Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šij' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šij' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

šij

I šij, mundartl. für šī I.

Avots: ME IV, 18

šij

II šij: "šī IV" ME. IV, 18 zu verbessern in "šī III".

Avots: EH II, 626

šij

II šij, mundartl. für šī IV: citu gadu šij laikā BW. 26295.

Kļūdu labojums:
šī IV = šī III

Avots: ME IV, 18

šijā

‡ šijā Dunika, Wirginalen, Janš. Mežv. ļ. I, 383, loc. s. von šis, dieser; in Dunika und Wirginalen auch ein loc. pl. šijuos.

Avots: EH II, 626

šijo

šijuo, = šuo, acc. s. von šis, šĩ: spīd[i] jel šijuo (Var.: šuo, šādu) vasariņu! BW. 6138, 2 var. (aus Gramsden).

Avots: ME IV, 18

Šķirkļa skaidrojumā (6)

krika

II krika, ein Lachender Mar. n. RKr. XV, 120; eine verächtliche Bezeichnung eines Mädchens: bet šij krikai gar vīriešiem nebūs ne˙kādas daļas Janš. [Zu krĩklis I, li. krykti, kriksė´ti, slav. kričati "schreien", gr. χρίχε "krachte", ae. hrágra "Reiher". - Vgl. auch krikstêt.]

Avots: ME II, 278

piekopīgs

pìekuopîgs, ordentlich, ordnungsliebend: tik vienas rūpes bij Anniņai, šij piekuopīgai Silnieku saimniecei Lautb. Luomi 179; wirtschaftlich, sparsam Ar.

Avots: ME III, 262

šī

IV šĩ, acc. s. von šĩ (oder šis?) "diese": es ve̦ce̦m puisiše̦m šī gult pataise, Rothof n. FBR. VIII, 132. Aus *šiju (vgl. oben šijuo)? Oder mit li. šį̃ "hunc" zu vergleichen?

Avots: ME IV, 19

sluinas

sluĩnas Katzd., Ahswikken, sluînas 2 Līn., Wain., Janš., die Füsse, Beine (von Menschen und Tieren); "die Oberbeine" Janš. (nur mit verächtl. Bedeutung), "ciskas" (mit uî 2 ) Rutzau; "schwer bekleidete Füsse" Libau: tu ne savas sluinas nevari pavilkt! Wain., Ahswikken. savāķ sluinas! Katzd. vai tu ... pazīsti teteŗa kāpuostus? kad tuos dabūsi baudīt pa sluînām 2 un gurnīcu ... Janš. Dzimtene V, 363. jāaprauga, vai tad šij brangulei ... ļe̦mpas un sluinas arī tik ... kuplas 372. Vgl. li. šluĩtai "šlaũnys" bei Būga KSn. I, 266.

Avots: ME III, 941

staršinieks

‡ staršinieks, der Älteste. Oberste: panāksnieki, kuŗš bij jūsu s.? BW. 20295, 2 (aus Višķi). Auf Grund von r. staršij "der älteste" gebildet.

Avots: EH II, 571

svilpene

III svil˜pene, eine Leichtsinnige: te šij svilpenei ne˙kas neiznāks (von einem heiratslustigen Mädchen gesagt) Janš. Bandavā II, 111.

Avots: ME III, 1158