šķupele, = šķipele,die Schaufel Wid., Dunika, Gold., Gramsden, Illien, Lasd., N. - Bartau, Sackenhof; das hölzerne Schöpfgefäss, womit man Wasser aus dem Boot schöpft N. - Bartau: trīs šķupeles ze̦lta naudas Pas. II, 178 (aus Oh. - Bartau). Aus mnd. schuffel, woher auch estn. kühwel.
1):baltu miltu kuopiņā BW. 8165 var. trauks ir pilns ar kuopu Dunika, Rutzau. iebērām rakandu rāceņu ar lielu kuopu Janš. Dzimtene V, 182. šķupele ar kuopu kuopām piebē̦rta Pas. II, 180; rudzu kuopiņas(Garben) - auch Behrshof, Dobl., Mitau, Siuxt, Wolgunt; rudzu (pūŗu) kuõpiņa Durnika, Kal., OB., = rudzu (pūŗu) guba;
4):saveda kuopiņā BW. 19726 var. kuopiņā sanākuši 30922;
5):kuopas (so zu lesen für "kuopa" ME. II, 344b) trauks Lis: kuopas pļava ebenda. kas nu par kuopas ("?") vakaru izvērtās! Azand. 158. aužam kuopas villainīti; abas divas segsamies BW. 23660; ‡
6)Gemeinschaft, Gesellschaft (?): me̦klē̦dama ļaužu valuodas un kuopu Anna Dzilna 51 (ähnlich: 48).
tulis: izkaptes t. jeb ruokturis Grob.; pāte̦gas t.(das untere Ende des Stieles);dakšas t., šķupeles t., ilkses t.; vē̦rstuves t. ("dzelzs gals, kas uzmaukts uz vē̦rstuves kuoka") ebenda.