Paplašinātā meklēšana

eršuks: ēržuks zu ersetzen durch eržuks.

Avots: EH I, 370

‡ izšukt "lückicht werden; auseinandergehen wie eine lückichte Mauer" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "auseinander" und "lückicht").

Avots: EH I, 487

‡ kapšuks Auleja, ein Geld- oder Tabaksbeutel.

Avots: EH I, 587

‡ kašuks, das Kratzeisen des Böttchers Stenden: spaņņa iekšu izgludina ar kašuku.

Avots: EH I, 592

‡ kaušuks Warkl., = vìrluõps.

Avots: EH I, 596

‡ košuks "paplāns stiebru kurvis" Kaltenbr. Aus r. кош oder poln. kosz "Korb".

Avots: EH I, 639

lepšuks: die Bed. 2 ME. II, 453 ist für Oknist zu streichen!

Avots: EH I, 734

lepšuks,

1) ein grosser, alter Pilz
[wohl ein Lituanismus; vgl. lẽpšiai (ein Pilz) An. 44 und 62, Dusetos];

2) der Plimpsack
Oknist.

Avots: ME II, 453

maišuks,

1): auch (mit ài ² ) Gr.-Buschh., Kaltenbr., Oknist, Saikava, Sonnaxt. Dazu ein Demin. maîšuķelis ² Frauenb.

Avots: EH I, 778

maišuks,

1) [màišuks Wolmarshof, maîšuks ² Bauske], verüchtl. Demin. von màiss;

[2) ein Arbeiter der Säcke zu tragen hat:
mūs, tuos maisu nesējus, jeb kà mūs Liepājā sauc, maišukus un nešakus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54].

Avots: ME II, 552

maušuks, ein Dummkopf Bers., Lasd. [Beruht wohl auf dem bekannten Judennamen.]

Avots: ME II, 570

‡ mešuks Ar., ein dickleibiges Kind, ein plumper Mensch. Wohl aus r. мѣшок "Sack".

Avots: EH I, 803

nešuks, der Träger Katzd.: mūs, tuos maisu nesējus jeb, kâ mūs Liepājā sauc, maišukus un nešukus, vare̦n izgūst darbā Janš. Dzimtene IV, 54.]

Avots: ME II, 735, 736

‡ nùošukas ² Auleja, = nùosukas.

Avots: EH II, 98

[nùošukstinât, abtrotzen Für. I, unter šukstēt.]

Avots: ME II, 870

‡ pašu˙klât Kaltenbr., sehr nahe: jiem p. pļava. dagājuši p.

Avots: EH XIII, 180

plašuks, ein weiter Mantei, ein weites, nicht anliegendes Kleidungsstück überhaupt: lielais plašuks plandījās viņam ap gariem stilbiem Druva III, 727. viņš arī šādā ve̦cā plašukā varēja labi nuojaust viņas braši daiļuo, spēcīguo augumu Janš. Dzimtene V, 321. Wohl zu plašķis. (mit š statt šķ nach plašs?).

Avots: ME III, 321

plêšuka, comm., ein zänkischer Mensch, ein Raufbold Salisb.

Avots: ME III, 341

pliẽšuks, ein Schimpfwort, = dauzeklis: ak tu pliešuks tāds! Wain. Aus einer žemaitischen Form (mit ie aus ē, vgl. li. plė´šti)?

Avots: ME III, 352

‡ pùišuks ² Saikava, pejorative Deminutivform zu puĩsis, der Knecht: tāds p. vien bij; nebij jau lāga puiša.

Avots: EH II, 322

‡ rešuks AP., ein sehr grobes Gewebe.

Avots: EH II, 367

sašukât, tr., aufschnüffeln, wittern (perfektiv): pē̦das (von Hunden) Zaravič, Ronneb., Smilten.

Avots: ME III, 759

šuk, šuk! Interjektion, Zuruf, mit dem man Füllen lockt St., U., Mar. n. RKr. XVII, 147. Vgl. suh.

Avots: ME IV, 105

I šuka MSil., ein Pferdestriegel; vgl. suka I 1.

Avots: ME IV, 105

II šuka: zirgu glauduot saka: mans š˙! Alsw., Mar.

