ķiez
ķiez, wer weiss, vielleicht: ķiez, vai viņš atnāks Gr. - Essern, Libau. [Wohl kontaminiert aus ķi˙zi + díez.]
Avots: ME II, 390
Avots: ME II, 390
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķiez' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķiez' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
ķieze
ķiezēties
ķiezis
ķiezīties
šķiezamais
šķiezlis
šķiezna
šķiêzna: auch Fehteln, Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., Meselau, Oknist, Sonnaxt; (linu) šķiezneņas pielasīju Tdz. 46241.
Avots: EH II, 641
Avots: EH II, 641
šķiezna
šķiêzna Bers., Gr. - Buschh., KL, Lös. (die Flachsfaser, im Gegensatz zu šķiêdra, Holzfaser), Meiran, Nerft, Prl., Saikava, Selsau, Sessw., Warkh., Warkl., šķiezna Wid., Bielenstein Holzb. 521, Memelshof, Wessen, šķiezne 8 St., Spr., Zaļmuiža, = šķiêdra, šķiêsna: šuogad liniem laba šķiezna Gr. - Buschh. bāliņš linus deve puoda šķieznes skaitīdams Domopol n. FBR. IV, 73. es sasprēdu linu sauju pa vienai šķieznītei VL. aus Lubn. gaļas šķieznas Pūrs III, 27. baltie mati šķieznās plivinās caur zaļiem stādiem Stari I, 205. "kuokam ir šķiêzna 2 , linam - šķiedra" Bauske. - "sleja": izgriezt kuokam mizā šķiêznu Gr. - Buschhof.
Avots: ME IV, 54
Avots: ME IV, 54
šķieznains
šķieznains
šķiêznaîns Gr. - Buschh., Meiran, Saikava, Sessw., šķieznaîns Wid., Memelshof, šķiêznuôts Spr., Gr. - Buschh., Nerft, faserig Spr., fein gefasert Wid., "ar labu šķiedru": šķieznaini (šķieznuoti Nerft) lini Wessen. saule... sāka brist šķieznainuos mākuonuos Jauns. III, 207.
Avots: ME IV, 54
Avots: ME IV, 54
šķiezne
šķiezne (unter šķiêzna): auch (mit ìe 2 ) Auleja, (mit iê) Wessen, Demin. šķiêznīte Saikava; ar vienu linu šķiezni Pas. IX, 267 (ähnlich 247). linu šķieznes es savērpu Tdz. 39638.
Avots: EH II, 641
Avots: EH II, 641
šķieznis
šķieznots
šķiezt
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
škieznot
‡ šķieznuôt, aus einzelnen Fasern einen Faden machen (?): linu kuodeļu šķieznuodams, ve̦ctē̦vs mēdzis vīt auklas Sārts Str. 84. Refl. -tiês, sich in Fasem zerteilen: dūmi šķieznuojās Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 62.
Avots: EH II, 641
Avots: EH II, 641
Šķirkļa skaidrojumā (7)
atmārks
‡ atmā`rks 2 Warkl., das zum zweitenmal vollzogene Weichen des Flachses in einem Gewässer, wo in demselben Jahre schon Flachs geweicht ist: mēs linu nemē̦rcam atmārkā: atmārka liniem slikta šķiezne.
Avots: EH I, 155
Avots: EH I, 155
bieķezis
bieķezis, Warmbier (Etn. I, 41). [biẽķẽzis PS., eine Speise; bieķiezis 2 Stockm. "Dickgrütze".]
Avots: ME I, 306
Avots: ME I, 306
izpakalāties
‡ izpakalâtiês, hedicht werden (perfektiv) Auleja: kaî cē̦rt saiveņu (sc.: linu) uz ūdiņa, tiê tai šķieznīte atle̦c, izpakalājas galveņa.
Avots: EH I, 470
Avots: EH I, 470
izšķiest
izšķiêst,
1) auseinander werfen, auseinanderbreiten:
sienu izšķiež žāvēšanai Etn. III, 72. tīruot grāvju zemes izšķiezdamas III, 71;
2) verschleudern, vergeuden, vertun:
mantu, naudu, spē̦ku. Refl. - tiês, sich teilen, vergeudet werden: sīkumuos izšķiežas darbi. Subst. izšķiêdums, izšķiêšana, die Verschwendung: spē̦ku izšķiedums Stari II, 971. tā būtu veltīga laika izšķiešana JR. IV, 82.
Avots: ME I, 812
1) auseinander werfen, auseinanderbreiten:
sienu izšķiež žāvēšanai Etn. III, 72. tīruot grāvju zemes izšķiezdamas III, 71;
2) verschleudern, vergeuden, vertun:
mantu, naudu, spē̦ku. Refl. - tiês, sich teilen, vergeudet werden: sīkumuos izšķiežas darbi. Subst. izšķiêdums, izšķiêšana, die Verschwendung: spē̦ku izšķiedums Stari II, 971. tā būtu veltīga laika izšķiešana JR. IV, 82.
Avots: ME I, 812
rups
rups (unter rupjš): auch Fest., Kaltenbr., Nerft, Ramkau, Sonnaxt, Warkl.; r. aude̦kls Ramkau. r. diegs, rupa vilna, šķiezna, drēbe, rupa (nelīdze̦na, grumbuļaina) āda Sonnaxt.
Avots: EH II, 385
Avots: EH II, 385