Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šuvēja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šuvēja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (10)
brūcēt
izlažāt
nolažāt
nùolažât, tr., Steppstiche machen, brodieren: šuvēja nuolažā kre̦kla priekšu un apruočus Dond. n. RKr. XVII, 42.
Avots: ME II, 808
Avots: ME II, 808
nomērēt
nùomẽrêt, intr., abmagern, verhungern: viņas māte nuomērējuse šuvēja MWM. X, 881. kustoņi pamazām nuomērē Konv. 2. 1110. [bālām, nuomērējušām sejām De̦glavas Rīga II, 430.]
Avots: ME II, 819
Avots: ME II, 819
skranda
skrañda (li. skránda "alter, abgeschabter Pelz") Ruj., Salis, Serbig., AP., Līn., Iw., Wolm., skrànda 2 Kl., Prl., Nerft,
1) häufiger
der Plur. skrañdas, skran̂das 2 Dunika, alte Kleider, Lumpen, Lappen, Plunder U.: drēbes bijušas nuoplīsušas skrandu skrandās LP. VI, 563. skrandu skruodelītis BW. 14517, 11. - skrandu lācis, ein Zerlumpter: nuoplīsis kâ skrandu lācis RKr. VI, 744;
2) comm., Schimpfwort, ein Zerlumpter,
Lump: kuo tas plūksna saplūksnāja, tuo tas skranda saskrandāja VL. aus Siuxt. apprecēja . . . vienu šuvējas skrandu Seibolt A. v. J. 1900, S. 386. Als ein Kuronismus neben nuoskrendis zu li. skrañdis "Viehmagen", apskrę̃sti "sich zerzausen" (bei Büga KZ. LI, 120), mhd. schranz "Riss, Spalte, Scharte", dän. skrutte "Vogelkropf", schwed. dial. skrott "Fruchtbalg" ( s. Persson Beitr. 20, 376, 786, 863 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 580), resp. zu ahd. scrintan "sich spalten", scrunta "Spalte" (s. Zupitza Germ. Gutt. 158).
Avots: ME II, 886, 887
1) häufiger
der Plur. skrañdas, skran̂das 2 Dunika, alte Kleider, Lumpen, Lappen, Plunder U.: drēbes bijušas nuoplīsušas skrandu skrandās LP. VI, 563. skrandu skruodelītis BW. 14517, 11. - skrandu lācis, ein Zerlumpter: nuoplīsis kâ skrandu lācis RKr. VI, 744;
2) comm., Schimpfwort, ein Zerlumpter,
Lump: kuo tas plūksna saplūksnāja, tuo tas skranda saskrandāja VL. aus Siuxt. apprecēja . . . vienu šuvējas skrandu Seibolt A. v. J. 1900, S. 386. Als ein Kuronismus neben nuoskrendis zu li. skrañdis "Viehmagen", apskrę̃sti "sich zerzausen" (bei Büga KZ. LI, 120), mhd. schranz "Riss, Spalte, Scharte", dän. skrutte "Vogelkropf", schwed. dial. skrott "Fruchtbalg" ( s. Persson Beitr. 20, 376, 786, 863 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 580), resp. zu ahd. scrintan "sich spalten", scrunta "Spalte" (s. Zupitza Germ. Gutt. 158).
Avots: ME II, 886, 887
šnārēt
šnãrêt Dond., -ẽju "mit einer Schere od. einem Messer schneiden": šuvēja griêž drēbi ar šķērēm, ka šnārē vien Dond. n. RKr. XVII, 56.
