Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ņurkstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņurkstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
ieņurkstēties
ìeņurkstêtiês, [Mar.], ìeņurkš(ķ)êtiês, einen murrenden, knurrenden, brummenden Laut von sich geben: kaķis ieņurkšķas Vēr. II, 523.
Avots: ME II, 49
Avots: ME II, 49
noņurkstēt
nuôr,tur̂kstêt 2 : eine gewisse Zeit hindurch ņurkstēt Vank.: bē̦rns visu nakti nuoņurkstēja.
Avots: EH II, 73
Avots: EH II, 73
noņurkstēt
nuôņur̃kstêt 2 , nùoņur̂kt, intr., schlaflos, sich langweilend die Zeit verbringen: visu nakti dzīŗās nuoņurkstẽju Ahs. tas man tāds nuošņurcis, nuoņurcis, verdriesslich.
Avots: ME II, 826
Avots: ME II, 826
ņurkstēt
ņur̂kstêt: "ņurkšķêt. ņur̂kšêt" ME. II, 906 zu verbessern in "ņurkšķêt, ņur̂kšêt".
1): "klusu šņākt vai rūkt" (mit ur̃) Seyershof: mazie sivē̦ni iet pa kūti, ka ņurkst vien. kad vienam pie uotra (nesaticībā kuopā dzīvuojuot) jāņurkst (jārūc, jāpārmašā), tad nav labi.
Avots: EH II, 116
1): "klusu šņākt vai rūkt" (mit ur̃) Seyershof: mazie sivē̦ni iet pa kūti, ka ņurkst vien. kad vienam pie uotra (nesaticībā kuopā dzīvuojuot) jāņurkst (jārūc, jāpārmašā), tad nav labi.
Avots: EH II, 116
ņurkstēt
ņur̂kstêt, ņur̂kstêt 2 Sassm., ņur̃kstêt Katzd., [Karls., Salis], ņurkšķêt. ņur̂kšêt [Serbigal, ņur̂šķêt Prl.], -u, -ẽju, intr.,
1) schnurren, brummen, murren, knurren
[Sauken (ņurkstêt)], weinerlich, undeutlich sprechen, schwatzen: kaķis žuorējās un ņurkstēja Latv. "pagaidi vēl!"vecis ņurkšķēja Dok. A. ģimeņu luocekļi, dūmus iee̦lpuojuši, sāka ņurkšķēt, šķaudēt un raudāt Purap. vīnūzis bij pilns, ka ņurkšķēja vien Degl. citreiz tā neizlikās kâ valuodā, bet tik savāda, neizpruotama ņurkstēšana Vēr. I, 1457;
[2) ņurkstêt Nötk., = ņurdzêt 2;
3) ņurkstêt Dond., wimmeln:
šinī vietā tik daudz zivju, ka ņurkst vien. - In der Bed. 1 nach Persson IF. XXXV, 209 f. zu li. niurksóti "düster dasitzen", niederl. nurken "brummen" u. a.].
Avots: ME II, 906, 907
1) schnurren, brummen, murren, knurren
[Sauken (ņurkstêt)], weinerlich, undeutlich sprechen, schwatzen: kaķis žuorējās un ņurkstēja Latv. "pagaidi vēl!"vecis ņurkšķēja Dok. A. ģimeņu luocekļi, dūmus iee̦lpuojuši, sāka ņurkšķēt, šķaudēt un raudāt Purap. vīnūzis bij pilns, ka ņurkšķēja vien Degl. citreiz tā neizlikās kâ valuodā, bet tik savāda, neizpruotama ņurkstēšana Vēr. I, 1457;
[2) ņurkstêt Nötk., = ņurdzêt 2;
3) ņurkstêt Dond., wimmeln:
šinī vietā tik daudz zivju, ka ņurkst vien. - In der Bed. 1 nach Persson IF. XXXV, 209 f. zu li. niurksóti "düster dasitzen", niederl. nurken "brummen" u. a.].
Avots: ME II, 906, 907
šņurkstēt
šņurkstêt U. (mit -gst- ), Wid., -u, -ẽju,
1) auch šņurkstît U. (mit -gst geschr.), šnurgstīt St., -u, -ĩju, (mit der Nase) schnurgeln (de̦guns šņur̂kst Ogers-hof); sich zu weinen anschicken Saikava, Sessw. (šņurkstêt), Bauske (šņur̂kstêt 2 ); leise weinen Gr.-Buschhof, Warkl. (šņurkstêt); laut und schnurgelnd weinen Dond., Nigr. (šņur̂kstêt 2 ): raud, ka šņur̃kst vien Wandsen;
2) schwirren:
irbes aizlaidās, ka šņur̃kstēja vien Arrasch. Vgl. ņurkstêt.
Avots: ME IV, 99
1) auch šņurkstît U. (mit -gst geschr.), šnurgstīt St., -u, -ĩju, (mit der Nase) schnurgeln (de̦guns šņur̂kst Ogers-hof); sich zu weinen anschicken Saikava, Sessw. (šņurkstêt), Bauske (šņur̂kstêt 2 ); leise weinen Gr.-Buschhof, Warkl. (šņurkstêt); laut und schnurgelnd weinen Dond., Nigr. (šņur̂kstêt 2 ): raud, ka šņur̃kst vien Wandsen;
2) schwirren:
irbes aizlaidās, ka šņur̃kstēja vien Arrasch. Vgl. ņurkstêt.
Avots: ME IV, 99