ļega

ļega,

1) das Malheur, Pech:
saimnieks aizbraucis pilsē̦tā ietika tādā ļe̦gā, ka nezināja, kâ ārā tikt Ahs.;

2) der Plur. ļe̦gas Selg. n. Etn. IV, 130, = ļe̦gatas.

Avots: ME II, 534


ļega

ļe̦ga,

1): auch (ļe̦gas!) Stenden;

2): "kņada, truoksnis" Stenden: izcēlās lielas ļ.

Avots: EH I, 770