Avots: EH II, 657

II šuka "ein junges, hübsches Pferd od. Füllen" Aahof, Adl., Lubn., N.-Schwanb., Stomersee, Tirsen.

Avots: ME IV, 105

šukaîns: (kuoka kruonis) tukšs jeb š. būtu Cīgra 102.

Avots: EH II, 657

šukaîns, lückenhaft, in Scherben U.; vgl. šuķe, šuķis.

Avots: ME IV, 105

šukarêt, suchen Saikava, Warkl.; = čukarêt U.

Avots: ME IV, 105

šukât: šuku, šuku vāverīt[e] pa liepeņu lapeņām: tai šukāja jauni puiši pa meitiņu azuotēm (Var.: uz jaunām meitiņām) Tdz. 42042, 2 var.

Avots: EH II, 657

šukât, -ãju, suchen (nur von Hunden gesagt PS.) Erlaa, Pianhof, schnüffeln AP., wittern: suņi šukā pēdas Bers., Lubu., Saikava, Zaravič. ve̦lns sāk uostīt un šukāt Pas. II, 219 (aus Ronneb.). Zunächst aus r. шукать "suchen".

Avots: ME IV, 105

šu˙kī! Erlaa,Lind.(in Livl),Meselau, = šu˙dī!

Avots: ME IV, 105

šukît AP., Erlaa, Meiran, Meselau, Lind. (in Livl.), Saikava, = sukît I, šukât.

Avots: ME IV, 105

‡ šuklāde Blaum. Raksti XI, 1 (1938), 104, die Schublade.

Avots: EH II, 657

šukls,

1): šukli ("plāni, viegli") izģērbties Iw.

Avots: EH II, 657

šukls,

1) schlank, dünn, mager
Gold., Katzd., Wain.: šukls pātagas kāts Wain. guotiņa palikusi tīri šukla Katzd.;

2) = sukls, schnell, flink, fix Nigr., N.-Bartau: cik tā ir šukla pie cauri luožņāšanas Janš. Dzimtene ² I, 145. iztaisies labi šukli, lai vezumu ātri var izduot! Wain.

Avots: ME IV, 105

šukri, Adv. "?": vecis šukri nuoteica Kleinb. st. 7.

Avots: ME IV, 105

šuks, ein Verbot ausdrückend, in den Verbindungen: šuks tu te iesi N.-Bartau, da wirst du nicht hingehn; šuks tâ darīt ebenda, das wirst du nicht tun. Wohl aus li. šiùkštu "ja nicht".

Avots: ME IV, 105

II šukstinât, ‡

2) sich flüsternd unterhalten
Bers.

Avots: EH II, 657

šuksnis, ein Häufchen, ein Armvoll Wid.: māmiņa ar adatu šuksni ruokā LP. V, 395.

Avots: ME IV, 105

I šuksnis: š. naudas, tabakas Hofzumberge; "linu sauja, matu šķipsna u. c." Gaiken.

Avots: EH II, 657

‡ II šuksnis Fehteln "ein Hündchen, das schnüffelnd umherläuft."

Avots: EH II, 657

‡ *šuksnît, zu erschliessen aus ‡ piešuksnît.

Avots: EH II, 657

šukst: "trotz (Interjektion)" Lng.

Avots: EH II, 657

šukst! Interjektion, still! Essern n. U. Aus li. šiukštu (Miežinis) dass.; vgl. šuks.

Avots: ME IV, 105

I šukstêt (?), flüstern (?): "palīdzi man...", viņš klusiņām šukstēja Poruk Dzive un s. 23. Fehlerhaft für čukstêt?

Avots: ME IV, 105

II šukstēt, trotzen Für. I.

Avots: ME IV, 105

‡ III šukstêt Schibbenhof, = šukstinât II 1.

Avots: EH II, 657

I šukstinât, ‡

3) "?" Serbig.: kad jē̦ri vai sivē̦ni zīž, tad saka, ka viņi šukstina ("Kosewort").

Avots: EH II, 657

I šukstinât,

1) freqn. zu šukstît, schnüffeln (von Hunden), wittern
N.-Peb.;

2) fakt. zu šukstît, zum Schnüffeln, Suchen, Wittern antreiben:
gans pamudina, šukstina suni Nötk.

Avots: ME IV, 105

II šukstinât "solche Laute hervorbringen wie der Igel" Schibbenhot.

