen wohl auf der Bed. 1 ; in dieser Bed. wohl aus li. keketa "толпа".]
Avots: ME II, 361
1) ein Haufe, eine Menge sich aneinander reihender Menschen
[ķẽ̦katas MSil.]: visi saķērās vienā ķe̦katā Frauenb. ķē̦rušies viņai klāt cits pie cita, kalēt beigās saķē̦rusēs liela ķē̦kata JK. V, 5 ;
2) ķe̦kata, der Fastnachtsnarŗ eineŗ der
ķe̦katās iet: maskuotie viesi saucās par budēļiem, ķe̦katâs, čigāniem BW. V, S. 165 ;
3) ķe̦katâs, [ķe̦katuos Gold.], ķē̦katās iet, lēkt, skriet, Fastnacht laufen.
ķe̦katas ir māju labie gari, kas it īpaši palīdz saimniecēm. tagad ķe̦katās le̦c tikai kādas re̦tas sievietes... kas grib lēkt ķe̦katās, izpušķuo galvu ar dažādi izgraizītiem papīriem... katrā mājā dzied ķe̦katu dziesmas: neba ķe̦katas gaļas dēļ lēca: liniņu labad, balt[u] avetiņu Etn. III, 141. ķe̦katas jeb aitu diena n. Etn. II, 121 der 25. November ; n. U. Fastnacht, in Ekau Weihnachten ; in O. - Bartau - Neujahr Konv. ;
4) ķe̦katas U., Narrenspossen. -
[Die Bed. 2 - 4 beruhen wohl auf der Bed. 1 ; in dieser Bed. wohl aus li. keketa "толпа".]
Avots: ME II, 361
ķekatnieks
ķekatnieks
ķekatot
ķe̦katuôt,
1) "?": kas ķe̦katuo nuo taviem tikumiem Plūd. ;
[2) in Schrunden, O. - Bartau, Tirsen, N. - Peb., Fehgen, Pampeln = ķe̦katās iet].
Avots: ME II, 361
1) "?": kas ķe̦katuo nuo taviem tikumiem Plūd. ;
[2) in Schrunden, O. - Bartau, Tirsen, N. - Peb., Fehgen, Pampeln = ķe̦katās iet].
Avots: ME II, 361
ķekausis
ķekavot
ķekavs
Šķirkļa skaidrojumā (2)
izķēmot
izķè̦muôt, tr., maskieren, verunstalten, entstellen: bē̦rnu. izķē̦muoti ģīmja panti Stari III, 142. auskari izķē̦muo vis˙daiļākās ausis Dr. Refl. - tiês, sich vermummen, maskieren, Possen treiben: ķekatās njuot pārgērbjas un izķē̦muojas visādi (gan par zirgu, putnu u. c.) Konv. 2 1702. kur lai tâ izķē̦muojas LP. IV, 1. Subst. izķē̦muõjums, die Entstellung: lauvas izķē̦muojums Vēr. II, 268.
Avots: ME I, 759
Avots: ME I, 759
nabags
nabags,
1): nabagu nauda Frauenb., Kleingeld (das in der Kirche für Arme gespendet wurde).
tev ir nabagi izbāzuši nūjas pa de̦gunu (sagt man zu einem Kind mit schnodderiger Nase) ebenda;
2): viņš nebij vis ne˙kāds nabagais AP. nu nabagā teic Janš. Nīca 54. ne es iešu pie bagāta, ne pie visu nabadziņa BW. 10292. (Adv.) jie nabagai (=nabadzīgi) dzīvava Kaltenbr. "nabags nav" ME. II, 685 zu verbessern in, "nabags nuo";
3): ein Krüppel
BielU.: dažs izlimina pantus un, ja nav, kas ieve̦lk, paliek mūžam n. Grob. kur brālis ar māsu pre̦cuoties, tur nabagi ruoduoties Linden in Kurl. cits jau nabadziņš piedzimst Salis; nabadziņš Frauenb., ein verkrüppeltes Tier; ‡
5) = ķekata II 2: Mārtiņu nabaguos iet Orellen; ‡
6) dzīvi nabagi (figürlich) Frauenb., Exkremente von Menschen:
auguonim vajag uzsiet par nakti virsū dzīvus nabagus.
Avots: EH II, 1
1): nabagu nauda Frauenb., Kleingeld (das in der Kirche für Arme gespendet wurde).
tev ir nabagi izbāzuši nūjas pa de̦gunu (sagt man zu einem Kind mit schnodderiger Nase) ebenda;
2): viņš nebij vis ne˙kāds nabagais AP. nu nabagā teic Janš. Nīca 54. ne es iešu pie bagāta, ne pie visu nabadziņa BW. 10292. (Adv.) jie nabagai (=nabadzīgi) dzīvava Kaltenbr. "nabags nav" ME. II, 685 zu verbessern in, "nabags nuo";
3): ein Krüppel
BielU.: dažs izlimina pantus un, ja nav, kas ieve̦lk, paliek mūžam n. Grob. kur brālis ar māsu pre̦cuoties, tur nabagi ruoduoties Linden in Kurl. cits jau nabadziņš piedzimst Salis; nabadziņš Frauenb., ein verkrüppeltes Tier; ‡
5) = ķekata II 2: Mārtiņu nabaguos iet Orellen; ‡
6) dzīvi nabagi (figürlich) Frauenb., Exkremente von Menschen:
auguonim vajag uzsiet par nakti virsū dzīvus nabagus.
Avots: EH II, 1