Paplašinātā meklēšana

âbuõlaîns, [âbulains PS.],

1) viel Klee enthaltend, kleereich:
ābuolaina tā pļaviņa;

2) geäpfelt, mit apfelrunden Flecken, namentlich von Pferden:
ābuolains zirgs; ābuolains kumeliņš (im Volkslied sehr beliebt); ābuolains gaiss, mit runden, nicht zusammenhängenden Wolken bedeckter Himmel Etn. II, 74; ābuolainus od. ābulainus cimdus adu BW. 7249.

Avots: ME I, 234

âbuõltaîns, gleichbed. mit âbuolaîns: ābuoltains kumeliņš BW. 14321, 1.

Kļūdu labojums:
114321, 1 = 14821, 1

Avots: ME I, 235

acaîns,

2) "hervorbrechende Keime habend"
zu verbessern in "porös": acaina maize Ruj., Salisb.; Ed. Virza Brīvā Zeme 1930, No 174; ‡

3) viele Augen (Keimgrübchen) habend (von Kartoffeln)
AP., Oknist, Siuxt; ‡

4) übermütig, ausgelassen
Saikava.

Avots: EH I, 2

acaîns, acuôts,

1) maschig, augenähnliche runde Figuren aufweisend:
acaiņi diegi LP. VII, 1238, acaini cimdi Druw. acuots aude̦kls Etn. III, 146;

2) hervorbrechende Keime habend:
ja neduos brandavīna, būs acaini kartupeļi BW. 28574.

Avots: ME I, 7

‡ acekņaîns "ar aceknīšiem izausts": acekņains palags Linden.

Avots: EH I, 2

actaîns: actaina maize, poröses, gut aufgegangenes Brot Wolmarshof.

Avots: EH I, 3

actaîns lauks, actaîna zeme, ein Kornfeld, in dem sich stellenweise unbewachsene Plätze (acis) befinden. Grünh. actains aude̦kls, audums, buntgeköpertes Gewebe = audums ar citas krāsas actiņām; actaini cimdi Grünh.; cf. acains.

Avots: ME I, 9

adataîns, voll Stacheln, Nadeln, stechend: adatains sniegs A. XX, 882; a. pabērzis JR. IV, 149.; telītēm adataiņu kūti taisu BW. 32477.

Avots: ME I, 11

ailaîns, fächerig. Dr.

Avots: ME I, 12

aizaîns, -aiņš, voller Spalten und Risse (zu aĩza): aizaîni kalnāji Konv. ² 737.

Avots: ME I, 17

àizzalaîns, später aufgekommene Nebenhalme habend: aizzalaini mieži aug BW. 10997; cf. atzalains.

Avots: ME I, 61

ãķaîns, mit Haken versehen; pfiffig A. XXI, 43.

Avots: ME I, 237

akataîns, akatîņš, mit Wassergruben (akatas) versehen: zeme ir neliels, akataiņš puriņš LP. VI, 231.

Avots: ME I, 62

akme̦naîns: akmiņains auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 66

akme̦naîns, akmeņaîns, akminaîns, akmiņaîns, -ņš,

1) mit Steinen versehen, steinig:
akme̦naina zeme, steiniger Boden; akmiņains ceļš Ltd. 703;

[2) steinern:
acc. pl. akminaiņus nažus bei Glück Jos. V, 2; a. galdiņus V Mos. IX, 9; jetzt dafür der gen. s. von akmens "Stein".]

Avots: ME I, 63

akmintaîns, -ņš, steinicht: akmintaina tā zemīte BW. 15932, 3.

Kļūdu labojums:
15932, 3. = 15932, 2.

Avots: ME I, 65

aknaîns: aknains rūgušpiens, feste Sauermilch, von der sich noch keine Molken absondern Ramkau.

Avots: EH I, 66

aknaîns, bröckelig, nach der charakteristischen Eigenschaft der Leber: aknains akmens Etn. III, 145.

Avots: ME I, 65

akuõtaîns, -ņš, akuõtuôts,

1) hachelig, stachelig:
akuotainās labības vārpas Konv. ² 1391;

2) mit Glanzhaar versehen:
zaķu ādas ir akuotainas Wid.

Avots: ME I, 65

ākstaîns, = âkstīgs: tādi ākstaiņi staltkāji . .. sievietēm . . . mē̦dz patikt Janš. Dzimtene I, 272.

Avots: EH I, 193

àlkšņaîns, erlenreich, mit Erlen bewachsen: upes alkšņainā gultne Stari I, 323.

Avots: ME I, 68

apdùraîns kre̦kls, ein Hemd mit schmalen Querlen Etn. III, 129. S. dùre.

Avots: ME I, 83

apkalaîns: apkalains laiks, Kahlfrost.

Avots: ME I, 92

‡ apluokaîns, = aplinks: apluokainā valuodā izsacītais bildinājums Janš. Dzimtene ² II, 462. apluokainu... apluokainu... vaicājunu Mežv. ļ. II. 14.

Avots: EH I, 100

apšutaîns: vējš apšutains galuotnes plucina Austr. Aizsaulē S. 36. Zur Bed. vgl. apšutām.

Avots: EH I, 120

‡ ā`rdavaîns (mit ā`r- aus ḕ̦r-?) Ramkau, locker: ārdavaina zeme. ā. siens.

Avots: EH I, 194

arumaîns, -ņš, gefurcht, uneben: arumains ģīmis MWM. XI, 3.

Avots: ME I, 141

asakaîns, [auch asakuôts und asakuojs BW. 34556], grätig, voller Gräten: asakaina zivs.

Avots: ME I, 142

asaraîns, -aiņš, asaruôts, voller Tränen: asaraina (Var.: asaruota, asariņu) upe te̦k, es fliesst ein Strom von Tränen BW. 3952. vaigu gali asaruoti 3461.

Avots: ME I, 143

asinaîns, auch asenains BW. V, S. 239, [asnuojs], blutig: kājas, ruokas asinainas; asinaina kauja, asinains kaŗš. asinaina gaisma aust Ar. 1954.

Avots: ME I, 143

‡ asnaîns, mit hervorbrechenden Keimen (asni) versehen.

Avots: EH I, 131

asspuraîns, scharfe Flossen hahend: asspurainas zivis Konv. ² 2321.

Avots: ME I, 145

astaîns, geschwänzt: astainas stērbeles; astaina zvaigzne, Komet LP. VI, 64.

Avots: ME I, 145

‡ atmataîns, viel Dreeschland enthaltend (?): tukšuos, atmatainuos laukuos Veselis Netic. Toma mīlest. 153. atmatainas ganības A. Brigadere Daugava 1928, S. 1.

Avots: EH I, 155

‡ atme̦taîns, = ‡ atmataîns, bracnliegend (?): se̦nās dienās pasakainās, kad vēl spuoki rādījās: kad tuos ne˙vien atme̦tainās vietās redzēt gadījās Janš. Pag. pausm. 10.

Avots: EH I, 155

‡ atskarpaîns Celm., = atkar̂paîns.

Avots: EH I, 166

‡ atšļukaîns, schlecht (los)gezwirnt NB.: atšļukaina dzīve.

Avots: EH I, 174

atzalaîns: atzalaini mieži - auch Golg., Ramkau. atzalaiņi lini Siuxt.

Avots: EH I, 182

atzalaîns, atze̦lains, atzē̦lains in Kursiten n. BW. 10997. lielam rudzu sējējam atzalaini rudzi aug A. X, 1, 629.

Avots: ME I, 212

atze̦laîns, s. atzalaîns.

Avots: ME I, 212

aûguonaîns, voller Geschwüre.

Avots: ME I, 221

‡ auguoņaîns FBR. XIV, 75, = aûguonain̂s.

Avots: EH I, 186

aũkaîns: sirds . . , aukaiņi pukst Janš. Maiga 25 (ähnlich Mežv. ļ. II, 278).

Avots: EH I, 186

aũkaîns, stürmisch: aukains laiks LP. VII, 99; aukaina ziema, jūŗa; auch aukaina sapulce B. Vēstn.

Avots: ME I, 221

aũkstasinaîns, kaltes Blut habend; dafür auch der Gen. Pl. aũkstasiņu: aukstasinainas c'ūskas J. Dr. I, 364. īstais brālis prasīja mīklās visādus ēdienus, kā: aukstasiņu gaļas (siļķes) BW. III, 1, 41; aukstasiņu kustuoņi Pūrs II, 173.

Avots: ME I, 222

àusaîns Smilt., Ohren, Ohrenklappen habend: ausaina jērenīca, eine Mütze aus Schafsfell, mit Ohrenklappen versehen Vēr. I, 770. ausaiņas aubes RKr. XVII, 29.

Avots: ME I, 226

avuõksnaîns PS., quellig: avuoksnaina zeme. avuoksnains klajums I Mos. 13, 10; Psalm 84, 7.

Avots: ME I, 232

avuotaîns (unter avuotãjs): (fig.) avuotaini spulguojuošā dvēsele J. Veselis Netic. Toma mīlest. 76.

Avots: EH I, 190

badaîns: auch Baltinow n. FBR. XI, 132; 2): auch N.Rosen n. FBR. VIII, 42; Pas. VIII, 201, IX, 138.