Avots: ME IV, 105

III šukstinât, trotzen Für. I.

Avots: ME IV, 105

šukstît,

1): auch Bers., Drosth., Kalz.; ‡

2) "?": šuksta, baksta sveši ļaudis, ni jie prata, ni mācēja Tdz. 36458.

Avots: EH II, 657

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

šukstît Meselau, -ĩju, tr., intr., = sukstît 1, šukât: suns šukstī zaķam pē̦das N.-Peb. kad ve̦d nuo tīruma labību, ganu suņi manās peles šukstīt Nötk.

Avots: ME IV, 105

šukstît(iês), tauschen: šukstīties ar nažiem (scherzhaft) PS., Smilt.

Avots: ME IV, 105

šukt, šukstu oder šūkstu, šuku,

1) schartig werden, zertrümmern
U.;

2) beben
Adolphi n. U.: cilvē̦ks vienmē̦r muokās šūkst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 15; erschrecken N.-Bartau n. U.;

3) klappern
U. ("scheint in Livl. unbek."). Zur Bed. 1 vgl. šukums II; in der Bed. 2. (und 3?) zu šaukuonis (s. dies) und nach Bezzenberger Lit. Forsch. 185 zu li. pasišukėt "mit einem Mal in die Höhe springen", šūkis "Sprung".

Avots: ME IV, 105

šuku! Interjektion, Lockruf für ein Füllen: šuku, šuku, kumeliņ! BW. 20232, 6. Dazu der deminutivische Vokativ šuķiņ Brivz. Mūsu tautas pas. I, 17.

Avots: ME IV, 105

‡ šukulis Kaltenbr. n. FBR. XVII, 57 "malkas atkritums, kas mē̦tājas apkārt."

Avots: EH II, 657

šukumaîns, = sukumains, lückenhaft.

Avots: ME IV, 105

‡ šukumuots Erlaa, mit Gabelungen: meldenīca aug tāda šukumuota.

Avots: EH II, 657

I šukums,

2): auch Sonnaxt; līdz šukumam iestidzis Jauns. J. un v. 393.

Avots: EH II, 657

I šukums U., Fest., Laud., Ledmannshof, Nerft, Peb.,

1) die Gabelstelle des Astes
Bers., Kl., ein gabeliger Ast: bē̦rza šukumā BW. 35038. lielajuos vītuola šukumuos gulēja sniegs ve̦se̦liem klēpjiem Jauns. III, 345. (lingas) kātam vajadzēja būt ...ar mazu šukumiņu tievgalī. šis šukumiņš neļāva auklai nuotrūkt Jauns.;

2) die Gabelung der Beine od. der Hosen:
bikses šukumā cauras Odensee. Aus še̦kums mit dem u von čugums 2 oder čukurs 3?

Avots: ME IV, 105

II šukums U., = sukums: piena luopu par ...divām galvām.,. mazāk, - tas ir liels šukums Janš. Dzimtene ² III, 96. biļešu pirkšana... ietaisīja šukumu kabatā Bandavā I, 115.

Avots: ME IV, 105

šukurêt, -ẽju, schnüffeln (von Hunden) Druw. n. RKr. XVII, 82. Aus šņukurêt + šukât?

Avots: ME IV, 105

‡ ušuks A.-Schwanb., Demin. zu uša 1.

Avots: EH II, 716

vḕršuks: auch (mit ḕr ² ) Borchow, Gr.-Buschh., Kalupe, Sonnaxt, (mit êr ² ) AR; Demin. vēršukiņi Tdz. 51741 (aus Setzen).

Avots: EH II, 778

vḕršuks (li. veršiukas Miežinis), ein junger Ochs (pejorativ) Spr., Erlaa, Golg., Kaltenbrunn, Kl., Ogershof, Oknist, Römershof, Saikava, Schwanb., Sehren: raibas acis kâ . . . vēršukam BW. 20334.

Avots: ME IV, 567

‡ klâšks (>ostle. kłošterys) Auleja, eine Schicht ("šķiedraina materiāla kārta"): pa kratam drusku linu, liekam pašukas klāškiem virsā (kuodeļu taisuot).

Avots: EH I, 612

‡ lepsene Seyershof, eine Art Pilz (glatt, grau, in Kiefernwäldern). Vgl. lepšuks 1.

