ļe̦kât,
-ãju, C., Smilt., Mar.,
ļe̦kuot Grünh., Denominativ von
ļe̦ka, laufen, gehen: kājas sāk ātrāki ļe̦kuot Purap. Refl.
-tiês,[1) ļe̦kâtiês "nach dem Regen im Kot waten" Ruj.; matschen, manschen Roop, Nitau, Serben u. a.];
2) baumeln, bummeln, schlottern Wid.:
[piedzē̦rušam braucējam galva ļe̦kājās uz visām pusēm Lennew.
ar zuobe̦nu atcirstā ruoka vaļīgi ļe̦kājās gar sūniem Lennew.
aiz zibsnas ļe̦kājās pūri cimdu Janš. Dzimtene
2 I, 78. In Mar. sei
ļe̦kâtiês synonym mit
skrieties, lēkties, plêsties].Avots: ME II,
535