Paplašinātā meklēšana

‡ apšķupelêt Dunika, beschaufeln: a. kartupeļus rudenī ar zemi.

Avots: EH I, 119

‡ atšķupelêt Dunika, Kal., Rutzau, = atšķipelêt I: a. sniegu nuo durīm.

Avots: EH I, 174

ķupe: auch ("ein Schaf mit kurzen Ohren") Janš. Nīca 54.

Avots: EH I, 708

ķupe, ein Schaf mit einer kurzen Schnauze und mit kleinen, kurzen Ohren Grob. n. Etn. III, 66; ein hornloses Schaf Kalleten.

Avots: ME II, 392

‡ nuošķupelêt Dunika, Rutzau, = nùošķipelêt.

Avots: EH II, 95

‡ sašķupelêt Dunika, Rutzau, = sašķipelêt.

Avots: EH XVI, 454

šķupele: auch Grob., Kal., Rutzau; pajēmis nuo ķēniņa šķupeli (laivas smeļamuo kausu) Pas. X, 79 (aus NB.).

Avots: EH II, 641

šķupele, = šķipele, die Schaufel Wid., Dunika, Gold., Gramsden, Illien, Lasd., N. - Bartau, Sackenhof; das hölzerne Schöpfgefäss, womit man Wasser aus dem Boot schöpft N. - Bartau: trīs šķupeles ze̦lta naudas Pas. II, 178 (aus Oh. - Bartau). Aus mnd. schuffel, woher auch estn. kühwel.

Avots: ME IV, 54, 55

šķupelêt: auch Iw.

Avots: EH II, 641

šķupelêt Bw. 19671, = šķipelêt, schaufeln.

Avots: ME IV, 55

šķupelniẽks: "ein Schaufler (wer gierig isst)" BielU. (mit Verweis auf "VL. 860").

Avots: EH II, 641

šķupelniẽks "?": šķupelnieki, muldelnieki, se̦gluojat kumeliņus! Ob. - Bartau n. Latv. Saule 1926, S. 424.

Avots: ME IV, 55

atkars (s. unter atkara; li. ãtkaras "widerstrebend"),

1) in stumpfem Winkel befestigt
Assiten, Auleja, Dond., Grob., Iw., Kaltenbr., Oknist, Rothof, Stenden: izkapts ir atkara, ja starp izkapti un kātu ir plats leņķis. tava izkapts par atkaru Dond. atkars cirvis Grob. atkara dakša, šķupele ebenda. vadzis atkars, saita nesatur, šļūk zemē Auleja;

2) "= nuokars" Ewers.

Avots: EH I, 146

kluģis

2): (gaŗkāta izkapts) kreisajam ruokturim galā k. k. - apaļš kuoka klauģis (klucītis), kas ... Kegeln n. Fil. mat. 185; "izkapts ruokturis" Blieden; (kluģītis) Linden in Kurl.; dakšām, šķupelēm, ķellēm ir k. Grob.; "neliels, apaļš kuoks, kuo liek dakšām galā; lai labāk var turēt un ruoku nespiež" Frauenb.;

3): "ein solider Stock
(kūja), auf den man sich beim Gehen stützen kann" (eine Krücke?) Seyershof: iet ar abiem kluģiem; ein gewisser Teil der tîtavas Orellen (kluģītis), Seyershof; nuotinamās kluģu tītavas Janš. Bandavā I, 10. In der Bed. (unter

3) "bei der Garnwinde das krumme Hölzchen, worauf das Garn ruht"
n. Sehwers Unters. 52 aus nd. klugen "das hölzerne Röllchen zum Aufwickeln von Garn".

Avots: EH I, 621, 622

I kuõpa,

1): baltu miltu kuopiņā BW. 8165 var. trauks ir pilns ar kuopu Dunika, Rutzau. iebērām rakandu rāceņu ar lielu kuopu Janš. Dzimtene V, 182. šķupele ar kuopu kuopām piebē̦rta Pas. II, 180; rudzu kuopiņas (Garben)
- auch Behrshof, Dobl., Mitau, Siuxt, Wolgunt; rudzu (pūŗu) kuõpiņa Durnika, Kal., OB., = rudzu (pūŗu) guba;

4): saveda kuopiņā BW. 19726 var. kuopiņā sanākuši 30922;

5): kuopas (so zu lesen für "kuopa" ME. II, 344b) trauks Lis: kuopas pļava ebenda. kas nu par kuopas ("?") vakaru izvērtās! Azand. 158. aužam kuopas villainīti; abas divas segsamies BW. 23660; ‡

6) Gemeinschaft, Gesellschaft
(?): me̦klē̦dama ļaužu valuodas un kuopu Anna Dzilna 51 (ähnlich: 48).

Avots: EH I, 687

mùldeniẽks, der herumschwärmende, der schwärmer, Flunkerer: šķupelnieki, muldenieki, se̦dluojat kumeliņus! BW. 26139, 2. [Dafür (in demselben Liede!) muldelnieki Latv. Saule 1926, S. 424 (aus O. - Bartau); fehlerhaft? oder mit dem -el- der vorhergehenden šķupelnieki (vgl. auch diedelnieki)?]

Avots: ME II, 664

tulis: izkaptes t. jeb ruokturis Grob.; pāte̦gas t. (das untere Ende des Stieles); dakšas t., šķupeles t., ilkses t.; vē̦rstuves t. ("dzelzs gals, kas uzmaukts uz vē̦rstuves kuoka") ebenda.

Avots: EH II, 702