Paplašinātā meklēšana

beķeris: beķer[i]s man veģi deva BW. 2229.

Avots: EH I, 212

beķeris, der Bäcker (hieraus entlehnt) Dafür jetzt gew. maiznieks.

Avots: ME I, 278

biķeris: dzert vīnu me̦du ze̦lta krusta biķerī BW. 32182. sudrabiņa biķerī 20845.

Avots: EH I, 219

biķeris, biķere, biķēris LP. VI, 658, Demin. auch biķeriņš BW. 8701, der Becher, Kelch. [Nebst estn. piker aus dem Niederd.; vgl. and. bikeri.]

Avots: ME I, 295

bišķeris, [Bers.], ein Vogel, der Bienen fängt [merops apiaster?].

Avots: ME I, 300

‡ buõķeris NB. "ein Holzklötzchen mit einem Nagel und einem kleinen Blechstück am einen Ende, mit dem man verbogene Haken zurechtmacht".

Avots: EH I, 258

[dižmakšķeris, grosse Angel, Stellangel Bielenstein Holzb. 679.]

Avots: ME I, 475

‡ *izķeris (Part. praet. act.), = izpũris: izķe̦ruši mati Perkunen.

Avots: EH I, 460

ķèņķeris,

1): ein beim Gehen taumelndes (strauchelndes)
Lebewesen (mit è̦n ² ) Sonnaxt; ‡

3) "?": tautu meita speŗ ar kāju savu puķa vainadziņu: skrien ellē, ķeņķerīt (Var.: čenčerīt; oder zu einem nom. *ķeņķere?)! VL.

Avots: EH I, 695, 696

ķèņķeris,

1) eine unbedeutende, unentwickelte Person od. ein solches Tier
Lasd., BW. 11876, Smilt.;

[2) ein krummer Baum
Erlaa].

Avots: ME II, 366

ķeris, der Schiefbeinige Stockm. n. Etn. IV, 66.

Avots: ME II, 368

ķĩķeris,

1) = ķĩķeklis;

2) der Gucker.
[Nebst estn. kīker "Fernrohr" aus mnd. kiker "Zuschauer".]

Avots: ME II, 388

kleķeris,

1) der Lärmmacher, der Unstäte, Unbeständige:
kuo tāds kleķeris precēcies; tas jau ar visām meitām kleķerējas Naud.;

2) etwas, womit man Lärm machen kann:
dancuojiet, panāksnieki, jums skanēja sudrabiņš; kāzu ļaudis nevarēja ar tiem skārda kleķeŗiem BW. 24053.

Avots: ME II, 221

‡ II kleķeris Seyershof, ein lahmes und steifes Lebewesen.

Avots: EH I, 614

‡ III kleķeris Dunika, jem., der liederlich arbeitet.

Avots: EH I, 614

‡ kleņ̂ķeris ² Seyershof "naidīgs cilvē̦ks (besonders von Knaben)": viņš puikas gaduos gājis kâ k.; visus puikas nuoplēsis.

Avots: EH I, 615

‡ kuķeris Oknist, = kuķē̦rs.

Avots: EH I, 669

‡ liekšķeris Dobl. n. BielU., die Worfschaufel.

Avots: EH I, 753

liešķeris (unter liẽšķe ): Wurfschaufel (mit iẽ ) Salis, Seyershof, Stenden; Strasden.

Avots: EH I, 757

[I likšķeris Oppek. n. U., = liekšķere; vielleicht mit (ostle.) ī aus ie.]

Avots: ME II, 467

[II likšķeris Sessw., N. - Schwanb., ="likšķis".]

Avots: ME II, 467

[māķeris U., = mākars

II.]

Avots: ME II, 581

uokšķeris, s. uokšeris.

Avots: ME IV, 416

uõšķeris Ahs., PS., uošķeris Celm., s. uokšķeris.

Avots: ME IV, 423

pīķeris: auch (mit ĩ) Wainsel n. FBR. XIV, 85.

Avots: EH XIII, 240

pīķeris, der Speicher; in livischem Munde aus spīķeris.

