Paplašinātā meklēšana

àizšķaut, das Primitivum zu àizšķaũdît Hug. Mag. XII, 1, 85.

Avots: ME I, 54

‡ četršķautains, vierkantig: četršķautaino kūju Janš. Mežv. ļ. II, 35.

Avots: EH I, 289

[izšķaũt, ausniesen: izšķ. mušu nuo de̦guna Dunika.]

Avots: ME I, 810

‡ sašķautņuôtiês "?": seja bija kļuvusi vēl cietāka, pat vaigu apaļumi gatavuojās s. Sārts Druvas san 98.

Avots: EH XVI, 453

šķaût Arrasch, šķaũt Jürg., šķaunu od. šķaûju Arrasch resp. šķaũju Jürg., šķãvu (sic!) Arrasch, Jürg., niesen Burtn. n. U. Neben sk- ein ks- in ai. kṣ̌āuti "niest", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 551.

Avots: ME IV, 22

šķàutaîns ² Golg., Saikava, = šķautnaîns: šķautaina klints A. XI, 692. škautainas vārpas N. - Schwanb.

Avots: ME IV, 22

šķautaniski, Adv., mit der (scharfen) Kante: šķ. sist N. - Schwanb.

Avots: ME IV, 22

šķàute ² , ‡

2) "ein weggeschnittenes Stück Leinwand u. a.; ein ausgeschlagenes Stück von Geschirren"
Bartau; "drānas lāpiņš; nuogriezts mazs gabaliņš" (mit aû ² ) Gramsden; ein dreieckiges od. keilförmiges, abgeschnittenes Stückchen Zeug (mit aû ² ) Dunika: ne papīŗa šķautītes, ne zīmekļa galiņa Janš. Dzimtene III, 76.

Avots: EH II, 629

šķàute ² (li. skiáutė "der Hahnenkamm") Mar. n. RKr. XVll, 130, Meiran, N. - Rosen, Saikava, (mit aû ² ) Līn., die (scharfe) Kante (z. B. des Lineals) Oppek. n. U. und Mag. XIIl, 23; Konv. ¹ 811, Golg., N. - Schwanb., die scharfe Ecke an einem Stein Sessw. n. U. Zu skust.

Avots: ME IV, 22

šķàuteniski ² Golg., Kl., Lubn., Saikava, Sessw., (mit aû) C., Adv., auf die scharfe Ecke U.: cel tuo akmini šķauteniski! Mag. IV, 2, 142, U.

Avots: ME IV, 23

šķauteris; zur Form vgl. Specht KZ. LXII, 254.

Avots: EH II, 629

šķauteris, die scharfe Ecke an einem Stein U. Nebst li. skiauterė "der Hahnenkamm" zu šķaute.

Avots: ME IV, 23

šķàutne ² : mit aû Erlaa n. FBR. XI, 11,

1): skapja š. (mit aû ² ) AP. gultas š. Warkl.; ‡

2) ein abgeschnittenes od. abgerissenes Stück (Papier):
papīŗa šķautnē ietītu Janš. Dzimtene III, 46 (ähnlich I, 144).

Avots: EH II, 629

šķàutne ² Adl., Bers., Gr. - Buschhof, Golg., Kl., Lis., Lubn., Saikava, Selsau,. Sessw., Vīt., (mit aû) C., = šķaute: spîeķi salūza pret klinšu cietajām šķautnām R. Sk. II, 107 (ähnlich: Vēr. I, 1416; II, 1111). uz krasta šķautnes J. R. V, 1. pār šļūduoņu šķautnēm Niedra Zemnieka dē̦ls 56. nuo augstākajām kalnu šķautnām Ken. 159. sānuos tam (dzeņa knābim) ir pa asai šķautnei MWM. VI, 947. sē̦klas ir ieslē̦gtas auglī, kam trīs augstas, asas šķautnes Etn. II, 149.

Avots: ME IV, 23

šķàutnuôts ² Bers., = šķautnaîns: sē̦klas drusku šķautnuotas Konv. ¹ 913.

