Paplašinātā meklēšana

‡ àizšust, ein wenig ergrimmen Bauske.

Avots: EH I, 56

apšust [li. apsiùsti], intr., böse, unwillig werden, in Raserei geraten: bet šķimelis kā apšutis zviedz pārgalvīgi JR. V, 168.

Avots: ME I, 129

‡ apšustît Plm. (zu einer ganzen Anzahl von Objekten) geschaftig hin und her laufen: viņš jau apšustī visus.

Avots: EH I, 120

ìešust, in Zorn geraten, böse werden: viņš izsaucās iešutis Kand.

Avots: ME II, 78

‡ izšustît PV., = ‡ izšudît: sunītis skraida un izšustī visas vietas Plm. izšustīju visu Rīgu, bet laba dzīvuokļa neatradu Druw.; "īsā laikā izbraukāt vai izstaigāt" Druw. n. RKr. XVII, 82: līdz pusdienai jau trīs reizes izšustīju pa mežu pēc malkas.

Avots: EH I, 487

nùošust, intr., ärgerlich werden: nuošutis un drūms es atdevu zē̦nam zirgu MWM. VIII, 870.

Avots: ME II, 871

‡ pašustît Grünwald "= pameklêt".

Avots: EH XIII, 180

pìešust, böse werden: saimnieks tâ piešutis, ka ne parunāt vairs nevar Bauske.

Avots: ME III, 301

sašust, ‡ Refl. -tiês, = sašust: par tādu atbildi drusciņ sašuties Dünsb. Trīs romant. gad. 90.

Avots: EH XVI, 455

sašust, intr., gew. das Part. sašutis (auch U.) gebraucht, sich stark ärgern, vor Ärger ausser Fassung kommen, sich empören: karakungs sašūt briesmīgi LP. V, 315. tie par tādu neģēlību... sašūt Janš. Dzimtene V, 140. Vītuols bija sašutis par savām jūtām, par viņu svārstīšanuos Vēr. I, 1039. - Subst. sašutums, der Ärger, die Empörung: nāvīgs sašutums tuo sagrāba MWM. v. J. 1896, S. 477.

Avots: ME III, 759

sašustît, ‡

2) eilig ausfindig machen (aufsuchen):
atraitnim sašustīja brūti Druw. n. RKr. XVII, 82.

Avots: EH XVI, 455

sašustît, ausrichten, bewältigen (von einer Arbeit): ve̦cs var vairāk sašustīt Pernigel.

Avots: ME III, 759

šust: vor dem Stichwort ME. IV, 107 ist "I" zu ergänzen;

2): auch Amboten, Funkenhof, Rutzau; pūt, vējeņ, šūt, vējeņ! Tdz. 45265; ‡

4) "ein grosses (aber bald schwächer werdendes) Interesse für etwas haben"
Nigr.: tas jau tur tikai šūt, - ne˙kas neiznāks.

Avots: EH II, 658

šust (li. siùsti "toll werden"), šùtu, šutu,

1) böse werden, zornig sein, schmollen
St., Bergm. n. U.: zviedz kumeļi kâ šutuši briesmuoņi Apsk. v. J. 1903, S. 660. šutušas zvē̦ru mātes Janš.;

2) tollen, rasen, scherzen, lärmen
Kronw. n. U.: bē̦rni šūt cauru pavakaru Nigr. pārdzē̦rušies un cauru nakti ar mums šutuši Janš. Dzimtene ² III, 385" ai tu, lielals rievelis! gan˙drīz mani apgāza. tīri kâ iedzēries. par kuo tad tu tâ šūti? Dzimtene IV, 60;

3) den Verstand verlieren, verrückt werden
Wain.: viņa bučuoja tuo kâ šutusi CTR. I, 11. vai tu neesi šutis? Wain. Zu šaùst.

Avots: ME IV, 107

II šust, = svîst 1: maza gaismiņa šuta Gramsden. Auf li. šùsti "svîst (Miežinis); schmoren, brühen" beruhend.

Avots: ME IV, 107

III sūst: auch Serbig., Smilt., Stolben, Wrangelshof.

Avots: EH II, 658

III šust! Ausruf, mit dem man Hunde wegtreibt U.

Avots: ME IV, 107

IV šust: š., suns, pagaldē iekšā! Kaugershof.

Avots: EH II, 658

IV šust, in der beim Tauschen üblichen Redensart šust ("?") makiem, mît nažiem! Golg.; vgl. šustît I 4.

Avots: ME IV, 107

‡ V šust AP., = sust I 2 (verächtlich).

Avots: EH II, 658

šustaras Behrshof, šuste̦ras Lieven-Behrsen, šustari Kurl. n. U., šusteri Kurl. n. U., šusteru uogas Kurl. n. U., = sustarenes; šusteres Lieven-Behrsen, schwarze Johannisbeeren.

Avots: ME IV, 107

‡ šustarenes Frauenb., = sustarenes (sarkanās).

