Paplašinātā meklēšana

ņerkš! Interj. zur Bezeichnung des beim Brechen entstehenden Lautes: jaunā priekšass ņerkš ir pušu Vīt.

Avots: ME II, 901

ņer̂kšêt (unter ņer̂kstêt): auch (mit er) Wessen; "raudāt aiz niķiem" (von Kindern; mit er̂ ² ) AP.; ņe̦r̃kšêt (sic!) Salis, im Zorn od. Hass knurren; Unzufriedenheit äussern: bē̦rni, suņi ņe̦rkš.

Avots: EH II, 113

[ņerkšîgs Fest., weinerlich.]

Avots: ME II, 901

ņerkšinât,

1): auch Wessen.

Avots: EH II, 113

ņerkšinât, auch ņerkšķinât, ņerkstinât,

1) intr., freqn., wiederholt jämmerliche Laute von sich geben, weinen, grunzen, miauen:
vakaruos tik˙līdz darbs nuolikts, armōnikas ruokā..., un tad ņerkšķina līdz vē̦lai naktij Vēr. II, 902;

2) fakt., weinen, quarren, grunzen, miauen machen.

Avots: ME II, 901

ņerkšis (unter ņerkstis): nicht, wie ME. II 901 angegeben ist, = ņe̦rka 1, sondern = ņerkšuoņa.

Avots: EH II, 113

‡ *ņer̂kšît, zu erschliessen aus saņer̂kšît.

Avots: EH II, 113

[ņer̂kšîtiês, ņer̂kštiês, kaprizieren (von kleinen Kindern, wenn sie an etwas Missfallen haben) Fest.]

Avots: ME II, 901

ņer̂kšķêt (unter ņer̂kstêt): still weinen (mit er) um Mitau.

Avots: EH II, 113

‡ ņerkšķīgi, = ņerkstīgi (?): viņš ņ. nuosaka: "laid mani mierā!" Brigadere Skarbos vējos 249.

Avots: EH II, 113

nerkšķis (unter ņerkstis), ‡

2) = ņerkšuoņa: tikkuo paduod vilcienu, sabrūk ap tuo, it kâ būtu te elle; tāds ņ. kâ - duomāt - kādreiz pie Jērikas mūriem Latvis № 2657.

Avots: EH II, 113

ņerkšuoņa, der Lärm. Lös. n. Etn. IV, 161.

Avots: ME II, 901

saņerkšît, verwirren: s. saites Nötk. Refl. -tiês, sich verwirren Nötk.

Avots: ME II, 695

I ņe̦r̃ga,

1): auch Allend., AP.; wer mit langen Zähnen isst
Salis: viņš ir tāds ņ., ka ne˙kas viņam nav labs Salis;

2): ņerkšķ kâ ņ. Birkerts Latv. sakāmv. 2909.

Avots: EH II, 113

ņer̂kstêt [Alt-Rahden], ņer̂kšķêt, ņer̂kšêt [Lös., Fest., Alt-Rahden], -u, -ẽju, [ņerkšt Wessen], intr., jämmerliche Laute von sich geben, quarren, weinerlich sein, jämmerlich miauen, [knurren, murren]: bē̦rns, cūka, sivē̦ns, kaķis ņerkst. dibe̦nā pa apse̦gtu šūpuli kaut kas spārdās un ņerkš JR. VII, 101. kaķi atņirgtiem zuobiem ņerkstēja un kauca AU. cūkas ņerkšē̦damas spiedās kuopā Jauns. ņe̦rkstuoša klaudzēšana Rīg. Av. [nevarēja sadabūt latviešus, kas būtu spejīgi saprast baltu intereses, kuŗi neņerkšķē̦tu un ar kuŗiem varē̦tu sadzīvuot De̦glavs Rīga II, 1, 540. ragaviņas asi ņerkš K. Students Latvis No 1558.]

Avots: ME II, 900, 901

ņerkstis U., ņerkšķis, ņerkšis Lös. n. Etn. IV, 161, [ņerkša, comm., Vīt.], = ņe̦rka 1: [viņš jau nebija bāba, ne arī sentimentāls ņerkšķis Veselis Saules kapsē̦ta 190].

Avots: ME II, 901