Avots: EH I, 734

[leša od. lešuka (?) Papendorf "was man (aus Holz) auf einem Schlitten stellt, um besser darauf sitzen zu können."]

Avots: ME II, 454

màiss (li. maĩšas "grosser Sack"), Demin. verächtl. maĩšelis [Līn., Tr.], maišuks Spr., der Sack. be̦zde̦lu maiss, der Stänkerer. atstāj nuost, lāstu maiss, hebe dich weg, Verfluchter! Tr. IV, 60; 510, miega maiss, die Schlafmütze; niķu maiss, der Spassvogel; pasaku maiss, der Fasler, Schwätzer: ve̦lns lai jūs parauj, pasaku maisi! Kaudz. pe̦lu od. pe̦lavu maiss, der Spreusack, übertragen zur Bezeichnung von etw. Leichtem, Minderwertigem: es tev saku, pe̦lu maiss, tu jau manis nedabūsi BW. 15153. nuosvieda me̦lnuo vīru kâ pe̦lavu maisu LP. VII, 972. grē̦ku maiss, arger Sünder, Missetäter. atgre̦muotāju dzīvnieku kuņģa pirmuo un vis+lielākuo daļu sauc par maisu Konv. caurais maiss, der Nimmersatt: tu, caurais maiss, vēl tu neesi pierijies. Sprw.: kas cauru maisu piepildīs, dzeni pieēdinās? ber kâ caurā maisā. abi labi, bāz maisā, greif nur zu, die Devise eines Habsüchtigen. vienā maisā bāzt, über einen Kamm scheren: tad būtu dibināts ieme̦sls mūs latviešus bāzt vienā maisā ar vāciešiem A. XX, 233. tas pats, tik nuo cita maisa, dieselbe Suppe, nur aufgewiirmt. pats jau maisā, bet cita maisā grābstās. kas beidzamais maisā, tas pirmais nuo maisa ārā. vai (nu) maisā, vai gaisā! entweder nichts oder alles! divi kaķi vienā maisā nesatiek. sivē̦nu maisā pirkt, die Katze im Sack kauferi. [Nebst li.(in Dusetos) máišė "Heunetz" (mit š wohl aus sk̑) wohl zu apr. moasis "Blasebalg", serb. mȉjeh "Schlauch, Blasebalg", ai. mēṣ̌a-ḥ "Widder", mēṣ̌ī- "Schaffell", an. meiss "Korb" u. a., s. Bugge KZ. XX, I, Bemeker Wrtb. II, 47, Trautmann Wrtb. 165.]

Avots: ME II, 551

‡ meldenîca KatrE., eine gewisse Pflanze ("aug duknējākā vietā: izkapts neņemj; izplešas un aug šukumuota.").

Avots: EH I, 797

nùosukât [li. nušukóti], tr.,

1) abkämmen, abstriegeln, abputzen:
matus; zirgus ar sukām, ar skrāpi. atjāj Jāņa vakarā nuosukātu, nuoglaudītu BW. 32933;

2) abhecheln;

3) aufessen:
viņš nuosukājis ve̦se̦lu nuku maizes;

4) ab-, durchprügeln:
tē̦vs rājas, suolīdams nuosukāt MWM. X, 434;

5) zurücklegen:
sešas jūdzes lēkšus braucu, kâ sukāt nuosukāju BW. 29768. [Refl. -tiês, sich abkämmen.]

Avots: ME II, 861

sakstît, -u, -ĩju "Verlorenes suchen und gewöhnlich nicht finden" U.; "= pē̦das šukāt" Planhof; mantu sakstīt, nach Schätzen streben Depkin n. U. Zu sekt.

Avots: ME II, 657

šàukuonis ² Kokn., šaukuons Mag. IV, 2, 141, U., ein Schauder: šaukuons pārgāja, es überlief (mich) ein Schauder. Wohl zu šukt "beben, erschrecken" (nach Leskien Abl. 318; und zu li. šūksnis "Sprung" РФB. LXV, 309?), sowie - wenn mit šau- aus ide. sk̑eu- zu ae. scéoh, norw. skygg "scheu, furchtsam", ahd. sciuhen "verscheuchen" u. a. (bei Fick Wrtb. III ⁴ , 467).

