Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ciskas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ciskas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (14)

ābecisks

ãbecisks, elementarisch: duomas pārlieku ābeciskas Vēr. II, 486.

Avots: ME I, 234


apkrept

apkrept, unversehens mit Mistklumpen beklebt werden: kumeļš nuogulējies, tam sāni un pakaļciskas apkre̦pušas vienās krepēs Dond.

Avots: EH I, 94


apšmaukt

apšmaukt, ‡

2) a. abas ciskas Lubn. "das Fell herabziehen".

Avots: EH I, 120


ciska

ciska, cisks N. - Bartau n. RKr. VII, 84, Demin. cisciņa [BW. 34748 var.],

1) die Lande, Hüfte, das Hüftblatt, der Schenkel (grosse Muskel am Oberschenkel U.):
viņš klibuoja (bija klibs) ar savu cisku I Mos. 32,31. jāsaduod nerātnim labi pa ciskām Kand. cisku mīža, ein schlimmem Schimpfwort auf ein Frauenzimmer U.;

2) ein Teil des Spinnrades:
beņķa ze̦majā galā ietaisītas divi ciskas (cisciņas) ar riteni starpā RKr. XVII, 38; [cisciņa - auch ein Stäbchen am Webstuhl Bielenstein Holz. 406.] Zu li. kiškà "Kniekehle; бедро, ляжка", ndl. hijs dass (s. Lidén MO. V, 195 und būga KSn. I, 251) und (?) ai. kiṣ̌ku - "Oberarm" (Lewy PBrB. XXXII, 140 2 ); mit k - statt c - unter dem Einfluss von Formen wie kakṣ̌ā "Achselgrube"?]

Avots: ME I, 388, 389


ierēdniecisks

ierẽdniẽcisks ,* zum Beamten gehörig: ierēdnieciskas ierašas, Beamtenmanieren, Art und Weise der Beamten.

Avots: ME II, 57


knazierēt

knazierêt: wiederholt kneifen, kitzeln Grünh.; es tev tavas ciskas ņemšu k., ich werde dich durchprügeln Grünh.

Avots: EH I, 628, 629


krepes

krepes, vertrocknete Mistklumpen Dond.: kumeļam pakaļciskas apkre̦pušas vienās krepēs. slapjā kūtī aitas nuogulējušās vienās krepēs.

Avots: EH I, 649


kucis

kucis, Demin. auch [kuciņš Pas. I, 210], kučiņš, der Hund: kucis rēja BW. 14355, kaķam ciskas, kučam kauli 2186. tev, puisīti, tāda daba, kā manam kučiņam 12398, 5 var. [aus Alschw.] Vgl. kuce.

Avots: ME II, 298


kulksnis

kulksnis,

1): "kustuoņu celis (cūkas pakaļkājai parasti)" Behnen, Schnehpeln (mit ul˜ ), Zögenhof (mit ulˆ 2 ); "kājas liêla un ciskas kauls; luopiem pakaļējuo kāju kauls ceļa luocītavā" Siuxt (mit ul˜ ); kulksnīši grabēja katla dibe̦nā BW. 33423. - k. 5 nach Niedermann Symb. gramm. Rozw. I, 114 aus *pulksnis (vgl. pulksts 3).

Avots: EH I, 671


nodirknīt

nuodir̂knît 2 Dunika, abreissen, abkratzen: n. (= nuokasīt) jē̦las ciskas. n. (= nuodīŗāt) teļam ādu.

Avots: EH II, 39


pārcilvēcisks

pãrcìlvẽcisks,* pãrcìlvẽcîgs*, übermenschlich: pārcilvēciskas pūles MWM. VIII, 519; pārcilvēcisks spē̦ks Blaum.

Avots: ME III, 152



sluinas

sluĩnas Katzd., Ahswikken, sluînas 2 Līn., Wain., Janš., die Füsse, Beine (von Menschen und Tieren); "die Oberbeine" Janš. (nur mit verächtl. Bedeutung), "ciskas">ciskas" (mit 2 ) Rutzau; "schwer bekleidete Füsse" Libau: tu ne savas sluinas nevari pavilkt! Wain., Ahswikken. savāķ sluinas! Katzd. vai tu ... pazīsti teteŗa kāpuostus? kad tuos dabūsi baudīt pa sluînām 2 un gurnīcu ... Janš. Dzimtene V, 363. jāaprauga, vai tad šij brangulei ... ļe̦mpas un sluinas arī tik ... kuplas 372. Vgl. li. šluĩtai "šlaũnys" bei Būga KSn. I, 266.

Avots: ME III, 941