Avots: ME III, 231

pliķeris, ein Armer, ein Habenlchts: tāda pliķeŗa dēļ izbrāķēt bagātu cilvēku! A. v. J. 1902, S. 406. viņa neietu pie kāda nekāda pliķeŗa saimnieķeļa A. v. J. 1903 S. 26.

Avots: ME III, 345

rūķeris, der Besucher ("in Livl. zūķeris" U.) St.; zu rūķêt II? Mit "Besucher" ist wohl ein "(Zoll)-Visitator" gemeint, s. rūķis IV.

Avots: ME III, 570

‡ seņ̃ķeris, Strasden, der Schenker, Schankwirt.

Avots: EH XVI, 477

sniķeris Karls., Schnitzer, Bildhauer (auch in Brucken n. Etn. II, 33), Tischler (in N.-Bartau n. Etn. I, 121, ulanz.) Kurl. n. U., Schreiner Manz. Lettus: sniķerīši, zāģerīši, līdz ar mani tautiņās! māte deva lielu pūru, nelien tautu klētiņā BW. 18010 (ähnlich 18011, 18012 und 24250, 1 var., auch aus Livl.). duodat ziņu sniķeŗam, lai tais[a] manu mūža māju! 27308. mūža nama sniķerim 27812, 20 var. sniķera lietas Zeif. II, 250 (Dünsb.). Aus dem mnd. sniddeker > snitker "Tischler".

Avots: ME III, 976

šniķeris, einer, der schnitzt, schnitzelt Fest., = sniķeris U.

Avots: ME IV, 89

‡ šnīķeris PV. "pasle̦pe̦ns uokšķe̦rē̦tājs, luožņa, gudrinieks".

Avots: EH II, 650

snuoķeris, ein Schnüffeler U.

Avots: ME III, 979

‡ šņuoķeris PV., = ‡ šņuoka.

Avots: EH II, 654

spĩķeris: Rīgā rudzi spīķerī BW. 2890. Rīgā pilni spīķerīši 2905.

Avots: EH II, 553

spĩķeris, der Speicher; nebst li. spýkėrė aus mnd. spiker.

Avots: ME III, 1003

strīķeris, wer (das Getreidemass) abzustreichen hat: strīķerīši (Var: snîķerīši), zāģerīši, līdz ar mani tautiņās! māte deva lielu pūru, nelien tautu klētiņā BW. 18010 var. Aus mnd. striker "Streicher".

Avots: ME IV, 1091

ùķeris ² Fest., ein fürsorglicher, berechnender Mensch: viņš ir liels ūķeris - nuopircis sviestu tirgū: muoderniecības sviests par dārgu Vīt. tā sieviete ir liels ūķeris: viņa pruot izmanīties un pirmā tikt rindā ders. Dissimiliert aus *rūķeris (zu rūķêt I)?

Avots: ME IV, 408

vāķeris,

1) "?": pūrvedi, vāķeri, kur jumta rati? BW. 16391 var., 16395, 1;

2) "ein Aufseher"
Grawendahl, Linden (in Livl.).

Avots: ME IV, 495

višķers, ein Fischmeister Kawall n. U. Aus mnd. vischer "Fischer".

Avots: ME IV, 628

ziķeris, ein sicher auftretender, fixer, strammer (junger) Mensch: "ein lebhafter, gewandter, vertraulicher [?) Mensch" Ahs.; "vērīgs, acīgs cilvē̦ks" Dond.: šis puisis īsts ziķeris: viņš visu re̦dz un pruot Dond. Doch wohl aus d. sicher.

Avots: ME IV, 718

zīķeris "?": zīķerīši, zāģerīši BW. 18010, 1 var.

Avots: ME IV, 732

zuõķeris N. - Bartau, ein ästiges Holz, welches man an einer Schnur längs dem Meeresboden hinzieht, um zerrissene Netze aufzufangen. Aus mnd. soker "Sucher".

Avots: ME IV, 759

‡ bleņ̂ķeris ² Lems., einer, der sich herumzutreiben pflegt.