Avots: ME IV, 23

šķautra,

1) "?": baskājam uz muguras karājas tikai vēl kādas šķautras un vīles:

2) ein ftacher und dünner Steinsplitter
Bers.;

3) eine scharfe Kante
(mit àu ² ) Sessw., N. - Schwanb., Tirsen;

4) ein Holzstück zum Schleudern
(mit àu ² ) Bewershof.

Avots: ME IV, 23

šķautraîns, = šķautnaîns: aizas ar šķautrainām. stāvām klintīm Vēr. I, 1162.

Avots: ME IV, 23

šķautre Wid., = sekste. Nebst li. skiauterė˜ "Hahnenkamm" zu šķaute.

Avots: ME IV, 23

‡ dzids, ein Spiess Wessen; der Wurfspeer Bērzgale, Warkl.: nuodrāza tievu kuociņu ar asu galu; kuru sauca par dzidu, uzmauca uz tā gaļas gabalus un cepa Wessen: tik asa malkas šķautne kai dz. Warkl. ar dzidu iedurts sānuos ebenda. Zunächst aus poln. dzida "Spiess", s. P. Sehmidt FBR. VII, 9.

Avots: EH I, 357

‡ II izriest "?": (burti) viegli savas ķieģeļu šķautnes izriesuši Ezeriņš Leijerk. II, 206.

Avots: EH I, 477

šķaude̦rains: auch (mit àu ² ) Liepna: lieluo rudzu vārpas šķaude̦rainas ("šķautnainas").

Avots: EH II, 629

šķàudere ² Warkh., Warkl. "die Kante"; vgl. šķaute(ris) und skaudre.

Avots: ME IV, 22

šķaũdît AP., Bershof, C., Gr. - Sess., Iw., Līn., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., šķaûdît Mar. n. RKr. XVII, 130, -u, -ĩju, šķaudêt L., U., (mit àu ² ) Saikava, -u, -ẽju, šķaũdât Arrasch, (mit -àu ² ) Sussei n. FBR. VII, 139, Gr. - Buschh., Kl., Memelshof, Nerft, Preili, Sessw., Warkl., -u, od. -ãju, -ãju, škàudât Prl., refl. šķaũdîtiês C., Salis, Wolm., šķaudêtiês U., niesen: ciekkārt... bē̦rns šķaudās, tik reizes bē̦rna māte... mē̦dz duot dievpalīgu Etn. II, 144. vāvere šķaudās un spurkš MWM. v. J. 1896, Š. 415. kaķis šķaudēdams šāvās pa durvīm iekšā Stāsti J Kraukļu kr. 75. luopiņš sprauslā un šķaudā Purap. Kkt. 20. citi smej, škaudā, rē̦c Bračs Aukstā ē̦nā 55. saimnieks šķaudēja (äusserte schnaubend seine Unzufriedenheit) par viņa darbu Saikava. Nebst li. skiaudėti "niesen" zu šķaut.

Avots: ME IV, 22

šķàusna ² Bers., KL, Prl., šķàusne Lubn., Saikava, = šķaut(n)e: līneāla šķausne. uz gultas gala šķausnes V. Eglītls Zilā cietumā 85. akmeņu šķausna, kas guļ uz šosejas un kuru braucēji pamazām saberž putekļuos Blaum.; šķàusne ² Warkl., = šķembele 1.

Avots: ME IV, 22

šķausnaîns, šķausņaîns, = šķaut(n)aîns: šķausnains akmens Lubn. šķausņains stuburiņš B. Vēstn.

Avots: ME IV, 22

šķausnuôts, = šķaut(n)aîns: milta šķausnuotā galva MWM. XI, 183.

Avots: ME IV, 22

šķausns, = šķaut(n)aîns: nuokrita uz šķausnām blankām Jaunais Vārds 1915, No 97. vājam zirgam šķàusna ² mugura Bers.

Avots: ME IV, 22

I šķàuss ² (?) Gr. - Buschh., = šķaut(n)e.

Avots: ME IV, 22

‡ šķaustne (?), = šķausne, šķautne ² : le̦dus šķaustnes Latvis (1933), № 3417.

Avots: EH II, 629

šķauzna Wid., = šķausna, šķautne.