Avots: EH II, 658

‡ šusteres Zebrene, schwarze Johannisbeeren.

Avots: EH II, 658

šusreris: auch Lennew.; wer sich in alles mischt, alles wissen will Tirsen.

Avots: EH II, 658

šusteris, einer, der hin und her läuft, ein beweglicher Mensch od. ein solches Tier: (bē̦rns, suns) skraida kâ šusteris apkārt Plm. tu kâ šusteris izšusterē visur Druw, n. RKr. XVII, 82. Auf r. шýстрый "gewandt, fix, flink", шýстеръ "молодец" beruhend? Oder von šustît I 1 abgeleitet?

Avots: ME IV, 107

I šàustît: auch (šàustêt ² ) Bērzgale; šaust[i], māmiņa, cik tev tīk! BW. 6991, 1 var. kuo tu šaussi ar rīkstēm? gribu š. šuo pasauli Tdz. 54620.

Avots: EH II, 623

I šustît, -u, -ĩju,

1) geschäftig hin und her laufen
Plm.;

2) suchen, schnüffeln
Druw., Fest., Grünw., Nötk. (von Hunden), etwas Verstecktes suchen Treppenhof: šustīt šustīja un visas malas izšustīja, bet ne sukīt nedabūja Fest.;

3) "jem. wiederholt schicken, etwas heimlich zu erfahren"
Adsel;

4) tauschen
Adsel, Salisb., (ohne das Objekt zu sehen) MSil.; "suchend (?) betrügen" Adsel: zē̦ni skuolā šusta nažiem (nažus Salisb.) vai citiem niekiem Adsel. šusta zirgiem ebenda. Refl. -tiês MSil., = šustît 4.

Avots: ME IV, 107

II šustît, -ĩju, schlagen: lieldienās uolas šustī Wolmarshof.

Avots: ME IV, 107

III šustît Rosenbeck, Salisb., Schujen, Sermus, = sust I 2.

Avots: ME IV, 107

‡ IV šustît vaļā Bers., loslassen: š. v. ķēdes suni.

Avots: EH II, 658

šustaras: auch Behnen, Grenzhof, Ziepelhof.

Avots: EH II, 658

sašutis, sašutums, s. sašust.

Avots: ME III, 759

šàust Wolm., C., Ermes, (mit àu ² ) Gr. - Buschhof, Prl., Sessw., Warkl., (mit aû ² ) Bauske, Dond., Nigr. (li. siaũsti "schlagen (Bezzenberger Lit. Stud. 168), worfeln, spielen, toben, rasen"), šàušu, šàutu, stäupen, geisseln U.: šaut (Var.: per), māmiņa, mani mazu ar vītuola žagariņu! BW. 1711, 2 (ähnlich 6991 var.; 8627; 114281). lai šauš kungi ve̦cus vīrus ar ābeļu rīkstītēm! 22118 (ähnlich 29154). kāpēc manus bālelinus šauš sestdienas vakarā? 31300. auka trakuo un viļņus šauš U. b. 42, 23. pautus (uolas) šaust Siuxt, Wandsen (mit aû ² ), U., zu Ostern mit Ruten schlagen, wovon der Bedrohte sich durch Eier loskauft. Figürlich: nepatīkamus viesus šauta ļuoti asām satiriskām dziesmām BW. III, 1, 8. Refl. -tiês, einander oder sich geisseln; sich geisseln lassen: puiši grib ar meitām šaûstiês ² Nigr. es vairs neļaušuos šausties Por. IV, 155. nebūtu licis šausties jē̦ls Dziesmu grām. 68, 1. Subst. šàutẽjs, wer stäupt, geisselt (= šautnieks); der Geisselbruder Dr., ein Flagellant: kuo duosim šautējam? BW. 32264, 1. parādījās ve̦se̦li bari šautēju. Nebst šust und li. IIl p. prt. ùžstautė (in Dusetos) "versetzte einen Hieb, Schlag", siũtis "Stoss" wohl zu r. шутъ "Possenreisser", s. Bezzenberger GGA. 1898, 5511 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 472.

Avots: ME IV, 8

‡ III sust, sūtu, sutu Dunika "trakuot; skriet": uzmanies, ka zirgs nesāk s˙! kad bē̦rni sāk s., tad rītu gaidāms vējš. Zu šust I.

Avots: EH II, 604

šutas, der Zorn: aiz šutām zuobus griezdams MWM. VI, 488. rej . . . suņi šutās 682. šaurie re̦dzuokļi, kur liesmuo zvē̦ru šutas 771. kâ dusmuots tīģeris, niknās šutās Dēmons 20. Zu šust I, li. siuta (bei Miežinis).

Avots: ME IV, 108

šutinât (li. siutinti bei Miežinis), fakt. zu šust I, ärgern, böse machen L., U., verdriessen V.

Avots: ME IV, 108

žusteri Brasche 432, = žustrenes, šusteri.

Avots: ME IV, 835