Avots: ME IV, 88
Avots: ME IV, 88
šūt
šũt: prs. šuju - auch Talsen, Ziepelhof, šūnu - auch Alswig, AP., Fehteln, Heidenfeld, Liepna, Linden in Livl., Meselau, N.-Laitzen, Saikava, Sessw., Sonnaxt, Warkl., šuvu - auch Kegeln, Lems., N.-Peb., Smilt. Refl. -tiês, ‡
3) um die Wette nähen:
gājuši š. Pas. XI, 152; ‡
4) mit dem Nähen beschäftigt sein:
rītdien šūsies visa dienu (aus einer Zeitung). aužas un šūnas pa mājām; nav kad iz (=uz) lauka iet Sonnaxt. Subst. šuvums: ve̦cu bisu šuvumā BW. piel.2 262681; šuvējs, fem. š-ja: lai mana pādīte šuvēja auga BW. 1806.
Avots: EH II, 659
3) um die Wette nähen:
gājuši š. Pas. XI, 152; ‡
4) mit dem Nähen beschäftigt sein:
rītdien šūsies visa dienu (aus einer Zeitung). aužas un šūnas pa mājām; nav kad iz (=uz) lauka iet Sonnaxt. Subst. šuvums: ve̦cu bisu šuvumā BW. piel.2 262681; šuvējs, fem. š-ja: lai mana pādīte šuvēja auga BW. 1806.
Avots: EH II, 659
šūt
šũt (li. siúti, serb. šȉti "nähen"), Praes. šuju (Autz, Bauske, Bershof, C., Dond., Selg., Siuxt, Stenden, Wandsen), šūnu (Gr.-Buschh.,Kl.,Meiran,Schwanb.) od. šuvu Kand., Salis, Wolmarshof, Praet. šuvu,
1) nähen:
viena (zeltenīte) šūn, uotra ada BW. 13250, 13. kārtām šuvu vainadziņu 5931. šuj, māmiņa, man kreklīšus! 7347. kre̦klu šūnuot sienas me̦zgli Etn. II, 191. savam . . . lellim šuj bruncīšus Blaum. Ska1. ug. 230. māte meitai pūru šuva (Var.: dara) BW. 7596 var. vakar šuva lielu pūru, kad tuo pilnu piedārīs? 7575, 1 var. krija šūtā šūpuolī 1722. šuj, kurpnieks, man kurpītes! 5707 var. Sprw.: suns suņam kurpes šuj, kas šuj nabaga kaķīšam! Br. sak. v. 1231. - šujama (šūnama Seew.) adata, die Nähnadel;
2) (eine Wand) bekleiden:
izslavēja... dēļiem šūtu istabiņu BW. 25820, 2;
3) Zellen machen (von Bienen)
U.: bites šuj savas šūnas Konv. 2 3800. šūn, bitīt, ver, bitīt, man vietiņu maliņā! BW. 10655;
4) laufen, eilen
Gr.-Buschhof, Alksnis-Zundulis: kad ganam pirms Jurģa audekli vai šuvekli duoduot līdz, tad tai vasarā vilks ap luopiem kâ šūt šūnuot N.-Laitzen n. Etn. II, 99. ar kausiņiem ruoka strēlnieki šuva kâ bites A. Brigader Daugava I, 832. Refl. -tiês,
1) für sich nähen;
2) sich (von selbst) nähen:
zaļš pavediens, kas lē̦niem dūrieniem gar zaru šujas Stari I, 26. - Subst. šũšana, das Nähen, die Schneiderei Brasche: Rīgā šūšanā gājusi (hat in R. das Nähen gelernt) Stari I, 288. šuvums, das einmalige, vollendete Nähen; das Resultat des Nähens; das Resultat des Zellenmachens, die Waben, der Wachs: man pacēla mīļa Māre savas meitas šuvumiņu BW. 5020. bitīt, tavu šuvumiņu baznīcā dedzināja BWp. 1991, 3; šuvẽjs (li. siuvė˜jas, aruss. швѣй), auch šuvājs, wer näht; f. šuvēja, die Schneiderin: šūte̦n šuva šuvājiņa (Var.: šuvējiņi), . . . šuvājai diegu truka BW. 7191 (aus Stockm.). bitīt[e] vaska šuvējiņa 7166. Zu apr. schumeno "Schusterdraht", schutuan "Zwirn", schuwikis "Schuhmacher", ai. syūtá-ḥ "genäht", syūman- "Naht", ahd. siula "Ahle" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 514 f., Trautmann Wrtb. 261 f., sowie Osthoff MU. IV,177, Kretschmer KZ. XXXI, 386 und Reichelt KZ. XXXIX, 51.
