Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļauka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļauka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
bļauka
bļauka [Lubahn, Pebalg, Kokn., Mitau, Kursiten; mit aû Kreuzb., Warkhof], comm., der Schreihals, ein unruhiges Kind Burtn.: šaušalīgs bļauka MWM. VI, 413. Zu bļaut.
Avots: ME I, 319
Avots: ME I, 319
ļauka
ļàuka 2,
1) etwas Durchnässtes, Weiches
Drosth. n. Etn. IV, 129: ce̦pure slapja, izžulgusi kâ ļauka Vīt. pastalas izmirkušas kâ ļaukas Nerft. (tu jau esi ļaûkās2 sasvīdis; ķēve sabraukta vienās ļaûkās 2 Pampeln];
2) eine Krankheit, Anschwellung der Mandeln bei Schweinen:
cūkām ļaukas durt Nerft. pat cūkām ļaukas atslāba nuo viņas vārdiem Jauns. Zu laukas, li. liaũkos "Halsdrüsen des Schweimes; [Wellen", liaũkti "fliessen", vgl. Būga PФB. LXVI, 241 und (?) an. laug "Bad(wasser)"].
Avots: ME II, 531, 532
1) etwas Durchnässtes, Weiches
Drosth. n. Etn. IV, 129: ce̦pure slapja, izžulgusi kâ ļauka Vīt. pastalas izmirkušas kâ ļaukas Nerft. (tu jau esi ļaûkās2 sasvīdis; ķēve sabraukta vienās ļaûkās 2 Pampeln];
2) eine Krankheit, Anschwellung der Mandeln bei Schweinen:
cūkām ļaukas durt Nerft. pat cūkām ļaukas atslāba nuo viņas vārdiem Jauns. Zu laukas, li. liaũkos "Halsdrüsen des Schweimes; [Wellen", liaũkti "fliessen", vgl. Būga PФB. LXVI, 241 und (?) an. laug "Bad(wasser)"].
Avots: ME II, 531, 532
piešļauka
pìešļaûka 2, was sich abstreifen, abtrennen lässt: pie linu pavediena piešļauka atmūk, atbrūk vaļā Grünh.
Avots: ME III, 301
Avots: ME III, 301
piešļaukains
pìešļaukaîns, Adj., wovon sich etwas abstreifen, abtrennen lässt: piešļaukaini vē̦rpta dzija Grünh.
Avots: ME III, 301
Avots: ME III, 301
pļauka
pļaũka Karls., PS., Sassm.,
1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku 2 pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;
2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.
Avots: ME III, 366
1) die Ohrfeige, Maulschelle:
puisis dabūja kaujuoties daudz pļaũku Sassm: es viņam devu pļàuku 2 pa muti Mar. n. RKr. XV, 132. tā ielika viņam pļauku sejā Saul. III, 82. Skārdiņam viņš iecirtis negantu pļauku Vēr: I; 1174. Noltens krāva Krišam pļauku par valgu Krišs Laksts 79. mājas policija lietuojuse arī dunkas un pļaukas Etn. III, 172; "der Faustschlag" Ar.;
2) pļaũka, comm., ein Verschwender
Schibbenhof: viņš gan bija tas lielākais pļauka un plencis MWM. X, 425; pļaũka "ein Pantoffelheld, der sich von der Frau schlagen lässt" Gaweesen. Zu pļaut 1 3.
Avots: ME III, 366
šļauka
I šļauka,
1): "kas bez vajadzības guļ" (mit "àu 2 ") Kalz.
2): man nāk šļaûkas 2 , - būs jāiet gulēt Seyershof; ‡
4) comm., wer streicht, massiert
(mit àu 2 ) Lettg.
Avots: EH II, 644
1): "kas bez vajadzības guļ" (mit "àu 2 ") Kalz.
2): man nāk šļaûkas 2 , - būs jāiet gulēt Seyershof; ‡
4) comm., wer streicht, massiert
(mit àu 2 ) Lettg.
Avots: EH II, 644
šļauka
I šļauka,
1) šļaûka Gr. - Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkh., einer, der sich rekelt
(šļaukā(ja)s);
2) šļauka U., Plur. šļaukas U., (mit aû) Bers., Kr., Lubn., Saikava, Sessw., das Recken, Rekeln:
man uznāca šļaukas Bers. Sessw. U. a. šļaukas vien bija, (das Fieber blieb aus,) es blieb nur noch das Recken und Brechen der Glieder U.;
3) šļaũkas Widdrisch, šļaûkas 2 Salis, = šļuoka, die eingetretene Spur im Getreide oder Gras. Zur Bed. 1 und 2 vgl. šļaucīties 1, zur Bed. 3 - šļaukt I.
