Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņirkšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņirkšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

ieņirkšēties

[ìeņirkšêtiês Golg., = ieņirkstēties 1: izvilka zuobu, ka ieņirkšējās vien. dzirkles var ieņirkšēties, kad cē̦rpuot sacē̦rtas Tirsen.]

Avots: ME II, 49

kņirkšēt

kņirkšêt, [kņirkstêt Wid.], knirschen, knistern (vom Eise) Zeif. III, 3, 163: [(le̦dus kņirkš tikai drusku Valdis Stubur. b. 225 Vgl. knirkšķêt, knirkstêt].

Avots: ME II, 253

ņirkšēt

ņirkšêt (unter ņir̂kstêt): zābaki ņir̂kš 2 Dunika; ein Schallverbum (von den Lauten, die beim Schneiden mit der Schafscheere hörbar sind) OB. (mit ir).

Avots: EH II, 114

ņirkšēt

ņirkšķêt (unter ņir̂kstêt): undeutlich Unzufriedenheit äussern; quarren Siuxt (von Schweinen): kuo nu ņir̃kšķi? pats nezini, kuo gribē̦tu, kuo ne! Siuxt. cūka ņir̃kšķ un kaujas, kad nelaiž viņu klāt pie siles ebenda.

Avots: EH II, 115

noņirkšēt

nùoņir̂kšêt (unter nùoņir̂kstêt ): auch Dunika.

Avots: EH II, 73

paņirkšēt

‡ paņir̂kšêt 2 Dunika, ein wenig, eine Weile knarren: jaunās kurpes drusku paņirkšēja.

Avots: EH XIII, 161

šņirkšēt

šņirkšêt, šņirkšķêt, -u, -ẽju, = šņirkstêt, ņirkš(ķ)êt: man zuobi vien šņirkš nuo dusmām A. XX, 723. nažu griêzieni šnirkšķējuši LP. V, 103.

Avots: ME IV, 95