Avots: EH I, 197

badaîns,

1) gefrässig, hungrig
Burtn., Mar.: vērsis, nuo rīta badains, ieraudzījis siena vīšķi kabatā LP. VI, 598;

2) hungerleidend, hungrig, arm:
badains apgabals Lub.; es visu dienu nebiju ēdis: biju vakarā badains kā vilks RKr. XV, 106 (Mar.). badains (Var.: badîgs, badu) Jānīts nāca, badaināks (Var.: badīgāks) Pēterīts BW. 33031 var.

Avots: ME I, 247

‡ baķaîns, viele baķi enthaltend (?): uz baķainiem ve̦zumiem Ezeriņš Leijerkaste I, 205.

Avots: EH I, 200

bakaîns, pockennarbig: ģīmis; s. pakains und bakas.

Avots: ME I, 252

bal˜tļipaîns, bal˜tļipis, weissen Schwanz habend, der Weissschwanz, beliebtes Epitheton des Nasen im VL.: zaķīt, zaķīt baltļipīt BW. 2308.

Avots: ME I, 257

bal˜tmataîns, weisses Haar habend, blond: zē̦ns Lautb.

Avots: ME I, 257

‡ bal˜tspalˆvaîns weissfederig U. (unter spaiguļi): baltspalvainas zuosis.

Avots: EH I, 202

bañlaîns, ‡

2) gestreift
(mit àn ² ) Saikava: b. aude̦kls.

Avots: EH I, 205

bañtaîns, mit Bandern versehen: bantainas aubes.

Kļūdu labojums:
Bandern = Bändern

Avots: ME I, 263

bā`rbalaîns (unter bā`rbaļaîns), ‡

2) mit bā`rbalas 2 versehen: (bē̦rzu) bārbalaini zari A. Brigadere Dievs, daba, darbs 11.

Avots: EH I, 209

bā`rdaîns, bā`rzdaîns, bärtig: duod bārzdainu arājiņu BW. 9480.

Avots: ME I, 273

‡ bārkšaîns Warkl., = bā`rkšķains.

Avots: EH I, 209

bā`rkstaîns,

1) mit Fransen versehen:
dvielis, galdauts;

2) faserig, zottig:
bārkstatnie smilgas gali liecas un lūst JR. IV, 44. bārkstainās sūnas Etn. IV, 106; bārkstaini taustekļi JR. VII, 3. [bārkstains (auch bār(k)sķains) zieds Mar.]

Avots: ME I, 274

bẽ̦baraîns PS., zottig: b. suns.

Avots: ME I, 287

be̦kaîns âzis: der Mond (im Ratsel) nach BielU. Von M. Niedermann IMM. 1924 II, 207 in der im Wrtb. gegebenen Bed. ("meckernd') mit poln. bek "die Stimme eines Widders oder Bockes" zusammengestellt.

Avots: EH I, 212

be̦kaîns: b. dzis Biel. R. 135; nach Bielenstein bedeute es: meckern; stämmig (in der letzten Bedeutung werde es auch von Menschen gebraucht). Cf. bakans.

Avots: ME I, 278

‡ bê̦rnaîns ² , (uneheliche) Kinder habend Sassm.; (mit ḕ̦r ² ) Kinder habend Warkl.

Avots: EH I, 216

bezkãjaîns, keinen Fuss habend; bezkājainais gultā dzird, ka kaut kāds pie luoga grabinās LP. VI, 779. nuo uoliņām izperinās bezkājainie ķikuti A. XX, 42.

Avots: ME I, 284

bezkràsaîns, farblos: dze̦lte̦nās lapas paliek bezkrāsainas Vēr. I, 1486. viss bij savītis, sakaltis, bezkrāsains Smilga.

Avots: ME I, 284

bezlapaîns, bezlapu, blätterlos, blattlos: kuoks.

Avots: ME I, 284

bezmìegaîns, schlaflos: bezmiegainas od. bezmiega naktis, schlaflose Nächte. *

Avots: ME I, 285

birzaîns [PS., C., Salisb., Nigr., bir̂ze̦ns ² Ruj.], ungleich gesät und gewachsen, sireifig: sējuot ne˙kad nedrīkst ņemt pārāk pilnas saujas, tad vienādi nevor nuosēt; - sēja tuop birzaina A. XVIII, 142. auzas būs birzainas ibid.

Avots: ME I, 299

‡ biržaîns Segew., = bìrzaîns.

Avots: EH I, 221

‡ bitaîns, mit Bienen behaftet Warkl.: b. kuoks, rāmis.

Avots: EH I, 222

‡ blamaîns (mit -mm- zu lesen?), fleckig (von der errötenden od. erbleichenden Wange) Biel. n. U.

Avots: EH I, 225

‡ bleķaîns Warkl. bleķans Salis, bleķe̦ns (mit e, aus ai?) Seyershof, fleckig.

Avots: EH I, 228

‡ briedaîns, hirsch- od. rehfarbig Diet.

Avots: EH I, 243

‡ brukšļaîns, = ‡ brukstalains: krūmainas, brukšļainas ganības Frauenb.

Avots: EH I, 245

‡ brukstalaîns, voller Gestrüpp (?): nuo brukstalaina priežu un egļu meža Janš. Dzimtene IV, 42.

Avots: EH I, 245

bubuļaîns (unter bubulains): bē̦rnam bubuļaina piere Ahs.

Avots: EH I, 248

‡ bukulaîns, hornlos: pilni kārkli sīku kazu, viens pats āzis b. (Rätsel: die Sterne und der Alond) Wessen.

Avots: EH I, 250

‡ burzgalaîns Wessen, = burzgulains.

Avots: EH I, 256

‡ čârbalaîns ² Frauenb., ästig: čarbalaina vica.

Avots: EH I, 287

‡ caũrvẽjaîns, dem Zugwind ausgesetzt: caurvējainā pagrabā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 28.

Avots: EH I, 261

‡ cìmdaîns = cimduots: cimdaiņa ruoka Janš. Dzimtene V, 172.

Avots: EH I, 271

ciņaîns, cinains, ciņuojs BW. 226000, 1, voller Hümpel: ciņaina pļava.

Avots: ME I, 384

‡ ciņburaîns Zaravič, = ciņaîns.

Avots: EH I, 272

‡ ciñkuļaîns Lems., voller Hümpel; voller Ackerschollen: cinkuļaina pļava. c. tīrums.

Avots: EH I, 272

‡ cisaîns A.-Rahden, Smilt., mit Bettstroh versehen: cisaiņa gulta Janš. Dzimtene V, 252.

Avots: EH I, 275

‡ čubataîns, in der Verbind. čubataiņa istaba Siuxt n. Fil, mat. 67, eine Stube, wo Strohhalme und allerlei Abfälle herumliegen.

Avots: EH I, 293

dābuolaîns, dābulains BW. 28585, 7, = ābuolains: man atjāja nuo tālienes dābuolainu kumeliņu BW. 10260, 1. dābuolaina tā pļaviņa Ltd. 1523.

Avots: ME I, 446

dadžaîns, mit Kletten, stechend: dadžaini ciņi; dadžainas lapas.

Avots: ME I, 429

daglaîns, dagls (li. dãglas "weiss- u. schwarzbunt"), weiss- und schwarzbunt, brandfarben mit schwarzen Flecken PS., gew. nur von Schweinen: daglais vepris, kuilis, sivē̦ns; dagla cūka [Serbigal, BW. 21225, 9]. daglais zvērēs divreiz dienā, tuomē̦r ies tupiņuos. Nach U. in Ruj. auch von der Farbe des Wolfes. Nach L. und St. auch: daglaina vista. Zu degt.

Avots: ME I, 430

dar̂vaîns: dar̂vana ² priede Salis.

Avots: EH I, 308

dar̂vaîns, geteert, mit Teer beschmiert, beschmutzt: sveši ļaudis sanākuši darvainiem kažuokiem BW. 20397, 6.

Avots: ME I, 442

daũdzgalˆvaîns, vielköpfig: daudzgalvains ve̦lns.

Avots: ME I, 444

daũdzkãjaîns, vielfüssig: daudzkājains zirnēklis.

Avots: ME I, 444

daũdzlapaîns, daudzlapu, vielblätterig.

Avots: ME I, 444

‡ daũdzstùŗaîns, vieleckig: daudzstūŗaini luktuŗi Janš. Bandavā II, 218.

Avots: EH I, 310

‡ daũdzvā`rdaîns, vielnamig: daudzvārdainas upes Janš. Nīca 8.

Avots: EH I, 310

daũdzziêdaîns, vielblütig, viele Blüten habend: daudzziedainā gunde̦ga Kon. ² 1164.

Avots: ME I, 444

‡ daũdzžuburaîns, sehr ästig, zakkig, stark verzweigt: kustuonis ar ... daudzžuburainiem ragiem R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 3 (ähnlich Janš. Mežv. ļ. II, 429).

Avots: EH I, 310

diluônaîns ,* schwindsüchtig: diluonaina sieviete Vēr. I, 1490.

Avots: ME I, 467

divgalˆvaîns, divgalˆvu, zweiköpfig: divgalvains ērglis.

Avots: ME I, 472

divkãjaîns, divkãju, zweifüssig: divkājains luopiņš Vēr. I, 1407, Stari II, 673.

Avots: ME I, 472

dùobaîns, gruftig, pockennarbig: duobains kuls Zalkt. II, 31, ģīmis RKr. XII, 10 ; [inwendig hohl Glück II Mos. 27, 8].

Avots: ME I, 531

duobulaîns, duobumains Druva II, 308, gruftig, uneben: duobulains ceļš Spr.