Avots: EH I, 228

dũķeris,

1) der Taucher (ein Vogel)
U., die Taucherente Konv. ² 2319;

2) die Fischotter
(lokal; gew. ūdrs) RKr. VIII, 86. Zu dūkuris I,

Avots: ME I, 526

zūķeris, s. zūkuris 1.

Avots: ME IV, 755

‡ ãmaruôt Dunika, = ‡ ãmarêt: sniķeris visu dienu zāgāja un āmaruoja.

Avots: EH I, 193

‡ beķernieks Kaltenbr., = beķeris, màiznieks.

Avots: EH I, 212

biķere (unter biķeris): auch Borchow: dzeŗam ... pa visai biķerei BW. 19756.

Avots: EH I, 219

biķēris (unter biķeris): auch Gr.-Essem, (mit ê ² ) Schrunden n. FBR. XIII, 100.

Avots: EH I, 219

brāķelis, brāķeris, der Tadler: pašam meitu brāķeļam (Var.: brāķeŗam) nav raže̦nas līgaviņas BW. 21318, 11 [Aus mnd. wraken.]

Avots: ME I, 327

ķeķere [Gr. - Essern], gew. ķeķeris Ahs.,

1) = ķe̦kars, ķeķe: ķeķeris - kuopā saauguši augļi. šuogad uogas augušas lielās ķeķerēs Frauenb. brūkleņu, vīnuogu, riekstu ķeķeris Ahs. ne̦suši uz māju, tâ˙pat kâ bē̦rni vīna ķeķeri JU. ;

2) ķeķeris, ein krummeŗ [langer Drosth.], ästiger Stock:
kaut man bijis kāds ķeķeris, vajadzē̦tu saduot Aps., Bers., Serb. ;

3) ķeķeris, ein schwächlicheŗ [unmündiger
U.] Mensch Smilt., Mag. XIII. 47.

Avots: ME II, 362

‡ ķîkars ² Dond. n. FBR. V, 129 "ķĩķeris".

Avots: EH I, 705

ķĩķeklis Hug., ķĩķere, ķĩķeris [Dunika], das Fernrohr.

Avots: ME II, 388

II ķīķis Lasd., = ķĩķeris, das Fernrohr.

Avots: ME II, 388

kleķis,

1): auch PV.; ‡

2) = ‡ kleķeris III PV.

Avots: EH I, 614

liẽšķe Gr. - Essern, [liešķeris Morizberg, U.], liẽšķere C., [liešķere Alswig], = liekšķere, die Schaufel.

Avots: ME II, 505

makšķere, makšķeris, auch makšere Lind., Mar., [A.-Schwanb., makšara, s. Le. Gr. 165], die Angel: viņš taisījās pieķerties makšķerim, er wollte auf den Leim gehen. es izme̦tu makšķerīti še, es izme̦tu makšķerīti te, ich mache verschiedene Geschäfte. Zu li. meškerė˜ "Angel".

Avots: ME II, 555

uõkšeris AP., PS., Salis, Wolmarshof, uõkšķeris Bauske, Kand., Selg., uokšķeris U., Nigr., ùošķeris ² Bers., Golg., der Schnüffler: kuo jauna, uokšķeri, man atkal teiksi? Lautb. Zugrunde liegen wohl alte nomina agentis *uo(k)ster- und *uo(k)stiā (vgl. Zubatý BB. XVIII, 245 f.).

Avots: ME IV, 416

‡ *sniķere (od. *sniķeris?) "?": gaiļam dūra pasekstē, suvē̦nam - sniķerē (Var.: šņicerē) Tdz. 57017, I (aus Alschw.).

Avots: EH II, 543

šnùoķerēt ² Bers., = snuoķerêt, schnüffeln, durchsuchen L., St., U., stöbern V. šnuoķeris Bers., = snuoķeris, ein Schnüffler L., St., U.: tas tik ir šnuoķeris, kas visu var izuost! Fest.

Avots: ME IV, 90

‡ šuderis PV. "uokšķeris".

Avots: EH II, 657

I suknis "= uokšķeris (ein Schnüffler)" Birsgaln.

