Paplašinātā meklēšana

àizšņir̂kstêtiês, anfangen zu knirschen: tiem zuobi aizšņirkstas Vēr. II, 1397. C.

Avots: ME I, 55

[ìešņirkstêtiês Bers., Kokn., = iežņirkstēties: zuobi iešņirkstējās (kaut kuo cietu kuožuot).]

Avots: ME II, 78

nùošņirkstêt: pele nuošņirkstēja vien kaķa zuobuos Fehteln, Fest.

Avots: EH II, 98

nùošņirkstêt, intr., einen knarrenden, klirrenden Schall von sich geben: atslē̦ga griezīgi nuošņirkst Druva I, 349. nuošņirkstēja, nuoskanēja sīkām stikla adatiņām grīdā sabirstuot AU. [Refl. -tiês Oppek., Bers., = nùožņirkstêtiês.]

Avots: ME II, 870

šņirks! Interjektion: šņirks, šņirks! grābekļa . . . dzelzs zari dusmīgi griêžas . . . granītā Vēr. II, 1409.

Avots: ME IV, 95

šņir̂kstêt: zirkles tādas asas, - šņirkst vien, kad griež Sonnaxt. pele šņirkst kaķa zuobuos Fehteln, Fest.

Avots: EH II, 653

šņir̂kstêt Saikava, šņir̂kstêt ² (daneben das Praesens šņir̃kst) Schibbenhof, -u, -ẽju, = snirkstêt, ņirkstêt, knirschen U. unter snirkt: zuobi sacirtās, šnirkstēja kâ zvē̦ram A. Brigader Daugava I, 837. aiz dusmam (sāpem) zuobus griež, ka šņirkst vien Fest. šņirkst sniegs zem kājam Saikava, Sessw. pa šņirkstuošuo sniegu Veselis Saules kapsē̦ta 193. šnirkstuošiem . . . zābaciņiem pa grantē̦tuo .., ceļu aizgājusi 71. nazis šņir̂kst gar akmeni ve̦lkuot Mar. izkapts šņirkst zemē Laud. zem zābakiem šņirkstēja kluona zvirgzdi Jauns. III, 41, Lennew., Wessen, (mit ir̂ ) Bers. suoļi . . . šņirkstēja uz sasalušā, sniegainā ielas bruģa Saul. Zalktis II, 42. viņa ēda, ka šņirkstēja (mit ir̂ Bers.) vien Saul. I, 57, maizē smiltis, zuobuos šņirkst Alswig., Fest., Smilten, Odsen, Salisb., Sermus, (mit ir̂ ² ) MSil. gaļa vēl nav gatava (ist noch nicht gar), šņirkst pa zuobiem Schibbenhof. stikls šņirkstē̦dams pārgriêž . . . kurpi Vēr. II, 1412, Ruj., Schwanb., Selsau, (mit ir̃ ) Grünw., (mit ir̂ ) Nötk., (mit ir̂ ² ) Stenden. šņirkstē̦dams pluosts piespiežas pie tilta A. Upītis J. 1. 34. kāpuostu un runkuļu lapu šņirkstēšana MWM. VIII, 594. sāk ravēt, pļauj ka šņirkst ² vien Stenden. Vgl. ņirkstêt.

Avots: ME IV, 95

šņirkstinât,

1) tr., fakt. zu šņirkstêt, knirschen machen;
zuobus MWM. VIII, 837. ar šķērēm šņir̃kstinât AP., (mit ìr ² ) Selsau, Sessw., (mit ir̂ ) Gr.-Buschhof, Saikava, Schwanb.;

2) intr., freqn., knirschen
Dr.

Avots: ME IV, 95

‡ šņirkstuoņa PV., das Geknirsch: zuobu sņirkstināšanas s. iet caur kauliem.

Avots: EH II, 653

‡ skràmbuôts ² Sessw., geschrammt: akmens krūtis skrambuotas šņirkstēja Rainis Dz. un d. II, 124.

Avots: EH II, 507

šņarkstêt, knarren (von einer vollgeladenen Fuhre) Spr.; vom Laut, der beim Beissen zu hören ist (mit ar̂) Saikava; knirschen, knistern : sniegs zem kājām šņàrkst ² (= šņirkst) Nerft.

Avots: ME IV, 92

šņirkšêt, šņirkšķêt, -u, -ẽju, = šņirkstêt, ņirkš(ķ)êt: man zuobi vien šņirkš nuo dusmām A. XX, 723. nažu griêzieni šnirkšķējuši LP. V, 103.

Avots: ME IV, 95