Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laiku pavadīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laiku pavadīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
šāstīt
šâstît Kl., Bers., Druw., Erlaa, Festen, Odensee, Selsau, Sessw., Tirs., unterbringen Gr. - Sessau: tik daudz piena, ka nevar ne˙kur šāstīt (likt) Erlaa. kâ tevi te vēl varēs šāstīt? A. XI, 101. Refl. -tiês, = dēties I 1, Ruhe finden: ne˙kur nevaru šâstīties Bers., Saikava, Lasd., Kreuzb. nevar vairs šâstīties aiz nepacietības Fest.; šâstities Nötk., Lub. "= dauzīties"; in Sessw. ="ālēties [auch in Bers.], lielīgi runāt, draiskulīgi izturēties, vieglprātīgi mē̦tāties ar naudu"; in Druw. (mit â) = "dēties, laiku pavadīt; slaistīties
Avots: ME IV, 13
Avots: ME IV, 13
vataļāt
II vataļât, -ãju,
1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;
2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.
Avots: ME IV, 486
1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;
2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.
Avots: ME IV, 486