atšāstīt
atšâstît, tr., unterbringen: siena šķūnī pa durvīm iebāž, ka nevar tuo atšāstīt Bers., Druw., Lub.
Avots: ME I, 200
Avots: ME I, 200
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šāstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šāstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
izšāstīt
‡ izšâstît,
1) "izcilāt, izgruozīt" Tirsen n. RKr. XVII, 81, Druw., Kapiņi: kuoks tik garš, ka tik ze̦mā te̦lpā vlņa nevar ne˙maz i. Druw.;
2) "= iz rādît 1" N.-Schwanb., Selsau: viņa man izšāstīja visu savu pūru;
3) (leichtsinnig) verteilen
Grawendahl: i. mantu; unangebracht vertun, verbrauchen Heidenfeld (mit â ), Jāsmuiža, Ludsen: i. visu ūdeni; "izmē̦tāt" Heidenfeld, Lös., Sessw.: i. malku pā pagalmu; ‡
4) "?": uoguodams visu mežu izšāstījis N.-Peb. izšāstiju pa malu malām, bet sēņu nav ebenda. In der Bed. 4 vielleicht fehlerhaft für iztâstît (s. dies). Refl. -tiês PV. "?": izlielījās, izšāstījas ar savu bagātību un spējām, kamē̦r iztāstīja visu savu paduomu.
Avots: EH I, 485
1) "izcilāt, izgruozīt" Tirsen n. RKr. XVII, 81, Druw., Kapiņi: kuoks tik garš, ka tik ze̦mā te̦lpā vlņa nevar ne˙maz i. Druw.;
2) "= iz rādît 1" N.-Schwanb., Selsau: viņa man izšāstīja visu savu pūru;
3) (leichtsinnig) verteilen
Grawendahl: i. mantu; unangebracht vertun, verbrauchen Heidenfeld (mit â ), Jāsmuiža, Ludsen: i. visu ūdeni; "izmē̦tāt" Heidenfeld, Lös., Sessw.: i. malku pā pagalmu; ‡
4) "?": uoguodams visu mežu izšāstījis N.-Peb. izšāstiju pa malu malām, bet sēņu nav ebenda. In der Bed. 4 vielleicht fehlerhaft für iztâstît (s. dies). Refl. -tiês PV. "?": izlielījās, izšāstījas ar savu bagātību un spējām, kamē̦r iztāstīja visu savu paduomu.
Avots: EH I, 485
sašāstīt
‡ sašāstît
1) unordentlich zusammenwerfen:
šâ tâ s. darba rīkus (gehört in Südostlivl.);
2) "?" Tirs. n. RKr. XVII, 81. Refl. -tiês (s. ME. III, 754), ‡
2) sich beherrschen:
nevar vairs s. Vīt. 72.
Avots: EH XVI, 453
1) unordentlich zusammenwerfen:
šâ tâ s. darba rīkus (gehört in Südostlivl.);
2) "?" Tirs. n. RKr. XVII, 81. Refl. -tiês (s. ME. III, 754), ‡
2) sich beherrschen:
nevar vairs s. Vīt. 72.
Avots: EH XVI, 453
sašāstīties
sašāstîtiês "eine Zeitlang galēties": brīnējās, ka tik ilgi varējis te sašāstīties Austr. K. Glūns 88; "dẽties I" Selsau (mit â).
Avots: ME III, 754
Avots: ME III, 754
šāstīt
šāstīt
šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties
Avots: ME IV, 13
Avots: ME IV, 13