Avots: ME I, 532

‡ duôbuļaîns Ramkau, = duobulaîns: d. (mit uô) ceļš; ein unebener, gruftiger Weg Kalz. n. Fil. mat. 26. d. (mit uô) tīrums; ein Feld, dessen Mitte niedriger gelegen ist, als die Ränder ebenda. duobuļaina... istabiņa BW. 25789.

Avots: EH I, 349

drāksnaîns, voller Schrammen Lös., Adsel.

Avots: ME I, 494

drausmaîns, furchtbar, schrecklich, grauenerregend: meži šņāc un luokās drausmaini JR. IV, 26.

Avots: ME I, 492

drauzaîns,

1): auch (mit àu) Ramkau; ‡

2) "uneben"
Warkl.: d. elksnis; ‡

3) "?": d. ce̦lms Lettg.

Avots: EH I, 330

drauzaîns, voller Schelfer: drauzaina galva Adsel.

Avots: ME I, 493

driksnaîns: geschrammt, gestreift, streifig Adsel.

Avots: EH I, 334

driksnaîns, s. drīksnains.

Avots: ME I, 499

drìksnaîns, driksnains, drīgznains RKr. III, 128, drīksnuots U. b. 110, 10, [drìznains Trik.], strahlig, geschrammt: rūtes ir drīksnainas.

Kļūdu labojums:
drīgznains = drigznains (regelmässig gestreift)

Avots: ME I, 500

dripsnaîns, zerlumpt, zerrissen, zerfetzt Blieden n. Etn. II, 177.

Avots: ME I, 500

driskaîns, zerlumpt, zerfetzt, schludrig: driskainas drēbes.

Avots: ME I, 500

drudzaîns. fieberkrank: drudzainais viņam atsaka LP. VII, 1246.

Avots: ME I, 502

drudžaîns ,* fieberhaft: drudžaina steidzība A. XI, 617. man lūpas drudžaini raustās Treum.

Avots: ME I, 503

drũmaîns: düster, dunkel Diet:

Avots: EH I, 337

drũmaîns, schaurig, schaudererregend B. Vēstn.

Avots: ME I, 506

druñkaîns, trübe, unrein: drunkains ūdens nede̦r dzeršanai Dond.

Avots: ME I, 504

drupaîns, drupaklains, drupalaîns, bröckelig: drupalains akmens Konv. ² 1279.

Avots: ME I, 504

‡ drupulaîns Sonnaxt, = drupuļaîns.

Avots: EH I, 336

drupuļaîns, bröckelig: drupuļains akmens Saul.

Avots: ME I, 505

dubļaîns, dublaiņš BW. 34905. auch dubļājs. kotig: dubļainas kājas, ruokas; dubļaini ceļi; dubļains laiks; dubļājs pagalms.

Avots: ME I, 509

[dubraîns Mar., grüftig: d. ceļš.

Avots: ME I, 509

dugaîns: d. ūdens, me̦dus Burtn.

Avots: EH I, 339

dugaîns, unrein, schmutzig, trübe, getrübt: skrēja zuosis klaigādamas nuo dugaiņa [Var.: dūņaina] ezeriņa BW. 12350 var. pratis šuo ūdentiņu dugainu sajaukt A. XI, 55. mazgāja rupučus ar dugainu rāvu LP. VI, 834. laiks bija dugains MWM. V. 561. uguns..., kas kurēšuoties dugaini Lautb., Vidv., 37.

Avots: ME I, 510

dūknaîns: morastig (dū-) N.- Peb.

Avots: EH I, 346

[dũknaîns "duļķains": zivis dze̦- nuot, pataisa ūdeni dūknainu Daiben, Weissenstein; s. auch dūkns.]

Avots: ME I, 525

duļ˜ķaîns: duļˆķans ² Salis.

Avots: EH I, 341

duļ˜ķaîns, unklar, trübe, schlampig: duļķains ūdens A. XI, 761.

Avots: ME I, 513

‡ dùmagaîns ² Meiran "neblig".

Avots: EH I, 347

dũmaîns,

2): dūmaiņu dzērienu Schrunden n. FBR. XIII, 102.

Avots: EH I, 347

dũmaîns, dũmājs,

1) räucherig, voll Rauch:
es piekrāpu meitu māti dūmājā (dūmainā) istabā Ltd. 1017; 1538;

2) rauchfarben, grau:
dūmains zirgs, dūmaina guovs Vēr. II, 1039.

Avots: ME I, 527

dumakaîns, nebelig, regnerisch: d. laiks.

Avots: ME I, 514

dũmakaîns,

1): auch Golg.;

2): d. laiks auch (mit ũ) Sermus, (mit ù ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 347

dũmakaîns, dũmakājs, [dūmakuots Austriņš M. Z. 17.].

1) von Höhenrauch erfüllt:
dūmakains gaiss ir uz jauku laiku;

2) räucherig, schwül:
dūmakains laiks. gaiss nebij skaidrs. bet dūmakains jeb ar bulu apklāts Kaudz. M.;

3) rauchfarben:
kas tur gāja pa kalniņu dūmakainu paltraciņu Naud. [In der Bed. 1 u. 2 für Kalz. dùmākains ² angegeben.]

Avots: ME I, 527

[dum̃blaîns Nigr., trübe: d. alus.]

Avots: ME I, 514

dum̃braîns, schlammig, kotig, sumpfig: dumbrains grāvis, d-a lāma.

Avots: ME I, 514

‡ II dūnaîns, mit Daunen versehen: pūkainām un dūnainām gūltām Daugava 1928, S. 428.

Avots: EH I, 348

dùņaîns, schlammig: nuo dūņaina [Var.: dūņāja, dūņuoja, dūņuota] ezeriņa BW. 637; 7540; 12350; 18269; dūņainas kājas 7291. 1 var.

Avots: ME I, 528

dunkaîns BW. 637 var., = dūņains, schlammig.

Avots: ME I, 517

dusuļaîns: auch Brucken.

Avots: EH I, 345

[dusuļaîns Preekuln, fortwährend hustend; vgl. dusulains.]

Avots: ME I, 522

dze̦draîns "?": pūta caur luodziņu dze̦drainā (kühl? vgl. dze̦drs 2) būdiņā BW. 30926; [in Pussen bedeute es: durchsichtig (z. B. dz. ūdens).]

Avots: ME I, 539

dzedziedaîns, unbearbeitet, voller Dreeschland: dzedziedainā dzimtene JR. IV, 33.

Avots: ME I, 539

dze̦laîns: stachlig, grob, voller Schäben (vom Gewebe) Bērzgale.

Avots: EH I, 353

dze̦laîns "?": aud dze̦laiņu paladziņu! BW. 7481 var.; [ "stechend, stachlig" Ellei. Bers.],

Kļūdu labojums:
"?" =, = ar ceļiem?

Avots: ME I, 540

‡ dzelezaîns, eisern: dzelezaini (= dze̦lzu) rati Warkl.

Avots: EH I, 353

dzelˆmaîns, voller Tiefen, tief, tiefliegend: dzelmainā muklājā stidzis cilvē̦ks un luops LP. VII, 866. upe akmeņaina un ne visai dzelmaina Konv. ² 712.

Kļūdu labojums:
un ne visai = un visai

Avots: ME I, 541

dze̦luoņaîns Dunika u. a. = dze̦luonaîns: (fig.) dz. naids Veselis Netic. Toma mīlest. 156.

Avots: EH I, 354

‡ dze̦lte̦nbā`rdaîns Veselis Saules kaps. 152, gelbbärtig.

Avots: EH I, 353

dze̦lte̦nmataîns, blond: dze̦lte̦nmataina od. dze̦lte̦nmatu skaistule. eine blonde Schönheit.

Avots: ME I, 542

dze̦lte̦nziêdaîns, gelbblütig: dze̦lte̦nziedainas od. dze̦lte̦nziedu puķes.

Avots: ME I, 542

dze̦luonaîns, stachlig: ērkšķi dze̦luonaini.

Avots: ME I, 543

dzelvaîns, einschiessend, voller Wasserlöcher, Wassergruben: dzelvainā muklājā stidzis cilvē̦ks un luops Etn. II, 75.

Avots: ME I, 543

dzè̦lzaîns. eisenhaltig: dze̦lzains ūdens. Stahlwasser Konv. ² 2486.

Avots: ME I, 543

dzèlžaîns, [dzèlžuôts Wid.], eisern: dzelžaina griba. izturība MWM. VIII, 690.

Avots: ME I, 544

‡ dzeñdzeļaîns Orellen, dzeñdzelaîns ebenda, verworren, verknotet: dzendzeļaina virve.

Avots: EH I, 355

dze̦nuolaîns, stachlig, mit Stacheln versehen, beissend: dze̦nuolainas stīgas Vēr. II, 1396. dze̦nuolaina bardzība Stari III, 230.

Avots: ME I, 545

‡ džer̂ksteļaîns "kas ātri džerkstelējas" Kalz. n. Fil. mat. 26: džerksteļaina dzija.

Avots: EH I, 365

dze̦straîns [Selg., Wandsen, kühl] Duomas I, 1080.

Avots: ME I, 547

dzîkslaîns BW. 20142, 3, = dzîslains.

Avots: ME I, 556

‡ dziñtaraîns "?": kuoki kad tuos nuoteš, ir dzintaraini Janš. Mežv. ļ. II, 41. cirsts nuo dzintarainas priedes Dzimtene III ² , 400.