Avots: ME IV, 23

šķavas Bers., Dunika, Golg., Gr. - Sessau, Grünwald, Lis., Lös., Lub., Lubn., Saikava, Schwanb., šķaves BW. 30761 var., šķavi MWM., = šķaũdas, das Niesen: šķavas nāk, - laikam būs iesnas Schwanb. tai ieskrāja putekļu mākuoņi de̦gunā un sacela šķavas Vēr. II, 546. kad rītā pirms bruokastīm kādam nāk šķavas, tad tai dienā dabū redzēt kādu, kas nav ilgi re̦dzē̦ts Etn. II, 111. = šķavas mice,

a) eine Kopfbedeckung:
šķavas mice galviņā BW. 20580;

b) verächtl.
Bezeichnung für eine Person: es redzēšu, šķavas mice, kâ tu viņu appuškuosi! BW. 16002, 2 (ähnlich: 16002, 4 var.). Zu šķaut.

Avots: ME IV, 23

šķavât Adl., Adsel, AP., Drosth., Erlaa, Grünwald, Golg., Lennew., Lis., Lös., Mar., Meselau, N. - Peb., Serbigal, Schibbenhof, Widdrisch, -ãju, freqn. zu šķaut, niesen.

Avots: ME IV, 23

šķe̦ltna,

1) "= šķembele I, šķaute" Kroppenhof bei Kokn.;

2) die weibliche Schamritze
("šķe̦ltna jau niez");

3) ein Mädchen.

Avots: ME IV, 26

šķìeminis ² (unter šķiemene I),

1): auch Warkl.; "pamīši ejuošu dziju pāris aude̦kla me̦tuos" Auleja; "Scheidung der Aufzugfäden"
Oknist; ‡

2) "šķautne, asums" Bērzgale; ‡

3) "Vernunft, Verstand"
Oknist: tev dzīvuošana iet bez šķiemiņa; zu dieser Bed. vgl. šķiemene II.

Avots: EH II, 640

skuõtîtiês ² Bauske, -uôs. -ī˜juôs, sich schuppen, schaben L., U.: kaķis skuotījās, die Katze leckte sich Bergm. n. U. Falls mit uo aus ōu, zu šķaute "scharfe Kante", skust u. a., s. Leskien Abl. 308, Johansson IF. XIX, 126, Persson Beitr. 375, Walde Vrgl. Wrtb. II, 552.

Avots: ME III, 911

skust (li. skùsti "schaben"), Praes. skutu, skūtu (?) L., U., skušu Warkl., Nigr., Memelshof, Gr.-Buschhof, Praet. skutu, tr., kratzen Wessen, rasieren U., kurz abschneiden Nigr., Haare abschneiden (z. B. am ungegorbenen Pastelfell) U.; schälen Prohden, PlKur.: bārdu skust V. skut nuo labās puses vienu ūsu! Pas. IV, 84 (aus Warkl.). (3. prs.) skuš tiem matus nuost Janš. Bandavā I, 140. skutamais nazis, das Rasiermesser L., U. - skutiet, bē̦rni, kartupeļus! BW. 28476, 4. Refl. -tiês, sich rasieren Pas. IV, 84 (aus Warkl.), PlKur. In Kurmins Wörterbuch dazu ein nomen agentis skutājs "tonsor". Nebst šķaute (und čech. skutiti "zusammenscharren"?) wohl zur Wurze( von skūt und skurinât, s. Trautmann Wrtb. 268, Persson Beitr. 375, Valde Vrgl. Wrtb. II, 552 f., Johansson IF. :CIX, 126.

Avots: ME III, 907

šķàutnaîns ² Golg., Lis., Sessw., kantig V., mit scharfen Kanten (šķautnes) versehen: šķautnainas, kailas klinšu siênas Norv. 27. šķautnaiņiem le̦dus gabaliem Duomas III, 713. gar šķautnainuo dzelzi Niedra Kad mēnesis dilst 156, piere... šķautnaina kâ šķiltavas Aps. Iegātnis 33. viņa stāvs ir mazliet šķautnains, maz ovālās līnijas Ezeriņš Leijerk. II, 47.

Avots: ME IV, 23

‡ stûruôts ² : stûruoti ² ("?") lindruki Perkunen n. FBR. XVIII, 128. stūruoti ("eckig") šķautnainas pilskalna malas Taurup n. BielU.

Avots: EH II, 598