Avots: ME IV, 6

sukât,

1) bürsten
U., Bielenstein Holzb. 706, striegeln U., kämmen U., hecheln U., Bielenstein Holzb. 373, Ronneb., (Wolle) kämmeln Bielenstein Holzb. 373; reinigen Wessen; durcharbeiten Mag. IV, 2, 149: galvu manu sukājat! BW. 16908. sukājiet, pucējiet, vediet drīzi istabā! nesukātas... nevediet! 16896. svārkus sukāt A. XX, 372. puišiem jānuosukā (jānuotīra nuo puogaļām) 2000 šauju par dienu Etn. III, 89. sukât (= nuo pakulām tīrīt) linus Dunika. Dazu das nomen actionis sukâšana (linu sukāšana Etn. III, 89) und das nomen acti sukãjums (par galviņas sukājumu BW. 4384, 8 var.);

2) prügeln
Ronneb., Salis, Wolm.: es tevi sukāšu LP. III, 99. sukā tam par muguru Memelshof. vīrs sukājis (sievu) un sacījis Etn. IV, 171. tuos sukā par abi gali I, 112;

3) tüchtig essen
Kav., Ronneb., Salis: kuo gaidīt, - sukā nuost! LP. IV, 6. tu jau sukā labi ilgi; vai nebiis par grūti? Saikava; saufen A. 1897, S. 481: bet tad sukāja krietni Aps. J. III, 27;

4) rasch gehen
U., Ronneb.;

5) sich energisch an etwas machen:
sukāt ar pļaušanu, ēšanu Memelshof. nu tik sukā iet LP. IV, 9 (ähnlich II, 19). sukā tūliņ art Kav. sukājam pūst, kuo tik var Janš. Bandavā II, 37. sukāsim nu vaļā (= sâksim)! Dunika;

6) intensiv bearbeiten
Nigr.: sukāt tē̦va tīrumiņus VL. Refl. -tiês,

1) sich kämmen
Spr.: saules meita sukājas sudrabiņa suseklīti BW. 33817. piektdien matus nesukāju...; piektdien Māŗa sukājās 34145; 2 einen Streit, Prozess führen Spr. Subst. sukâšanâs, mühseliges Fahren auf schlechtem Wege Seew. n. U. Vgl. li. šukúoti "kämmen".

Avots: ME III, 1117

šuķis,

1) = suķe 2, eine Lücke, ein Gebrechen L., U.;

2) = suķe 1, eine Scherbe U., Dunika, Rutzau: ve̦ca katla Suķī paņē̦musies nuo kuldas uogles Janš. Bārenīte 7. nuoliku... le̦snuos šuķuos ūdeni, kur cālīši nevar iekrist Mežv. ļ. I, 181. paklētē bija sabē̦rti šuķi Dunika;

3) = suķe 3, einer, dem Zähne im Munde fehlen U., der Lücken zwischen den Zähnen hat L., St. In der Bed. 3 aus li. šukỹs "wer Zahnlücken hat."

Avots: ME IV, 105

šūkt (wohl falsch für šukt!) U., šūkstu, šuku, = šukt.

Avots: ME IV, 109

II šutisks,

1) gebrechtich am Leibe, sonderlich am Gesicht, an Zähnen
L.;

2) šutiski runāt, unvernehmlich sprechen
L., U. ( "wie einer, der vorn keine Zähne hat" L.). Etwa dissimiliert aus "šukisk(a)s (zu sukums, šuķe)??

Avots: ME IV, 108

žukarêt, -ẽju,

1) = šukarêt, nachsuchen, schnüffeln U.;

2) mit einer
purga Fische ins Netz scheuchen Sessw.;

3) mit einem Quirl kochenden Brei umrühren
Gotthardsberg.

Avots: ME IV, 829

žuklis, ein schnelles Pferd Gaweesen. Vgl. šukls 2.

Avots: ME IV, 829

žukls (wo?) "slaiks, veikls". Vgl. šukls.

Avots: ME IV, 829

žukstît N. - Peb., = šukstît.

Avots: ME IV, 829

žukurêt, -ẽju, = šukurêt, suchen, schnüffeln Erlaa, Frauenb.: suns žukurē peles Erlaa.

Avots: ME IV, 829