Paplašinātā meklēšana

‡ àizņirgt Kreuzb., zuschliessen: a. acis.

Avots: EH I, 41

atņirgt: auch Golg., Segew., (mit ir̂) Wolmarshof.

Avots: EH I, 157

atņirgt, auch atņergt A. XV, 248, tr., fletschen: muti A. XVI, 310; gew. zuobus: suns atņirdzis zuobus LP. VII, 1035. sievietes ar atņirgtiem zuobiem JR. IV, 52. Refl. -tiês, maulfle-tschend die Zähne zeigen: vilks atņirdzies LP. VII, 878. tā atņirdzās tā, ka sarkanās smadzenes kļuva re̦dzamas Saul.

Kļūdu labojums:
maulfle-tschend = maulflet-schend

Avots: ME I, 180

‡ ņir̂gt; -dzu Schnehpeln, Siuxt, = ņir̂gâtiês 1: ņirdz, kâ tu gribi! Siuxt. braulīgi ņirdzuošus faunus Janš. Dzimtene V, 375. Subst. ņirgšana "?": smaidīga pretim ņirgšana Janš. Līgava I, 324. Auch reflexiv: viņa smaidīšana vienmē̦r izskatījās pēc ņirgšanās ("?") uz kuošanu Veldre Dižmuiža 49.

Avots: EH II, 114

saņirgt, ‡

4) einander ansehend in Lachen ausbrechen:
viņi saskatījas un saņir̂dza ² Siuxt.

Avots: EH II, 434

saņirgt,

1) tr., verzerren (vom Gesicht):
viņi smaidīja..., lai apslē̦ptu dvēseles briesmīgi saņirgtuo seju Veselis Saules kapsē̦ta 41;

2) "die Augen zumachen"
Wessen;

3) "fletschen":
saņir̃gt zuobus Neuhausen, (mit ir̂ ² ) Msil.

Avots: ME III, 695

sažņir̂gtiês,

1) krampfhaft und knirschend zusammenstossen
(intr.) Mar., Vank., Sonnaxt: pie katra plēsiena zuobi sažņirdzās Duomas I, 1029;

2) "das Gesicht verziehen"
Nötk., (zum Weinen) Mahlup;

3) "sich fest zusammenziehen":
ap paku aptīta aukliņa var sažņirgties tâ, ka grūti atraisīt Laud.

Avots: ME III, 800

I žņirgt, -dzu, (die Zähne) fletschen: kuo nu žņirdz tuos zuobus tik daudz! Kalz. žņirdz zuobus kâ suns Grawendahl.

Avots: ME IV, 825

II žņir̂gt Jürg., -gstu, -gu, knirschen: sniegs žņirgst zem kājām Jürg.

Avots: ME IV, 825

atņergt (unter atņirgt), ‡

2) die Zähne fletschend antworten
(mit er̂) Saikava n. FBR. IV, 70.

Avots: EH I, 157

atņergt zuobus Austriņ, gleichbed. mit atņirgt z.

Avots: ME I, 180

‡ atņeršķis (zuobus) Celm., = atņirdzis (s. unter atņirgt).

Avots: EH I, 157

‡ atņirkt N.-Peb., = atņirgt.

Avots: EH I, 157

ìeņirgâtiês, ìeņirgtiês, anfangen höhnisch zu lachen: viņš ieņirgājās (ieņirdzās) Vēr. II, 63; MWM. VII, 141.

Avots: ME II, 49

‡ milnêt,

1) "?": gāja uz durvīm kas kâ bieza ē̦na milnēja kaktā Brigadere Daugava 1928, S. 832. kâ atņirgta zvē̦ra rīkle milnēja klinšu plaisa S. 842.;

2) "kvernêt" Grawendahl: kuo tu visu dienu te milni?

Avots: EH I, 814

ņer̂kstêt [Alt-Rahden], ņer̂kšķêt, ņer̂kšêt [Lös., Fest., Alt-Rahden], -u, -ẽju, [ņerkšt Wessen], intr., jämmerliche Laute von sich geben, quarren, weinerlich sein, jämmerlich miauen, [knurren, murren]: bē̦rns, cūka, sivē̦ns, kaķis ņerkst. dibe̦nā pa apse̦gtu šūpuli kaut kas spārdās un ņerkš JR. VII, 101. kaķi atņirgtiem zuobiem ņerkstēja un kauca AU. cūkas ņerkšē̦damas spiedās kuopā Jauns. ņe̦rkstuoša klaudzēšana Rīg. Av. [nevarēja sadabūt latviešus, kas būtu spejīgi saprast baltu intereses, kuŗi neņerkšķē̦tu un ar kuŗiem varē̦tu sadzīvuot De̦glavs Rīga II, 1, 540. ragaviņas asi ņerkš K. Students Latvis No 1558.]

Avots: ME II, 900, 901

šàipît ² : š. ("atplēst, atņirgt") muti Auleja. Refl. -tiês: wiederholt lächeln, lachen Auleja: nešaipies! te smiekla nav! "viegli izsmiet" Kaltenbr.: kuo tu šaipies par mani?

Avots: EH II, 621