Avots: ME IV, 65, 66
1) šļaûka Gr. - Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkh., einer, der sich rekelt
(šļaukā(ja)s);
2) šļauka U., Plur. šļaukas U., (mit aû) Bers., Kr., Lubn., Saikava, Sessw., das Recken, Rekeln:
man uznāca šļaukas Bers. Sessw. U. a. šļaukas vien bija, (das Fieber blieb aus,) es blieb nur noch das Recken und Brechen der Glieder U.;
3) šļaũkas Widdrisch, šļaûkas 2 Salis, = šļuoka, die eingetretene Spur im Getreide oder Gras. Zur Bed. 1 und 2 vgl. šļaucīties 1, zur Bed. 3 - šļaukt I.
Avots: ME IV, 65, 66
šļauka
šļauka
šļauka
III šļauka, der Schtauch; eine Spritze Latv.: luokans kâ gummijas šļauka Upīte Medn. laiki. Aus dem Deutschen.
Avots: ME IV, 66
Avots: ME IV, 66
šļaukans
šļaũkans,
1): š. (mit "aû"; "nuomieguojies") cilvē̦ks Laud.; ‡
2) "glatt"
(mit "aû") N.-Schwanb., Stom.; "glatt; schräg" (mit aũ) Nötk.
Avots: EH II, 644
1): š. (mit "aû"; "nuomieguojies") cilvē̦ks Laud.; ‡
2) "glatt"
(mit "aû") N.-Schwanb., Stom.; "glatt; schräg" (mit aũ) Nötk.
Avots: EH II, 644
šļaukans
Šķirkļa skaidrojumā (12)
bļauska
garšļauku
gaŗšļaũku, gaŗšļaûku C., Dond., gaŗšļaũkus Gr. - Sess., [gàŗšļiêkis Ronneb., Smilt., gaŗšļiêkus Serbig., gaŗšliêku 2 Ruj., gaŗšlauku Dubena], gaŗsļiêku, Adv., der länge nach gestreckt, ausgestreckt, die Länge lang, streckelang: gaŗšļaukus atlaisties, izlaisties, nuolaisties, izstiepties, likties, gulēt, pakrist: kungs likās gaŗšļaukus LP. VI, 392. sāpēs vilks atgūlies gaŗšļaukus VI, 26. viņš nuolaidās gaŗšļaukus uz zemi JR. V, 84. Vgl. gaŗgāzu, izšļauku; šļauka.
Avots: ME I, 608
Avots: ME I, 608
laukas
I laukas [li. łaukos SzDi., s. Leskien Nom. 229],
1) die rote Suppe, die auf Schläge aus der Nase läuft
L.;
2) eine Schweinekrankheit, Mandeln
Angel.; der Rotlauf der Schweine RKr. III, 130. Vgl. ļauka.
Avots: ME II, 426
1) die rote Suppe, die auf Schläge aus der Nase läuft
L.;
2) eine Schweinekrankheit, Mandeln
Angel.; der Rotlauf der Schweine RKr. III, 130. Vgl. ļauka.
Avots: ME II, 426
ļauks
nošļaucīt
nùošļaũcît: auch Smilt.; šāva Lukstam ar ruoku gan pa vienu, gan pa uotru vaigu, tuos brangi nuošļaucīdams Vanagu ligzda 13. de̦sas dējuot, tâ saucamuo asiņu putru ievada tīrītā luopa zarnā pa pudeles kaklu un ar ruoku nuošļauka pa zarnu uz leju N.-Peb.; "gaŗi ve̦lkuot nuomazgāt" Dr.: n. kam muguru ar slapju lupatu. Refl. -tiês,
1): "nuostaipīties" Hasenp. (mit aû 2 ), Heidenfeld (mit au), Trik. (mit aû); ‡
2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Hasenp., Heidenfeld.
Avots: EH II, 96
1): "nuostaipīties" Hasenp. (mit aû 2 ), Heidenfeld (mit au), Trik. (mit aû); ‡
2) eine gewisse Zeit vertrödeln
Hasenp., Heidenfeld.
Avots: EH II, 96
nožvindzēt
nùožvindzêt, nùožviñkstêt, nùožvingzdêt, intr., einen klingenden, sausenden Schali von sich geben: akmens man gar ausi nuožvindzēja Por. izkapts nuožvinkstēja. nuožvingzdēja pļauka gar ausīm RA.