Avots: ME III, 1117

III ũķis Bauske, = ūķeris: tas saimnieks liels ūķis Bauske; "ein eiftiger, stiller Arheiter" (mit ù ² ) Ekengraf.

Avots: ME IV, 408

ūķizers Vīt., = ūķeris, ūķis III.

Avots: ME IV, 408

‡ ùrkate ² Warkl., comm., "uokšķeris": tu jau esi liela u. Sprūdžs Asaru liekņa 58.

Avots: EH II, 715

zemracis, der Erdgräber LKVv., Wid.; Plur. zemrači, soricidae Konv. ² 2067: cirslītis ir uzcītīgs zemracis JR. III, 71. le̦dus putns, čurkste un bišķeris - zemrači 6.

Avots: ME IV, 712

II žeperis, = zeperis, ein geschickter Mensch Ronneb. - Neuhof; ein herzhafteŗ geschickter Knabe A. - Ottenhof, AP., Bauske, Samiten, ein kleineŗ tüchtigeŗ herzhafter Junge Kegeln, Schwanb.; "ziķeris" Schibbenhof; einer, der in seinem Tun eilig und unbedacht ist A. - Ottenhof, Bauske, Lubn., Meiran, Prl.; "acīgs, pārgalvīgs, nekaunīgs puika" Kurmene; "ein störrischer Mensch, der fest auf den Beinen steht, auf seinem Recht besteht" Vīt.; ein zänkischer Mensch (žepers) Wessen: tas tik ir žeperis! neduomā viņu pagrūst! Vīt. Vgl. auch seperis. Wie verhält sich dazu estn. säpar "hurtig, munteŗ rührig"?

Avots: ME IV, 803

žĩds, demin. žĩdiņš, der Jude: kur neir grieķeris jeb žīds Glück Koloss. 3, 11. Sprw.: žīds pēc naudas kâ ve̦lns pēc dvēseles Br. s. v. p. 118. ej nu sazini, kas žīdam ve̦zumā: trauki vai bļuodas! RKr. VI, 858. bē̦g kâ žīds nuo krusta 860. pazuda kâ žīds pa Miķeļiem (verschwand plötzlich spurlos) 863. prasa kâ žīds ceļu zinādams 864. smuks kâ žīda bilde 856. stiprs kâ žīda šnabis 857. dzīvuo kâ žīdi pa tumsu Grünh. rauš naudu ar dakšiņām lādītē kâ žīdu kruodzinieki savās svētdienās Kaudz. M. 46. pieķēruos kâ pie žīda ratiem, sagt einer, der eine begonnene Arbeit, die leicht verdirbt, nicht beenden kann Frauenb. tik vājš kâ žīda ķēve (von einem sehr mageren Tier gesagt) ebenda. - žīda bārda, thymus serpyllum Walk; žīdu leitis, Schimpfname für einen ungeschickten Menschen Frauenb.; žīda vīveles, scherzhafte Bezeichnung für eine nicht ernst zu nehmende Krankheit: tev uznāca žīda vīveles, drīz būs arī klāt vācieša krampji! Frauenb. Nebst. li. žỹdas aus r. жидъ.

Avots: ME IV, 813

ziķerîgs, das Wesen eines ziķeris habend.

Avots: ME IV, 718

žùoķerêt ² Lubn., nachsuchen, schnüffeln (auch: žuoķerât) U., mit einem Stock stochernd suchen Nötk. (mit uõ); jauns teļš, kas vēl nemāk dzert,"žuoķerē"(t. i., grūž galvu līdz acīm pienā, rauj ārā, grūž atkal iekšā) Kreuzb., Remdam. Vgl. zuõķeris.

Avots: ME IV, 839

zūkuris, zũkurs C.,

1) ein Sucher, Zollvisitator
Bielenstein Holzb. 655, ein Strandreiter (zūkurs) V., ein (Zoll)besucher (zūķeris) U.: suoļuo atpakaļ savu laiku nuostāvējušie zūkuri JR. VII, 7;

2) ein Gerät, um verlorengegangene Netze im Wasser zu suchen
Bielenstein Holzb. 655. Aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 755