Avots: ME IV, 111
1) nähen:
viena (zeltenīte) šūn, uotra ada BW. 13250, 13. kārtām šuvu vainadziņu 5931. šuj, māmiņa, man kreklīšus! 7347. kre̦klu šūnuot sienas me̦zgli Etn. II, 191. savam . . . lellim šuj bruncīšus Blaum. Ska1. ug. 230. māte meitai pūru šuva (Var.: dara) BW. 7596 var. vakar šuva lielu pūru, kad tuo pilnu piedārīs? 7575, 1 var. krija šūtā šūpuolī 1722. šuj, kurpnieks, man kurpītes! 5707 var. Sprw.: suns suņam kurpes šuj, kas šuj nabaga kaķīšam! Br. sak. v. 1231. - šujama (šūnama Seew.) adata, die Nähnadel;
2) (eine Wand) bekleiden:
izslavēja... dēļiem šūtu istabiņu BW. 25820, 2;
3) Zellen machen (von Bienen)
U.: bites šuj savas šūnas Konv. 2 3800. šūn, bitīt, ver, bitīt, man vietiņu maliņā! BW. 10655;
4) laufen, eilen
Gr.-Buschhof, Alksnis-Zundulis: kad ganam pirms Jurģa audekli vai šuvekli duoduot līdz, tad tai vasarā vilks ap luopiem kâ šūt šūnuot N.-Laitzen n. Etn. II, 99. ar kausiņiem ruoka strēlnieki šuva kâ bites A. Brigader Daugava I, 832. Refl. -tiês,
1) für sich nähen;
2) sich (von selbst) nähen:
zaļš pavediens, kas lē̦niem dūrieniem gar zaru šujas Stari I, 26. - Subst. šũšana, das Nähen, die Schneiderei Brasche: Rīgā šūšanā gājusi (hat in R. das Nähen gelernt) Stari I, 288. šuvums, das einmalige, vollendete Nähen; das Resultat des Nähens; das Resultat des Zellenmachens, die Waben, der Wachs: man pacēla mīļa Māre savas meitas šuvumiņu BW. 5020. bitīt, tavu šuvumiņu baznīcā dedzināja BWp. 1991, 3; šuvẽjs (li. siuvė˜jas, aruss. швѣй), auch šuvājs, wer näht; f. šuvēja, die Schneiderin: šūte̦n šuva šuvājiņa (Var.: šuvējiņi), . . . šuvājai diegu truka BW. 7191 (aus Stockm.). bitīt[e] vaska šuvējiņa 7166. Zu apr. schumeno "Schusterdraht", schutuan "Zwirn", schuwikis "Schuhmacher", ai. syūtá-ḥ "genäht", syūman- "Naht", ahd. siula "Ahle" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 514 f., Trautmann Wrtb. 261 f., sowie Osthoff MU. IV,177, Kretschmer KZ. XXXI, 386 und Reichelt KZ. XXXIX, 51.
Avots: ME IV, 111
šuvējīša
uzderināt
I uzderinât,
1) (zu etwas) bewegen, bereden
U., Selsau;
2) anpassen, anprobieren
(perfektiv): uzderināt drēbes pie šuvēja;
3) (mit Gewalt, gegen den Willen der betr. Person) verloben:
viņam šuo līgavu uzderināja Bauske.
Avots: ME IV, 324
1) (zu etwas) bewegen, bereden
U., Selsau;
2) anpassen, anprobieren
(perfektiv): uzderināt drēbes pie šuvēja;
3) (mit Gewalt, gegen den Willen der betr. Person) verloben:
viņam šuo līgavu uzderināja Bauske.
Avots: ME IV, 324