Avots: EH I, 358

dzîparaîns: dzīparainajām se̦gām un villainēm A. Brigadere Dievs, daba, darbs 162.

Avots: EH I, 361

dzîparaîns, von buntem, gefärbtem Wollengarn verfertigt: dzīparaini cimdi Grünh.

Avots: ME I, 557

dzîpslaîns, ‡

2) faserig
(mit î ² ) Dond.: dzīpslaini kāļi, rutki. dzīpslainas bietes.

Avots: EH I, 361

dzirkstelaîns, [dzirkstelains Bers.], funkelnd, Funken sprühend, feurig: pūķis ar dzirkstelainu asti LP. VI, 106. vidū jūŗas gulbi ķēra, dzirkstelaiņus viļņus meta BW. 2589. dzirkstelaina (Var.: dzirkstelīte) tautu meita.

Avots: ME I, 554

‡ II dzirksteļaîns; Funken sprühend: dzìrksteļaina ² guns Saikava. grìezdams dzirksteļainu zuobe̦na riņķi ap sevi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 359

dzîslaîns, dzîslājs, dzîšļuojs, dzîsluots [li. gyslúotas], adericht, sehnicht: dzīslainas kājas. ruokas. dzīslaina (Var.: dzīslāja, dzīšļuoja, dzīsluota) vakara vista BW. 20142. dzīsluots dzintars Asp.

Avots: ME I, 558

‡ e̦lkūnaîns Warkl., ellenbogenförmig.

Avots: EH I, 368

ẽ̦naîns, schattig: mājiņu ar ē̦nainu dārzu Vēr. II, 443.

Avots: ME I, 574

ērkšķaîns U., dornicht; s. auch ēršķains.

Avots: ME I, 575

gabalaîns,

1): par daudz gabalaiņa zeme; tā vel jāpieveļ ar rulli Frauenb.

Avots: EH I, 374

gabalaîns,

1) aus Stücken bestehend:
gabalaiņi mākuoņi MWM. VIII, 847;

2) wie aus einem Stücke gebaut, stämmig:
uotrs bij re̦sns, smags, gabalains Balss.

Avots: ME I, 578

gàišdze̦ltaîns, - dze̦lˆtāns, - dze̦lte̦ns od. gaiši dze̦ltains etc., hellblond: gaišdze̦ltaini mati.

Avots: ME I, 588

gàišmataîns, blond: gaišmataina galviņa Vēr. II, 303.

Avots: ME I, 588

gaļaîns, fleischig: gaļaina aste MWM. VIII, 75. gaļainas lapas Vēr. II, 415.

Avots: ME I, 598

gālaîns: auch (mit à ) C., (mit à ² ) Kalz., (mit â ² ) Schwitten.

Avots: EH I, 389

gālaîns, mit Glatteis (gāle) bedeckt Lös.

Avots: ME I, 617

galˆdaîns, karriert, gewürfelt, dambrettartig: galdaina snātene Etn. IV, 108. galdains dvielis, palags, aude̦kls Aps., Golg. galdaini iedziļinājumi Konv. ² 1658. pe̦lē̦kbaltuo, galdaiņuo sedzeni Druva II, 668.

Avots: ME I, 589

‡ galviņaîns (wo?), mit Leinkapseln versehen: galviņaini lini.

Avots: EH I, 381

gaņģaîns, uneben, mit kleinen Knoten versehen: dzija iznākusi nelaba: nevienāda, gaņģaina, vietām tievāka, vietām re̦snāka A. XX, 165.

Avots: ME I, 600, 601

‡ gaŗaîns Mar. n. RKr. XVII, 109, länglich.

Avots: EH I, 385

gaŗastaîns, langschwänzig: gaŗastainie pērtiķi.

Avots: ME I, 605

gaŗaulaîns, mit langem Schaft versehen: gaŗaulaini zābaki Jauns.

Avots: ME I, 605

gaŗàusaîns, langohrig: gaŗausainais sikspārnis Konv. ² 2318.

Avots: ME I, 605

gaŗkājaîns, langfüssig: gaŗkājainas bites Stari III, 27. gaŗkājainu kumeliņu BW. 29628, 3.

Avots: ME I, 606

gaŗkâtaîns, langstielig: gaŗkātainas lapas Konv. ² 1203.

Avots: ME I, 606

gaŗmataîns, langhaarig: gaŗmatainie priesteŗi.

Avots: ME I, 607

garuozaîns, rindig, mit einer Kruste bedeckt.

Avots: ME I, 605

gaŗpìrkstaîns, langfingerig: gaŗpirkstainas kājas.

Avots: ME I, 607

gaŗšķiêdraîns, langfaserig: gaŗšķiedraina dzija Konv. ² 229.

Kļūdu labojums:
dzija = vilna

Avots: ME I, 608

gaŗstil˜baîns, langschenkelig, langbeinig: gaŗstilbaini vīri JR. IV, 18.

Avots: ME I, 607

‡ gaŗstulmaîns Celm., gaŗstulmu (gen. plur.) Daugava 1934, S. 484, langschäftig: g. zābaks.

Avots: EH I, 386

‡ gāzaîns,

1) baufallig
Ar.;

2) voll mit Sturzwellen
Perkunen: gâzaina ² jūra.

Avots: EH I, 390

glãžaîns, gläser: glāžainas acis Pur.

Avots: ME I, 624

gle̦maîns, gļe̦maîns, schleimig, mit Schlaim bedeckt: gle̦mains kâ gliemēzis Kok. A. XIII, 251. gle̦maina mute Alks. par raganas vēmekļiem tauta nuosauc mīkstu, gļe̦mainu masu Etn. III, 23.

Avots: ME I, 624

gļe̦maîns, s. gle̦mains.

Avots: ME I, 632

gļē̦vaîns, s. glē̦vains.

Avots: ME I, 632

gle̦zaîns: nicht lockär: arums vēl g. (wo ?).

Avots: EH I, 393

gle̦zaîns, schliefig: gle̦znaina maize Stelp.

Avots: ME I, 625

gle̦znaîns ,* bilderreich, gle̦znaina valuoda; gle̦znaini izteikties Klaust.

Avots: ME I, 625

gļiẽmaîns, - ẽju, schleimen: siltā laikā svaiga gaļa ātri sāk gļiemēt Dond.

Avots: ME I, 633

glitaîns, schleimig, schlüpfrig, glatt: pēc lietus ceļš paliek glitains Sassm.

Avots: ME I, 627

glīvaîns, schleimig Brasche.

Avots: ME I, 628

glīzaîns, roh [?] Karls.

Avots: ME I, 628

glìzdaîns, lehmig, lehmhaltig, verschleim: sāk izmeklēt glīzdainās alas un paceres A. XV, 248; zaļgani glīzdains smilšakmens Konv. ² 1279. slapjā laikā artie ve̦lē̦ni ir glīzdaini Mesoten.

Avots: ME I, 628

glìznaîns, glitschig, schliefig: glīznaina maize Mat.

Avots: ME I, 628

gļuomaîns, schleimig: zirneklis slapināja viņu ar savām gļuomainām kājām.

Avots: ME I, 633

gluôtaîns: gluotaiņa, ķezīga bļuga Janš. Mežv. ļ. II, 306.

Avots: EH I, 396

gluôtaîns, gļuôtaîns, schleimig, schlammig: piens paliek dze̦lte̦ns, gluotains MWM. VI, 47. gluotains dīķis. Jancim ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. gļuotaina āda.

Avots: ME I, 632

gļuotaîns: gļuôtains ² ūdens Ramkau.

Avots: EH I, 396

gļuotaîns, s. gļuotains.

Avots: ME I, 633

glùdaîns Burtn.,

1) tonicht, lehmig:
glūdainas smilšakmeņu kārtas Konv. ² 588

2) mergelartig
U.

Avots: ME I, 631

gludmataîns, glatthaarig: gludmataiņie nēģeŗi Konv. ² 1316.

Avots: ME I, 629

‡ glumaîns,

1) glatt:
g. ceļš Warkl.;

2) schleimig
(wo?).

Avots: EH I, 394

[gnĩdaîns, nissig LKVv.]

Avots: ME I, 634

guôzaîns, sonnicht: mirdzuošā klajumā guozainas gravas.

Avots: ME I, 693

gram̃baîns, grubig, uneben, holperig: ceļi izrūguši un grambaini Aps.

Avots: ME I, 636

‡ grambuļaîns, = gram̃baîns: grambuļainiem ceļiem Kaudz. Izjurieši 50.

Avots: EH I, 398

grañtaîns, kiesig.

Avots: ME I, 638

graûdaîns, reich an Körnern, körnig: graudains, akmens Konv. ² 3498.

Avots: ME I, 638

gràuzaîns ² [Borchow], schorfig, voller Schelfer: [gr. āda (nuo vēja) Borchow]; grauzaina galva Etn. II, 36. [Zu grauzis 1,li. gràužas "Kies"?]

Avots: ME I, 640

‡ gràuzdaîns ² "sagruzdējis, sagrauzdējies" Kalz. n. Fil. mat. 27: g. siers (vom Käse, der im Ofen getrocknet ist), grauzdaina maize.

Avots: EH I, 399

gravaîns, gŗavaîns, grubig : g. ceļš St., V.

Avots: ME I, 641

grebjaîns: g. kuls (krāsnī) Erlaa.

Avots: EH I, 402

grebjaîns Bers., Sessw., grebjuôts, gruftig, ausgefahren : sniegi padara ceļu grebjuotu U.

