Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļega' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļega' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

bļegaža

‡ bļe̦gaža "?": maize kā b. Planhof, von klebrigem, wässerigem Brot gesagt.

Avots: EH I, 233



ļega

ļega,

1) das Malheur, Pech:
saimnieks aizbraucis pilsē̦tā ietika tādā ļe̦gā, ka nezināja, kâ ārā tikt Ahs.;

2) der Plur. ļe̦gas Selg. n. Etn. IV, 130, = ļe̦gatas.

Avots: ME II, 534


ļegans

ļe̦gans [PS., Dond.], ļē̦gans I].,

1) nicht genügend fest, schlaff, weich:
luoceklīši tik ļe̦gani Druva I, 339. [piebē̦rts maiss ir ļe̦gans, ja tas nav ar auklu labi nuosiets Morizberg.] ļe̦gana platmale A. XII, 28. ļe̦gana maize, ļe̦gans cilvē̦ks, zirgs Mat. ļe̦gana virve Dr. izdziedātas, ļe̦ganas balsis Kaw. sapinušies dzīves me̦lu režģuos vai nu mazliet ciešāk, vai arī ļe̦ganāk Druva III, 90;

2) quabbelig, quabbelicht, quabbig, quatschelig:
tā bija mīksti ļe̦gana Latv. ģīmja panti bija ļe̦gani MWM. III, 102. Nebst ļagans [wohl zu ir. legaim "löse mich auf", lecht "Tod", logaim "faule", mnd. lak "schlaff" u. a., s. Persson Beitr. 130 ff.; zu le, ļ- für l- vgl. Le. Gr. § 91 c.]

Avots: ME II, 534


ļegata

ļe̦gata,

[1) etwas Biegsames (mehr von Lebewesen)
Sessw., N.-Schwanb.;]

2) ein geschwätziger
Mensch Bers., Selsau, Lub., [Sessw., Ober-Bartau];

3) ļe̦gatas, leeres Geschwätz, Klatscherei
Sessw., Lis.

Avots: ME II, 534


ļegatāt

ļe̦gatât, -ãju, schwatzen Lis., Lub.]

Avots: ME II, 534


ļegats

‡ ļe̦gats Pussen "kāsis, kuo lietuo sasienuot siena ve̦zumu".

Avots: EH I, 770



paļegans

paļe̦gans Dond., nicht ganz fest, etwas lose, wacktig: aukla tāda paļe̦gana.]

Avots: ME III, 65


pļega

‡ II pļȩga Seyershof "biezs, bet bieži arī slapjš maisījums": zeme slapja kâ p.

Avots: EH II, 307


pļega

‡ III pļȩga Rutzau, die Flagge (hieraus entstellt?).

Avots: EH II, 307


pļega

pļe̦ga, der Peitschenhieb U.: pļe̦gas dabūt, gepeitscht werden Nerft n. U. Entlehnt aus wruss. пляга, , s. Leskien Nom. 200.

Avots: ME III, 368


pļegaža

‡ pļȩgaža Wolmarshof, ein Pfannkuchen.

Avots: EH II, 307


šļegans

šļe̦gans U., Ruj., Serbigal, Trik., Wolmarshof, schlaff. Wohl mit šļ- für altes sl- und nebst šlagans zu an. slakr "schlaff" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 713).

Avots: ME IV, 70


žļega

žļe̦ga, nasser, unfruchtbarer Lehmboden Saikava: tāda žļe̦ga, ka nevar ne izbraukt Bauske. pielijušas zâles ir slapjas kâ žļe̦ga Heidenfeld.

Avots: ME IV, 817



žļegans

žļe̦gans,

1) weich
Siuxt; nass, kotig (žļe̦gains) Lubn.: žļe̦gans sniegs Siuxt. žļe̦gaina zeme Lubn.;

2) = žļagans, wässerig Meselau (hier auch žļe̦gaîns), Peb.: kartupeļi, kas puvuši, saluši, ir žļe̦gaini Meselau;

3) = zleģaîns, šļe̦gans, schliefig (vom Brot) Meselau, Peb., Serben;

4) schlaff
Grünw., Sessau; "ļengans" Adsel: aukla izstiepta žļe̦gani; schwach N. - Peb.;

5) fade (?): ābuoļtēja tāda žļe̦gana, nav... stipra.

Avots: ME IV, 817