Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķerstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķerstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizķerstīt

‡ àizķer̂stît, lose zunähen, zutrakeln Lemsal, Siuxt, Trik.: (šujuot) a. caurumu.

Avots: EH I, 34

apķerstīt

apķer̂stît, freqn. von apķer̂t, begrabbeln, betatschen: maizi.

Avots: ME I, 98

ķerstīt

ķe̦r̂stît: auch Fest., (mit er̂ 2 ) Strasden, (mit er) Wainsel. Refl. -tiês: ķ. ar meitām Strasden. nevajag ķ., kad iet pa ceļu, - lapu nevajag raut (mit er̂ 2 ) Orellen. piedzēries ķe̦ŗstījās ap stulpu kei (= kâ) ap savu brūti Bērzgale.

Avots: EH I, 697

ķerstīt

ķe̦rstît [Trik., Wolm., Lis., Ruj., ķer̂stît C., N. - Peb., Arrasch], -u, -ĩju, tr., freqn. zu ķe̦r̂t, haschen, zu ergreifen, zu fangen suchen: mana sieva mūsas ķe̦rsta BW. 6929. ķe̦rsta mani sveši ļaudis 13563. kamē̦r mednieki zaķi ķe̦rsta LP. V, 211. mežsargi staigājuši un ķerstījuši malas medniekus AU. kāds puisis tapis ķerstīts (als Rekrut) Etn. III, 93. ruoka ķerstīja drīz vienu striķi, drīz uotru A. XXI, 616. Refl. -tiês, herumgreifen: kas šim te kuo ķerstīties ap mūsu guovīm? Niedra. lai sadega puišiem nagi, gar manim ķe̦rstuoties BW. 7375.

Avots: ME II, 369

noķerstīt

nùoķer̂stît, tr., freqn. zu nùoķer̂t, abtasten, tastend beschmutzen: grāmatu.

Avots: ME II, 805

paķerstīt

paķer̂stît, tr., freqn., zuweilen greifen, fassen: kāda nelaime, kad nabaga čigainis paķe̦rsta jē̦rus pa krūmiem? Refl. -tiês, zuweilen etwas greifend, fassend albern, charmieren: ar meitām viņš šad un tad, ja tâ izgadījās; paķerstījās, pameņģējās Saul.

Avots: ME III, 53

pārķerstīt

‡ pãrker̂stît Smilt., flüchtig etwas tun (z. B. fegen): pagalmu vēl pārslaucīju, juo Anna ar Ediņu tuo tik bij pārķerstījušas Zeibolts Mājas naids 15.

Avots: EH XIII, 204

pieķerstīt

pìeķerstît, (mehrfach) festfangen, ergreifen: trakuodams pa pasauli pieķerstīji cilvē̦ka duku Pas. II, 136 aus Lixna.

Avots: ME III, 263

saķerstīt

saķerstît, tr., freqn. zu saķer̂t, ergreifen, festfangen.

Avots: ME II, 621

uzķerstīt

uzķerstît, wiederholt haschend erhaschen, ergreifen: zēns vēžus me̦klē̦dams pacerē uzķerstīja vēdzeli.

Avots: ME IV, 350

Šķirkļa skaidrojumā (9)

bražāt

bražât U.li. bradžioti Daukša Post. 165, 1 ], Bražņât, auch brašņât, - āju, intr., freqn., hin - und her waten: caurām dienām pa dīķi bražņāt un karūsas ķerstīt Alm. man kājiņas nuosalušas, aukstu rasu brašņājuot BW. [Refl. bražâties,

1) hin und her waten
Mitau, Libau;

2) "ziellos, andere störend, sich herumtreiben"
Kursiten.]

Kļūdu labojums:
brašņājuot BW. = bražņājot BW.29306, 1.

Avots: ME I, 327

krētelēt

‡ krètelêt 2, -ēju Auleja, wiederholt werfen, mit Schwung legen: k. sviestu pa druskai ar kaŗuoti bļuodā. Refl. -tiês, sich schnell bewegen, hin und her läufen, "gūstīties, ķerstīties" (mit è 2 ) Golg.: kuo tu te krētelējies kâ gatavais krētelis! dari darbu lē̦nāk, bet labi!

Avots: EH I, 652

snakstīties

snakstîtiês Wandsen, Siuxt, Sessau, Autz, Kandau, Raiskum, = knakstīties: sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani snakstījās (Var.: knakstījās, meņģējās, gramstījās) BW. 29476 var.; scherzweise einander schlagen Grünwald; essend nach verschiedenen Speisen langen A.-Bergfried; naschen ("bērni snakstās ap saldumiem") Bers., Laud., Selsau u. a.; "unsicher anrühren" Fehteln; "ķerstīties (auch in Marzen); Verbotenes sich aneignen, stibitzen (Geringfügiges)" Schibbenhof ; ernster Arbeit ausweichend Unbedeutendes tun Sessau; ohne Energie, wider seinen Willen arbeiten Grünh. Nebst snaksnīties zu snēkt?

Avots: ME III, 972