Avots: ME I, 645

‡ grebļaîns Kalz. n. Fil. mat. 27, Sessw., = grebjaîns.

Avots: EH I, 402

gre̦bulaîns, uneben : ce̦lms apakšgalā gre̦bulains Konv. 212.

Kļūdu labojums:
"gre̦bulaîns" vietā jābūt - gre̦buļaîns (gre̦bulaîns ist in gre̦buļaîns zu korigierren),

Avots: ME I, 646

‡ grebuļaîns (mit e! ) Sonnaxt, = gre̦bulaîns: lāča purni (Morcheln) ir grebuļaini.

Avots: EH I, 402

gre̦dze̦naîns, mit Ringen versehen, besetzt : gre̦dze̦naina ruoka, gre̦dze̦naini pirksti A. XX, 953.

Avots: ME I, 646

grèizkãjaîns, grèizkãjîgs, grèizķe̦pains, schiefbeinig : grèizķe̦painās mē̦slu vabules A. XX, 43.

Avots: ME I, 647

[grè̦mzdaîns PS.], gre̦m̃zde̦laîns, [grè̦mzde̦lains N. -Peb.], voller Saft, voller Splint : gre̦mzde̦lains bē̦rzs K.

Avots: ME I, 649

grepaîns, grubig, ausgefahren : ceļš būs grepaiņš izmuļļāts LP. VI, 891.

Avots: ME I, 650

‡ grobalaîns Stenden. = grubulaîns: grobalaini nagi. pa grobalainu taku gŗūti iet.

Avots: EH I, 410

grīslaîns, mit Riedgras bewachsen.

Avots: ME I, 657

‡. grīšļaîns, mit Riedgras bewachsen: grīšļaina pļava Salis. pa... grīšļainām lankām Veselis Saules kaps. 77.

Avots: EH I, 407

‡ grīzulaîns, kapriziös (?): grīzulainuo ieduomu se̦kas Janš. Bandavā II, 361.

Avots: EH I, 407

grobaîns, uneben, ausgefahren [vom Wege): ceļš tagad grobains - slikta braukšana Drnd.; [in Wandsen grobļains].

Avots: ME I, 664

gruôbaîns ² [Salis, Ruj.], gŗuobains, grubig, uneben, ausgefahren: gŗuobains ceļš Selg. n. Etn. IV, 33. priedīte gruobainu mizu Janš. [gruobains nazis Ruj., ein schartiges Messer].

Avots: ME I, 670

‡ gŗobalaîns Stenden, = ‡ grobalaîns.

Avots: EH I, 414

gruobulaîns, uneben: gruobulains ce̦lms MWM. VIII, 326.

Avots: ME I, 670

grubuļaîns (unter grubulaîns): auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Frauenb., Sessw.

Avots: EH I, 410

grum̃baîns,

1) runzelig:
grumbaina piere, grumbains ģīmis. viņš mani darījis grumbainu Hiob. 16, 8;

2) holperig:
grumbains ceļš.

Avots: ME I, 664, 665

grumuļaîns, = grumbulains: grumuļains kuoka ce̦lms MWM. XI, 288.

Avots: ME I, 665

gruñčaîns, voll Schutt: te visas malas netīras, grunčainas Ahs.

Avots: ME I, 665

gruñdulaîns, [

1) uneben, knorrig
Bixten]: šķībi, greizi grundulaiņi mana tē̦va uozuoliņi BW. 30379; [

2) "geäpfelt":
gr. zirgs Zeezern].

Avots: ME I, 665

gruvaîns, gruftig vom Fahren St.

Avots: ME I, 666

gruvešaîns, gruvežaîns, holperig, mit gefrorenem Kot bedeckt, ausgefahren: gruvesžains ceļš [Wain.], Gold. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 666

gŗuveslaîns, ausgefahren N. -Autz n. U.

Avots: ME I, 673

gruvežaîns (unter gruvešaîns): auch (mit r! ) Dunika.

Avots: EH I, 411

gruzaîns, voll Staub U.; voll Schutt, Graus: neturēju... gruzaiņas istabiņas BW. 6871 var.

Avots: ME I, 666

gružaîns, voll Schutt, Graus, Geröll: gružaina upe; gružains ūdens. gružaina istabiņa BW. 6871.

Avots: ME I, 667

[grũzaîns BW. 6871 var., = gruzains.]

Avots: ME I, 670

‡ gumaîns Lubn., N.-Schwanb., = punaîns, knorrig: purvā audzis kuoks ir g.

Avots: EH I, 418

gumbaîns: wellenförmig erhöht Spiess, uneben Siuxt: g. skārda trauks, gum̃baina drāna, āda Siuxt. gumbaiņi bē̦rzi Janš. Bandavā I, 31.

Avots: EH I, 418

gumbaîns, mit Knoten versehen: gumbaina dzija Dond., Ahs. gumbaina nūja, Knotenstock W.

Avots: ME I, 680

gum̃zaîns [Ruj., Nigr.], krumm, gekrümmt, voll Krümmungen: luoks, slieces ir gumzainas, ja nav nuolīkušas slaidā līkumā, bet vietām ielīkušas par daudz, vietām par maz A. XIII, 493. [gum̃zains maiss Wandsen, ein Sack, der nich gleichmässig vollgestopft ist; gum̃zains ritenis Jürg., ein nicht ganz rundes Rad.]

Avots: ME I, 681

‡. gùmzalaîns ² Oknist, uneben, gruftig: gumzalaina vieta (gulta).

Avots: EH I, 419

‡ gùmzulaîns ² Oknist, = ‡ gùmzaîaîns ² .

Avots: EH I, 419

gùmzuraîns ² : g. (knorrig) kuoks Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72.

Avots: EH I, 419

guņģaîns, knotig, verknotet: guņģaina dzija Druw.

Avots: ME I, 682

‡ gurguļaîns "?"; gurguļaini smieties Daugava 1934, S. 1014.

Avots: EH I, 420

gušņaîns, voll mit Disteln: gušņains lauks Ahs.

Avots: ME I, 684

guzaîns, kropfig.

Avots: ME I, 685

gũžaîns, eig. mit Lenden versehen: gūžains puisis, ein ungeschickter, plumper Mensch von hohem Wuchse Bers.

Avots: ME I, 688

I idraîns: "šūnains" (häufiger von Fichten und Eichen gesagt) Warkl.: idraini kuoki nuode̦r bišu struopiem. tavas iekšas kļūst idraiņas ("?") Lange Latv. ārste 41.

Avots: EH I, 428

I idraîns, hohl, im Kern verwittwert: idrains kuoks, Holz mit verwittwertem Kern. milzu niedras, idrainu vidu Konv. ² 297. nuo (duoņu) stiebriem izspiež baltās, idrainās serdes 639. In N. - Schwanb. idrains kuoks "kuo nevar pāršķelt; idrainam kuokam ir ievalkas".

Avots: ME I, 702

II idraîns, voll von Unkraut des Leindotters U., Spr.

Avots: ME I, 702

‡ iekalnaîns, konvex: jāvalkā līdze̦nas, nedz ieduobainas, nedz iekalnainas brilles Mekons Zella māj. grām.3 180.

Avots: EH I, 518

ielãpaîns, geflickt, mit vielen Flicken versehen: ielāpaini svārki. skuolā viņu sauca par ielāpainuo, juo apģē̦rbs viņam mūžīgi bija caurumains Latv.

Avots: ME II, 37

ieluokaîns, mit ieluoki versehen, geschmückt: ieluokaina villainīte augumiņa vedējam LP. VII, 402; BW. 7646; 4538. ieluokaina brāļa māsa 17071; 18279.

Avots: ME II, 41

iẽspruõgaîns, etwas kraus: iespruogaini mati Apsk. I, 499.

Avots: ME II, 71

ievalkaîns, schieffaserig, uneben (vom Holz), [bei Wid. ievalkuojs, splittrig]: ievalkainuo, cīpslainuo ielē̦- stuo pagali Vīt. 53. [kuoks ir ievalkains, ja šķiedru grupas līkumuoti izvijušās cita caur citu; kamē̦r vienā vietā ēvele ņe̦m gludi, uotrā tā "ieve̦lk" un atstāj spurgulas.]

Avots: ME II, 86

ìezaîns, aus Sandfels bestehend: iezaini krasti Wend.

Avots: ME II, 90

iẽzīdaîns, iezīde̦ns Fest., [Ruj.], stellenweise schävig: iezīdaiņi lini Golg., Lub., [Lis.]

Avots: ME II, 91

I ikraîns, viel Rogen enthaltend: ikraina zivs, vēzis.

Avots: ME I, 704

[II ikraîns, starke Waden habend Wid.]

Avots: ME I, 704

‡ ilgaîns,* sehnsüchtig (?) : ielas likās ilgainu saucienu... pilnas Veselis Daugava 1928, S. 418. skaļi un ilgaini grieza griezas Tīr. ļ.

Avots: EH I, 429

irbulaîns,

3): i. ("ietrunējis") kuoks Sakstagals.

Avots: EH I, 431

irbulaîns,

1) ["uneben":
ja lauks uzarts un pēc tam atstāts atmatā, tad tas nav līdze̦ns, bet irbulains. slikti savē̦rpta, nevienāda dzija ar var būt irbulaina Nötk.;] knotig, mit Knoten versehen [?]: ķuņķains = irbulains, nuo ķuņķuotām, nevienādi vē̦rptām dzijām austs aude̦kls Etn. IV, 99; [

2) ìrbulains ²
Mar., gesprenkelt: i. audums, adījums;

1) ir̃bulains "acains, cirmuļains": i. kartupelis Drobbusch; ir̃buļaina maize Schwarden, Gr. -Autz "maize ar tukšumiem vidū."].