Avots: ME II, 895
Avots: ME II, 895
pļiuka
pļuka
šļaucīt
šļaũcît,
1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡
2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu 2 ) Meiran. Refl. -tiês,
1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.
Avots: EH II, 644
1): streicheln, massieren
(mit aû) Skaista; "(slimu pakrūti) ar siltu ūdeni un ziepem glaudīt" (mit aû) Warkl.; de̦sas dējuot asiņu biezputru šļauka ar ruoku lejā N.-Peb.; ‡
2) "(die Ärmel) aufstreifen"
(mit àu 2 ) Meiran. Refl. -tiês,
1): "guorīties" (mit aû) Linden in Kurl.; kaķi mē̦dz š. gar cilvē̦kiem A.-Schwanb.
Avots: EH II, 644
šļaukt
I šļaukt Wessen, gleiten machen, lassen Wid.; = šļukt Für. I; die Füsse schleppend gehn (mit àu 2 ) Mar.: kuo tu šļauc! redzi, kāda grīda paliek! Mar. n. RKr. XV, 139; hinunter glitschen, rutschen Ramkau; glitschen (mit àu) C., A. - Schwanb. Refl. -tiês, gleiten (mit àu) C.: laîva šļaucās ar malu gar gļuotām D. Goŗkijs 44; fallen Warkh. Subst. šļaukšanâs Spr., = šļauka I 2. Nebst šļaukât III, šļukt und šļūkt etwa (s. Wood AJPh. XXIV, 48 und 54) zu li. slúkau "schleiche", mengl. slouh "abgestreifte Schiangenhaut" und (vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 711) d. dial. schlauch "schlau"?
Avots: ME IV, 67
Avots: ME IV, 67
šļoka
šļuoka,
1) šļuõka Grünw., Gr. - Sessau, Salis, Widdrisch, Zögenhof, šļùoka 2 Bers., Kr., Kreuzb., Lub., Saikava, Selsau, Warkh., Warkl., der Weg, den Vieh im Getreide eintritt
U., Grawendahl, Spur im tauigen Grase Lind. n. U., Kalz., Selb.; zusammenhängende Spuren von schmutzigen Füssen auf der Diele Kalz.: kur pīles gājušas pa pļavu, palikuse šļuoka Gr. - Sessau. pa kapu ve̦lk krustiski šļuoka D. 116, 64;
2) comm., einer, der mit schleppenden Schritten geht und sich dabei (mit Kot) besudelt:
kāpēc bij slapjā laikā jāšļuokā uz tirgu? kāda nu esi nuotaisījusēs kâ šļuoka! Druw. n. RKr. XVII, 81; wer Gras oder Getreide niedertritt; wer sich umhertreibt und wessen Worte oder Taten unangenehme Folgen haben (mit ùo 2 ) Bers. Wohl aus sluõka II, vgl. stuokât I; anders Zubatý BB. XVIII, 265 und Būga LM. IV, 443. Das šļ- (für sl-) mag aus Wörtern wie šļaukas I 3 stammen.
Avots: ME IV, 80
1) šļuõka Grünw., Gr. - Sessau, Salis, Widdrisch, Zögenhof, šļùoka 2 Bers., Kr., Kreuzb., Lub., Saikava, Selsau, Warkh., Warkl., der Weg, den Vieh im Getreide eintritt
U., Grawendahl, Spur im tauigen Grase Lind. n. U., Kalz., Selb.; zusammenhängende Spuren von schmutzigen Füssen auf der Diele Kalz.: kur pīles gājušas pa pļavu, palikuse šļuoka Gr. - Sessau. pa kapu ve̦lk krustiski šļuoka D. 116, 64;
2) comm., einer, der mit schleppenden Schritten geht und sich dabei (mit Kot) besudelt:
kāpēc bij slapjā laikā jāšļuokā uz tirgu? kāda nu esi nuotaisījusēs kâ šļuoka! Druw. n. RKr. XVII, 81; wer Gras oder Getreide niedertritt; wer sich umhertreibt und wessen Worte oder Taten unangenehme Folgen haben (mit ùo 2 ) Bers. Wohl aus sluõka II, vgl. stuokât I; anders Zubatý BB. XVIII, 265 und Būga LM. IV, 443. Das šļ- (für sl-) mag aus Wörtern wie šļaukas I 3 stammen.
Avots: ME IV, 80