Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ļega' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ļega' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
ļega
ļega
ļegans
ļe̦gans [PS., Dond.], ļē̦gans I].,
1) nicht genügend fest, schlaff, weich:
luoceklīši tik ļe̦gani Druva I, 339. [piebē̦rts maiss ir ļe̦gans, ja tas nav ar auklu labi nuosiets Morizberg.] ļe̦gana platmale A. XII, 28. ļe̦gana maize, ļe̦gans cilvē̦ks, zirgs Mat. ļe̦gana virve Dr. izdziedātas, ļe̦ganas balsis Kaw. sapinušies dzīves me̦lu režģuos vai nu mazliet ciešāk, vai arī ļe̦ganāk Druva III, 90;
2) quabbelig, quabbelicht, quabbig, quatschelig:
tā bija mīksti ļe̦gana Latv. ģīmja panti bija ļe̦gani MWM. III, 102. Nebst ļagans [wohl zu ir. legaim "löse mich auf", lecht "Tod", logaim "faule", mnd. lak "schlaff" u. a., s. Persson Beitr. 130 ff.; zu le, ļ- für l- vgl. Le. Gr. § 91 c.]
Avots: ME II, 534
1) nicht genügend fest, schlaff, weich:
luoceklīši tik ļe̦gani Druva I, 339. [piebē̦rts maiss ir ļe̦gans, ja tas nav ar auklu labi nuosiets Morizberg.] ļe̦gana platmale A. XII, 28. ļe̦gana maize, ļe̦gans cilvē̦ks, zirgs Mat. ļe̦gana virve Dr. izdziedātas, ļe̦ganas balsis Kaw. sapinušies dzīves me̦lu režģuos vai nu mazliet ciešāk, vai arī ļe̦ganāk Druva III, 90;
2) quabbelig, quabbelicht, quabbig, quatschelig:
tā bija mīksti ļe̦gana Latv. ģīmja panti bija ļe̦gani MWM. III, 102. Nebst ļagans [wohl zu ir. legaim "löse mich auf", lecht "Tod", logaim "faule", mnd. lak "schlaff" u. a., s. Persson Beitr. 130 ff.; zu le, ļ- für l- vgl. Le. Gr. § 91 c.]
Avots: ME II, 534
ļegata
ļe̦gata,
[1) etwas Biegsames (mehr von Lebewesen)
Sessw., N.-Schwanb.;]
2) ein geschwätziger
Mensch Bers., Selsau, Lub., [Sessw., Ober-Bartau];
3) ļe̦gatas, leeres Geschwätz, Klatscherei
Sessw., Lis.
Avots: ME II, 534
[1) etwas Biegsames (mehr von Lebewesen)
Sessw., N.-Schwanb.;]
2) ein geschwätziger
Mensch Bers., Selsau, Lub., [Sessw., Ober-Bartau];
3) ļe̦gatas, leeres Geschwätz, Klatscherei
Sessw., Lis.
Avots: ME II, 534
ļegatāt
ļegats
ļegausis
paļegans
pļega
pļe̦ga, der Peitschenhieb U.: pļe̦gas dabūt, gepeitscht werden Nerft n. U. Entlehnt aus wruss. пляга, , s. Leskien Nom. 200.
Avots: ME III, 368
Avots: ME III, 368
šļegans
šļe̦gans U., Ruj., Serbigal, Trik., Wolmarshof, schlaff. Wohl mit šļ- für altes sl- und nebst šlagans zu an. slakr "schlaff" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 713).
Avots: ME IV, 70
Avots: ME IV, 70
žļega
žļe̦ga, nasser, unfruchtbarer Lehmboden Saikava: tāda žļe̦ga, ka nevar ne izbraukt Bauske. pielijušas zâles ir slapjas kâ žļe̦ga Heidenfeld.
Avots: ME IV, 817
Avots: ME IV, 817
žļegains
žļegans
žļe̦gans,
1) weich
Siuxt; nass, kotig (žļe̦gains) Lubn.: žļe̦gans sniegs Siuxt. žļe̦gaina zeme Lubn.;
2) = žļagans, wässerig Meselau (hier auch žļe̦gaîns), Peb.: kartupeļi, kas puvuši, saluši, ir žļe̦gaini Meselau;
3) = zleģaîns, šļe̦gans, schliefig (vom Brot) Meselau, Peb., Serben;
4) schlaff
Grünw., Sessau; "ļengans" Adsel: aukla izstiepta žļe̦gani; schwach N. - Peb.;
5) fade (?): ābuoļtēja tāda žļe̦gana, nav... stipra.
Avots: ME IV, 817
1) weich
Siuxt; nass, kotig (žļe̦gains) Lubn.: žļe̦gans sniegs Siuxt. žļe̦gaina zeme Lubn.;
2) = žļagans, wässerig Meselau (hier auch žļe̦gaîns), Peb.: kartupeļi, kas puvuši, saluši, ir žļe̦gaini Meselau;
3) = zleģaîns, šļe̦gans, schliefig (vom Brot) Meselau, Peb., Serben;
4) schlaff
Grünw., Sessau; "ļengans" Adsel: aukla izstiepta žļe̦gani; schwach N. - Peb.;
5) fade (?): ābuoļtēja tāda žļe̦gana, nav... stipra.
Avots: ME IV, 817