Avots: ME I, 709

îsastaîns, kurzschwänzig Konv. ² 1890.

Avots: ME I, 837

îsmataîns, kurzhaarig Konv. ¹ 81.

Avots: ME I, 837

‡ izraûstaîns Ramkau, ungleich (stellenweise besser, stellenweise schlechter) gewachsen : izraustaini rudzi.

Avots: EH I, 476

jamaîns, gruftig, uneben: ceļš tik jamains, ka tâ˙pat tukšā braucuot lauž vai kaklu nuost Etn. I, 59, Bers.

Avots: ME II, 95

jê̦lumaîns,

1) mit rohen Fleischfetzen beschmutzt:
kas ar jē̦lumiem strādā, tam ruokas paliek jē̦lumainas Ahs.;

[2) roh, wund
U.].

Avots: ME II, 113

juõkaîns: man tâ juokaiņi, mir ist so sonderbar Siuxt. paliek juokaini ap dūšu Sonnaxt.

Avots: EH I, 570

juõkaîns, spasshaft, komisch: juokaina valuoda Siuxt. tas izklausās juokaini Drsth.

Avots: ME II, 126

[juõmaîns, = ruobains: šis lauks ļuoti juomains Stuhrhof.]

Avots: ME II, 127

juõņaîns, juonaiņš, juõnîgs, stürmisch, eilend, schnell: viņš redzēja juoņainu cīņu pilnu dzīvi JR. III, 55. kaķis, tuo dzirdē̦dams, juonīgi skrej Etn. II, 62. juonīgi aizsita aiz sevis durvis Purap. citreiz sāpes palika tik niknas, juoņainas Vārds 1913, S. 49.

Avots: ME II, 127

juôslaîns: juoslainus (sc.: brunčus) Brigadere Dievs, daba, darbs 164.

Avots: EH I, 571

juôslaîns, gestreift, buntgestreift, mit gürtelartigen Streifen versehen, getigert: juoslains vepris Bers., Serb., Nötk., A. - Rahden, Gaw.

Avots: ME II, 127

juôstaîns: juostaini lindraki Zvirgzdine.

Avots: EH I, 571

juôstaîns, gestreift: juostains sivē̦ns Adsel, Nötk., Gaw.

Avots: ME II, 128

juce̦klaîns, unordentlich, verwirrt: juce̦klains truoksnis Apsk.

Avots: ME II, 115

[judraîns, in der Mitte ausgefault Dond., Wandsen: judrains kuoks.]

Avots: ME II, 115

judrpraûlaîns, im Kern angefault: judrpraulaina egle J. Dr.

Avots: ME II, 115

jukšņaîns, voller Distel: j. miežu lauks Sassm.

Avots: ME II, 116

jùmtaîns, mit einem Dach versehen: jumtains kuoka krusts A. XXI, 693.

Avots: ME II, 119

‡ kace̦naîns "Blattstengel und Fruchtstiele enthaltend" Ar.: kace̦naina labība.

Avots: EH I, 572

kaikaraîns,

1) zottig
U., = kākarains;

2) stümperhaft
Wid.

Avots: ME II, 132

[kaislaîns U., geil.]

Avots: ME II, 134

kakalžņaîns, voll harter Lehmktumpen: k. tīrums Mar.

Avots: EH I, 575

kãkaraîns, ‡

4) kākaraini cimdi, Fingerhandschuhe
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 600

kãkaraîns,

1) zottig, struppig, zerlumpt
Bers.: pilni krūmi sīku kazu, viens pats āzis kākarains (Rätsel: Sterne, Mond);

2) dünn, klar:
kākarains aude̦kls, kākaraina drēbe Serb. n. A. XV, 2, 326;

3) gesprenkelt, mit Buntwerk versehen:
adu cimdus kākarainus (Var.: kankarainus) BW. 7223.

Avots: ME II, 190

kākuraîns, zerlumpt: tādi mani viesi nāca, činkuraini, kākuraini BW. 19766. Vgl. kākarains.

Avots: ME II, 190

kaļ˜ķaîns, kalkicht, kalkig: ūdens; kaļķaini krasti.

Avots: ME II, 147

kalˆnaîns, bergig, uneben: kalnains apgabals. kalanaina, lejaina taut'istabiņa BW. 24097.

Avots: ME II, 142

‡ kal˜vaîns, hügelig Dunika, Wandsen; mit kleinen Baumgruppen bestanden Stenden: sausās, kalvainās pļavās Janš. Bandavā II, 72.

Avots: EH I, 580

[kankalaîns, voller Klumpen, Schollen Wid.]

Avots: ME II, 155

kankaraîns: mit àn Wolmarshof, kànkaŗaîns ² Oknist:

Avots: EH I, 584

kankaraîns C., kañkaraîns K., zottig, zerlumpt: kankarainu kazu vedu BW. 18704. kāds, māsiņa, tavs vīriņš, kâ sunītis kankarains BW. 21608. ieraudzīju... kankarainu kumeliņu 31888. kankaaina dē̦lu māte RKr. XVI, 213.

Avots: ME II, 155

kañtaîns, kantig.

Avots: ME II, 156

kãpaîns, ‡

3) staffelweise
Stender Deutschlett. Wrtb.

Avots: EH I, 601

kãpaîns, [kâpains Kr.],

1) grubig, uneben (von der Schlittenbahn):
ceļš kāpains Serb., Adsel. AP., Bers., Druw.;

[2) steil
U.].

Avots: ME II, 191, 192

kãrpaîns, warzig, voller Warzen: kārpainas ruokas.

Avots: ME II, 197

kâršaîns ² [Bauske] aude̦kls, geköpertes Zeug U., Wid.

Avots: ME II, 199

kā`rtaîns:

"1)" ME. II, 201 a zu tilgen. gaļa cieta, kārtaina ("cauraugusi") Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH I, 605

kā`rtaîns,

1) in Schichten, Reihen, Streifen, streificht:
zeme ir kārtaina (slāņaina): dažādas kārtas atruodas viena zem uotras Būvm. 9. sēja ir kārtaina, streifig, ungeich B. Vēstn. kārtains kuoks, ein Baum, an welchem die Jahresringe (kārtas) deutlich zu sehen sind Wend., C., Smilt.; kārtains ģĩmis, ein vom Wetter rauh gewordenes Gesicht U., Dond., Behnen.

Avots: ME II, 201

kasaîns: auch Mar., kasans Salis, kase̦ns Seyershof: kasans bē̦rns Salis, kase̦ni (mit unebener Schale) kartiņi tiek nuo taukas, sūras zemes Seyershof.

Avots: EH I, 591

kasaîns, krätzig Ruj.: man bij viens kasains āzis BW. 29401. kasaini, kasaini panākstu zirgi. [kasainu (Var.: naizuotu) vē̦de̦ru BW. 34464; ähnlich 35235.]

Avots: ME II, 168

‡ kāsaîns, mit Haken versehen BielU.

Avots: EH I, 606

kàšaîns, mit Haken versehen: kāšainais e̦nkurs Konv. ² 847.

Avots: ME II, 205

kašķaîns: kašķaiņi rācēņi Siuxt, Kartoffeln mit unebener Schale.

Avots: EH I, 592

kašķaîns, krätzig: kašķainas avis, ruokas [BW. 35174]. šūpuļa kārējam kašķains vē̦de̦rs LP. VI, 149.

Avots: ME II, 170

kâtaîns,

1) mit Stielen versehen:
kātains piekabelis Konv. ² 3933;

[2) kātaini cimdi Salis, mit langen valnīši versehene Handschuhe].

Avots: ME II, 205

kaũlaîns, knochtig, entfleischt, mager, stenglicht: kaulaina gaļa, ruoka; kaulains zirgs, cilvē̦ks. dzī(k)slainas, kaulainas panāksnu meitas BW. 20143, 3. kaulaina gulta Duomas II, 1018.

Avots: ME II, 174

kauslaîns ["sehnicht (z. B. vom Fleisch)" Schujen].

Avots: ME II, 178

‡ II kauslaîns : nevienādi (ja šur tur laukā ir tukšas un re̦tas vietas) saaugusi labība ir kauslaina Korwenhof.

Avots: EH I, 595

ķe̦blaîns, ‡

3) "žuburains" Grünh.

Avots: EH I, 692

ķe̦blaîns,

1) betatzt, tatzig:
čučiet, guliet, lāča bē̦rni, ķe̦blainām kājiņām BW. 2105, 3 ;

[2) an den Beinen befiedert:
ķe̦blainas vistas Grünh., Penkule. - Zur Bed. 2 vgl. ce̦blains und cablains].

Avots: ME II, 358

ķe̦buraîns, ķe̦buraîns, ästig, knorrig: ķeburains kuoks [Dunika, Nigr., Kalleten, Ruj.] ; ķē̦buraini kāpuosti, kam lapas uz visām pusēm, galviņas negriežas Gr. - Sessau ; ķē̦burains rācenītis BW. 2974, eine Rübe mit rauher Rinde Mag. XX, 3, 207. iestādīju smuku rutku, tas izauga ķē̦burains BW. 21423. ķē̦burains (kritzelig) ruokraksts Purap. [ķē̦burains ("zariņiem izadīts") cimdu raksts Bauske. briežiem ir ķē̦buraini ragi Fr. Mekons Münschh. 17].

Avots: ME II, 358, 359

ķẽ̦buraîns, s. ķe̦buraîns.

Avots: ME II, 373

ķe̦kaîns [Dunika], = ķe̦karains Karls.: ķe̦kaina sakne Janš.

Avots: ME II, 360

‡ ķeķaîns, mit Dolden versehen Oknist: ķeķainas lazdas.

Avots: EH I, 694

ķe̦karaîns, ķe̦karuôts,

1) doldenständig, traubig:
te uogu ķe̦karuotās strūkles pie katra ērkšķa nuokar,as Asp. brūklenes šuogad ļuoti ķe̦karainas Hen. ;

2) ķe̦karains, zerzaust, zerfetzt:
visu gadu Jānīt[i]s jāja ķe̦karainu (Var.: ķe̦nkarainu, pinkainu) kumeliņu BW. 32933, 3 var.

Avots: ME II, 360, 361

ķeksaîns, gekrümmt, hakig Kawall n. U.: [ķe̦ksains kuoks Jürg.].

Avots: ME II, 361

ķekšaîns, hakenartig, mit haken versehen: lieliem ķekšainiem vārdiem Druva II, 523.

Avots: ME II, 361

kē̦maîns, wunderlich, absonderlich: ķē̦mains, gaŗš vīrs Poruk.

Avots: ME II, 373

ķè̦mburaîns,

1) ästig, zackig:
ķe̦mburains kuoks Smilt. ;

[2) ķe̦m̃burains, verworren
Salis].

Avots: ME II, 363

ķe̦muraîns "?": šitāds ķe̦murains stumburs lai būtu tas, kas cīņā pārveicis viņas brāli A. XII, 100. [Vgl. čemurains.]

Avots: ME II, 364

ķe̦n̂karaîns ^2,

1) voller Trauben, büschelig:
man zied ruozes ķe̦nkarainas BWp. 52, 2;

2) zottig, struppig:
ķe̦nkarainu tē̦va dē̦ļu iedzinuši nātrienā BW. 14419. ķe̦nkaraina

(Var.: pluskataina) dē̦ļu māte ievēlās nātrienā 23570. Jānis gāja visu gadu ķe̦nkarainu kumeliņu

32933.

Avots: ME II, 365

ķe̦paîns, ‡

2): "mit einem fingerartigen Muster versehen"
Dond., Erwalen: ķe̦painajuos lindrakuos Janš. Tie, kas uz ūdens 6; ‡

3) klebrig:
ķe̦paini dubļi AP, ķe̦paina maize C., Jürg. ar mīkstu, ķe̦paiņu ("?") sniegu Janš. Bandavā II, 235; kotbeklebt: ķe̦painuos pirkstus karcinādams Kaudz. Izjurieši 84; ‡

4) "?": lamāšanās... vārdi, lai tie būtu vai tie visu ķe̦painākie Kaudz. Izjurieši 89.

Avots: EH I, 696

ķe̦paîns, betatzt: čuči, guli, lāča bē̦rns, ķepaiņām kājiņām BW. 2105, 2 var.

Avots: ME II, 366

ķe̦raîns,

1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;

2): auch Dunika.

Avots: EH I, 696

ķe̦raîns,

1) buschicht, zottig:
kupli, ķe̦raini mati Plūd., [Janš.] viņš kasīja savu ķe̦rainuo galvu RA. ;

2) ästig:
ķe̦raini kuoki derīgi zārdu celšanai Serb. Vgl. das echt le. ce̦rains.

Avots: ME II, 368

ķē̦rksaîns [?], reich an Wasserfällen: Daugava strauja, ķē̦rksaina Konv. ² 233.

Avots: ME II, 375

ķe̦r̂pulaîns,

1) zottig, kraus, lockig:
ķe̦rpulaini mati Ar., Ramkau, [Lis., N. - Peb.] ;

2) mit unebener Rinde:
ķe̦rpulains kuoks Smilt.

Avots: ME II, 368

ķe̦rvaîns, [= ķerveļains]: bē̦rzi ar ķe̦rvainu ce̦lmu Janš. Dzimtene ² II, 324.

Avots: ME II, 370

ķe̦r̂ve̦laîns, ķer̂veļaîns Smilt., uneben, grob: slaiki ķe̦rve̦laini bē̦rzi Purap. kuoka miza ķe̦rve̦laina Lub.

Avots: ME II, 370

ķe̦r̂vulaîns: "Aps." ME. II, 370 zu streiehen.

Avots: EH I, 697

ķe̦r̂vulaîns Aps., Smilt., Sessw., = ķe̦rve̦laîns.

Avots: ME II, 370

ķe̦tnaîns, ķe̦tnuôts, betatzt.

Avots: ME II, 371

ķeveraîns, doldenständig, verzweigt: ķeveraina sakne.

Avots: ME II, 372

ķe̦zaîns, schmutzig: ķe̦zaina prāva Aps.

Avots: ME II, 372

ķikuraîns, ķikurãjs, ķikuruôts, voller Mückenlarven: labāk dzēru purviņā ķikurainu (Var.: ķikurāju, ķikuruotu, ķikuŗuotu) ūdentiņu BW. 24328; 26817.

Avots: ME II, 379

ķinkuraîns, hümpelig Spr. Vgl. činkurains.

Avots: ME II, 382

ķīpslaîns, [sehnicht Garosen]; faserig (vom Holz) Spr.

Avots: ME II, 389

ķipuraîns, = ķikurains: labāk dzeŗu purviņā ķipurainu ūdentiņu BW. 11248.

Avots: ME II, 383

ķirme̦laîns, ķirmulaîns, ķirmuluojs, voller Larven: labāk dzēru purviņā ķirme̦lainu (ķirmuluoju, ķikurainu) ūdentiņu BW. 24328.

Avots: ME II, 384

ķirme̦naîns, wurmstichig: šuogad ķirme̦naini ābuoli Serb.

Avots: ME II, 384

ķivulaîns, ķivuļaîns, voller Larven, Maden: labāk dzēru purviņā ķivulainu (Var.: ķivuļainu, kivaruotu, ķikuraînu) ūdent˙iņu BW. 24328.

Avots: ME II, 387

klajumaîns, reich an freien, offenen Stellen, waldlos: apgabals ir kalnains un lejains, mežains un klajumains Lautb.

Avots: ME II, 210

[klan̂caîns ² Arrasch, = gabalains: kl. piens.] klañcaîns, nicht überall aufgekeimt: klancaina labība Kav. [Vgl. klancis.]

Avots: ME II, 212

‡ klančaîns, klebrig, schliefig (?): ūdeņaini, klančaini kartupeļi Pēt. Av. III, pielik., 90.

Avots: EH I, 610

klapataîns, mühevoll, voller Plackerei: klapataina dzīve Blaum.

Avots: ME II, 214

klaucaîns [?], = klancains Kav.

Avots: ME II, 214

kleĩbaîns: "lipīgs" Schwanb.

Avots: EH I, 613

kleĩbaîns, glitschig, schliefig: kleibaina maize Mat.

Avots: ME II, 220

kļẽ̦paîns, weich, wässerig: kļē̦pains sniegs; kļē̦paina labība (= kas izkļē̦pājusi); kļē̦paina maize C., kļē̦pains ceļš N. - Peb.; [kļ. laiks, Schlackerwetter Nötk.].

Avots: ME II, 239

klijaîns, voller Kleie, mit Kleie vermischt.

Avots: ME II, 226

kļikuraîns "?": labāk dzeŗu purviņā kļikurainu ūdentiņu BW. 19704.

Avots: ME II, 240

klinaîns, nicht ausgebacken U.; vgl. klinčains.

Avots: ME II, 228

kliñčaîns, klincaîns, kleisterig, kleberig: klinčaina maize C., Smilt., Dr., [Salis].

Avots: ME II, 228

kliñkšaîns, kliñšuôts, kliñtaîns, felsig, klippig: klinšaini krasti Stari I, 18. brauc pār Suomijas klinšuotuo juomu A. XIII, 374. klintainā e̦ze̦ra malā Vēr. II, 749.

Avots: ME II, 229

klučaîns, ‡

2) k. cilvē̦ks Ar., ein unbehobelter, sich nicht richtig zu benehmen verstehender Mensch.

Avots: EH I, 621

klučaîns, voller Klumpen, Schollen: tâ˙pat arī klučainu zemi smalcinuot, tas vieglāki izdarāms pēc ne visai liela lietus, kad kluči mīksti un drīzāk sabirst Etn.

Avots: ME II, 233

kļũdaîns, fehlerhaft: valuoda stipri kļūdaina.

Avots: ME II, 240

‡ kļũmaîns C., verhängnisvoll: le̦pnums ... viņu atturēja nuo šī kļūmainā (= kļūmā?) suoļa, Veselis Netic. Toma mīl. 135.

Avots: EH I, 626

‡ knĩbaraîns Stenden, uneben (mit knĩbari) gesponnen: kad nemāk vērpt, iznāk knībaraina dzija.

Avots: EH I, 631

knibe̦klaîns, knifflich: knibe̦klainu darbu darīt Etn. IV, 33.

Avots: ME II, 245

‡ kniesaîns "juckend" Warkl.: kniesaina āda.

Avots: EH I, 632

kniķaîns, mutwillig, ausgelassen, albern Spr.

Avots: ME II, 246

‡ knubučaîns, mit kleinen Unebenheiten (Erhöhungen, Höckern) versehen Renzen: k. le̦dus.

Avots: EH I, 633

‡ knubuļaîns, uneben (vom Garn) Ruhental, Salis: knubuļaina dzija.

Avots: EH I, 634

kuokaîns: auch (mit uõ; "?") Suhrs n. FBR. VII, 37.

Avots: EH I, 686

kuokaîns, holzig: kuokains sausums Stari II, 987. viņa tikkuo varēja izrunāt šuos divus kuokainuos vārdus MWM. XI, 226.

Avots: ME II, 342

kol˜kaîns, grubig: k. ceļš Kand.

Avots: ME II, 254

kuõraîns,

[1) gewölbt, erhaben
Lis., mit einer kuore, einer Erhöhung in der Mitte versehen Nötk.]: kuorainas sniega kupanas gailēt gailējās Saul. III, 96. [gruozs ar kuorainu vāku Lis. ;

2) gekerbt, zackig:
k. jumts ("kam augša vaļā"), cimds ("ruobaini izrakstīts") Sessw., Serben, Laud., Roop, Schrunden u. a.]

Avots: ME II, 347

ķozaîns, kotig, schmutzig: lāpsta ķozaina Dond.

Avots: ME II, 391

krācaîns, kŗācaîns, reich ar Stromschnellen, WAsserfällen: krācainas upes Konv. 1576.

Avots: ME II, 265

‡ krāčaîns, = krācains: pie krāčainās straumes Ciema spīg. 136.

Avots: EH I, 644

kramaîns,

1): auch Dunika.

Avots: EH I, 641

kramaîns,

1) grindig
L., St., U.: [kramaiņi (Var.: kŗaupaiņi, kašķuoji) nagi BW. 35174, 1 var.];

2) hart:
kramains kuoks, kuŗam viena puse ir cietāka Aahof.

Avots: ME II, 257

‡ krambulaîns "?": krambulaini, bambulaini ... kumeliņi, kâ nebūs krambulaini linu pe̦lu ēdināti Tdz. 44141.

Avots: EH I, 641

krañcaîns: krancans baluodis Salis.

Avots: EH I, 642

krañcaîns, krañcê̦ts ene Streifen ("Kranz") um den Hals habend, mit gestreiftem Halse (gew. vom Hunde): krancains suns rej kubulā (Rätsel: der Prediger) RKr. VII, 658, 659. tad izbira kuceniņi krancainiem kakliņiem BW. 20545, 5 me̦lns kâ velns, krancē̦ts kakls, par nedēļu reiz laktā RKr. VII, 654.

Avots: ME II, 259

krànkaîns ² , mager (von Tieren) Warkl.; mit struppigem Haar Saikava.

Avots: EH I, 642

[krantaîns Wid., steil, mit steilen Ufern.]

Avots: ME II, 259

kràsaîns, farbig, farbenreich: krāsaina gaisma. krāsains gaiss, krāsainas debesis Smilt., C., krāsaina drēbe C.

Avots: ME II, 267

krastaîns, mit steilen Ufern versehen.

Avots: ME II, 260

[kraũkaîns PS., mit Schleimauswurf besudelt.]

Avots: ME II, 262

kraulaîns Lautb., C., mit krauļi versehen: jaukais, kraulainais krastmalis nuoaudzis kuokiem Lautb.

Avots: ME II, 263

kŗaũpaîns: kŗaupaiņa kuoka miza Siuxt.

Avots: EH I, 665

kraupaîns, s. kŗaũpaîns.

Avots: ME II, 264

kŗaũpaîns, [kraupjaîns], grindig, räudig, schorfig, uneben, rauh: kŗaupains zirgs Lautb. īsa tava piedruokne, kŗaupaina ruoka RKr. XVI, 127, [Annenburg]. uolas ar kraupainu čaulu Konv. ² 2022. kŗaupaini [od. kraupjaini Annenburg] kartupeļi Kand. [kraupaiņas ruokas BW. 35174 var. (aus Alschw., Sackenhausen, Talsen).]

Avots: ME II, 295

‡ kre̦buļaîns "kŗaupains" Lems.: kre̦buļaina galva.

Avots: EH I, 646

krecekļaîns, gallertreich, Gallert enthaltend.

Avots: ME II, 270

‡ krējumaîns, = krèimuôts: gan sari, gan saldāki, krējumaini (sc.: sieri) Anna Dzilna 67. tumīgu, krējumainu (scil. pienu) Pas. XV. 239.

Avots: EH I, 650

krel˜laîns, [krel˜lains Ruj., Salis, kre̦l˜lains C., kre̦ļ˜ļains] PS.], kre̦ļ˜ļuôts, mit Glasperlen versehen, geschmückt: bāliņš nēma kreļļuotuo, bagātības gribē̦dams BW. 21521.

Avots: ME II, 272

krencelaîns, krumm, uneben: šis bē̦rzs ir krencelains Druw.

Avots: ME II, 273

krẽpaîns,

1): krèpaîns ² suns KatrE.; ‡

2) wellenförmig, gewellt
(mit ẽ̦ ) Schibbenhof: krē̦painas kāpu smiltis. veldē sasista labība vai zâle var būt krē̦paina.

Avots: EH I, 651

krẽpaîns, [krẽ̦pains C., Schuj., Ruj., Warkl., krẽpains Arrasch, krẽpains Bauske], mähnig, starkmähnig, zottig: liels, krēpains vilks Etn. III, 60.

Avots: ME II, 275

krẽ̦slaîns, krẽšļaîns, dämmerig, dämmerhaft, schattig: pār laukiem nāves klusumā līst mēnesnīca krē̦slainā Vēr. I, 1425. šūpuolis kustas kâ lielas, baltas buŗas krē̦slainā jūŗā Vēr. II, 135. lampa krēšļaini apgaismuo nelielu istabiņu AU.

Avots: ME II, 276

krē̦taîns,

1): auch (mit ẽ ) Schnehpeln, Stenden, Wandsen; krētaiņie vilki senāk dzīvuojuši Kursas mežuos Frauenb.; krẽtainas (mit ē!) auzas Iw., = ‡ krẽtauzas; ‡

2) krētains Nikrazen, Nigr., böse, zornig.

Avots: EH I, 652

krevaîns, [kre̦vains Warkl., krevains C., Lis., N.-Peb.], kreveļains [Gr.Essern, Prawingen, Sessau, Grünh., Salisb., Fehteln, Siuxt, Hofzumberge, Brandenburg], kre̦vulains Vēr. II, 1335, grindig, schorfig, uneben, rauh, mit grober, unebener Rinde bedeckt: kreveļaina āda, miza. luogs bij aizsalis biezu, kreveļainu le̦dus kārtu Vēr. II, 426. kreveļaini bē̦rzi Jauns. Duomas II, 1369. kreveļaini kartupeļi Serben.]

Avots: ME II, 274

‡ krevelaîns (mit e!) Iw., = krevaîns.

Avots: EH I, 650

kreveļaîns: auch Lems., Memelshof. Ramkau: plaušu zâlītes ir tādas kreveļainas kâ sūnas AP.

Avots: EH I, 650

‡ krevuļaîns (mit e!) Sonnaxt, = krevains Schujen: lāča purni (Morcheln) ir krevuļaini.

Avots: EH I, 650

krikumaîns [Salis], voller Krümchen, Überbleibsel: [krikumainas de̦sas BW. 35217, 6 var.].

Avots: ME II, 278

krim̃slaîns: cūkai ir krim̃sle̦na rīkle Seyershof.

Avots: EH I, 654

krim̃slaîns, krim̃stalains, krim̃šļains, knorplig: krimslaina teļu gaļa.

Avots: ME II, 279

krimšļaîns Wid., = krimslains.

Avots: ME II, 279

‡ kristaîns, = krustaîns: (vaiņuceņš) kristainiem zareņiem Tdz. 39167, 2.

Avots: EH I, 655

krĩtaîns, kreidig, kreidehaltig: krītaina zeme.

Avots: ME II, 283

‡ krivažaîns (mit a < e?) Lems., = kruvešaîns: k. ceļš.

Avots: EH I, 656

‡ krive̦saîns (mit iv < uv ?) Lubn., Pilda, = kruvešaîns.

Avots: EH I, 656

[krobaîns Wid., mit krobas, krobuļi bedeckt.]

Avots: ME II, 285

krodaîns, voller Kram, voller Wurzeln: upe še krodaina Dond.

Avots: ME II, 285

kruokaîns, kŗuõkains, auch kruoķaîns, faltig: kŗuokaiņi brunči A. XX, 68.

Avots: ME II, 294

kruôplaîns, kruôpļains, verkrüppelt, krüppelig: kruoplaiņi zari MWM. X, 342.

Avots: ME II, 295

‡ krozalaîns, uneben Stenden: cita nagi tādi krozalaini.

Avots: EH I, 658

‡ krubuļaîns, uneben, holperig: k. ceļš Frauenb.

Avots: EH I, 659

‡ krumaîns, mit Auswüchsen, Knorren (krumi) versehen Iw.: k. kuoks. Zu krumuļains.

Avots: EH I, 659

krũmaîns,

1) bebuscht, buschicht:
krūmains krasts, krūmaina pļava;

2) krūmaina ķemme, ein Kamm mit ausgebrochenen Zähnen
U.

Avots: ME II, 292