Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'švauks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'švauks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
švauks
švaukstēt
švaukstêt,
1): Unsinn plappern
Druw., Laud., Serbig., Stom.; leise sprechen Erlaa;
2): auch Bixten, Nötk.;
3): auch Erlaa.
Avots: EH II, 660
1): Unsinn plappern
Druw., Laud., Serbig., Stom.; leise sprechen Erlaa;
2): auch Bixten, Nötk.;
3): auch Erlaa.
Avots: EH II, 660
švaukstēt
švaukstêt, -u,-ẽju,
1) plappern; verstohlen klatschen
Erlaa, Unsinn plappern (mit àu 2 ) Bers., Selsau: viņš ar saviem vedējiem jautri tērzēja un švaukstēja Latvija;
2) schallen (vom Schlagen oder Schwenken)
Arrasch, C., PS. (mit aũ), Golg., Schwanb., Sessw. (mit àu 2);
3) "prahlen"
(mit aũ) Walk.
Avots: ME IV, 114
1) plappern; verstohlen klatschen
Erlaa, Unsinn plappern (mit àu 2 ) Bers., Selsau: viņš ar saviem vedējiem jautri tērzēja un švaukstēja Latvija;
2) schallen (vom Schlagen oder Schwenken)
Arrasch, C., PS. (mit aũ), Golg., Schwanb., Sessw. (mit àu 2);
3) "prahlen"
(mit aũ) Walk.
Avots: ME IV, 114
švaukstīgs
‡ švaukstīgs "?": švaukstīga ieduoma piespraudusi šai nevīžīgi savītai baluožu lizdai ruožainu vārdu (von einem schlecht passenden Bauernhofnamen) Delle Negantais nieks 173.
Avots: EH II, 660
Avots: EH II, 660
švaukstināt
švauksts
švauksts
Šķirkļa skaidrojumā (9)
aizstreimuļot
àizstreimuļuôt, àizstreipuļiôt, intr., hinwegtaumeln, wankend weggehen: čigāniete aizstreimuļuoja pie ugunskura atpakaļ Lautb. Švauksts bij aizstreipuļuojis līdz saviem ratiem Kaudz. M.
Avots: ME I, 53
Avots: ME I, 53
izlasa
izlasa, izlase,
1) die Auslese:
Darvina teōrija par spēcīgākuo izlasi Vēr. I, 1445;
2) d. Pl. izlasas, Abfälle, etw. Minderwertiges, schlechtes Korn
Konv. 1 144: Švaukstam arī tādi nieka liniņi bijūsi, nuo pēdējām tirgu linu izlašam sabāzti ar visām pakulām Kaudz. M. neņemšu, māsiņ, izlasas vien BW. 13282, 3; 11890.
Avots: ME I, 762
1) die Auslese:
Darvina teōrija par spēcīgākuo izlasi Vēr. I, 1445;
2) d. Pl. izlasas, Abfälle, etw. Minderwertiges, schlechtes Korn
Konv. 1 144: Švaukstam arī tādi nieka liniņi bijūsi, nuo pēdējām tirgu linu izlašam sabāzti ar visām pakulām Kaudz. M. neņemšu, māsiņ, izlasas vien BW. 13282, 3; 11890.
Avots: ME I, 762
lielmanīgs
liẽlmanîgs, vornehm, wichtig, junkerhaft: Švauksts sāka savā lielmanīgā buldurēšanā liegties Kaudz. M. viņu pašu lielmanīgi ieveda istabā A. XI, 106.
Avots: ME II, 500
Avots: ME II, 500
sagrandīt
sagrandît, tr.,
1) durchschütteln; erschüttern; durchschelten, aufs Korn nehmen; "проколачивать"
Wid.: viņa sakampa . . . ruoku kâ pirmāk un sagrandīja vēl vai stiprāk Jaunie mērn. laiki I, 23. kâ tie vakar viņu sagrandīja, tâ apstājās Vēr. II, 529. likumību sagrandīt Juris Brasa 452. Švauksts... viņu pat sagrandīja, ka tik daudz pa nuoru skraiduot Kaudz. M. 220. sagrandi nu labi tuo kļavu! N.-Peb.;
2) = sakasît: sagran̂dît 2 grāpja piede̦gumus Dunika.
Avots: ME II, 627, 628
1) durchschütteln; erschüttern; durchschelten, aufs Korn nehmen; "проколачивать"
Wid.: viņa sakampa . . . ruoku kâ pirmāk un sagrandīja vēl vai stiprāk Jaunie mērn. laiki I, 23. kâ tie vakar viņu sagrandīja, tâ apstājās Vēr. II, 529. likumību sagrandīt Juris Brasa 452. Švauksts... viņu pat sagrandīja, ka tik daudz pa nuoru skraiduot Kaudz. M. 220. sagrandi nu labi tuo kļavu! N.-Peb.;
2) = sakasît: sagran̂dît 2 grāpja piede̦gumus Dunika.
Avots: ME II, 627, 628
slīperis
slĩperis Wolm., Salis, U., slìperis 2 Prl., Slieper, Unterlage der Eisenbahnschienen U.; Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334. brusas, slīpeŗus vest Stari II, 283; in Meiran auch "ein ungewandter Mensch".
Avots: ME III, 936
Avots: ME III, 936
tēst
I tēst,
1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è 2 ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê 2 ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;
2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.
Avots: ME IV, 175, 176
1) têst Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, (mit è 2 ) Adl., Bers., Golg., Kl., Ogershof, Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika, Iw., tēst U., Meselau, Nötk., Praes. tešu (Golg., Schwanb.) od. tèšu (Arrasch, Drosth., Jürg., PS., Wolmarshof, [mit ê 2 ] Adl., Kl., Ogershof, Selsau, Sessw., (mit ê 2 ) Dond., Dunika), Praet. tèsu, Balken behauen, bekanten
U.; behauen, glatt machen, schaben U.; gerade machen Bielenstein Holzb. 12: tē̦vs ...vadžus tēš (Var.: teš) BW. 2175. cirsti, tē̦sti jauni kungi, ē̦ve̦lē̦ti arājiņi 20320;
2) "nemākulīgi kulstît 2" Warkl.: linus tēst Stari II, 283. - Subst. têšana, tešana, das Behauen:
Švauksts bij re̦dzē̦ts silā pie slīpeŗu tēšanas Kaudz. M. 334; tèsẽjs, wer behaut, ein Balkenbehauer Spr., Nötk., Sassm. Zu li. tašýti, aksl. tesati (prs. tešǫ) "behauen", čech. tesla "Zimmeraxt", ai. takš̍ati oder tāš̍ti "behaut, vertertigt", av. tašaiti "schafft", gr. τέχτων "Zimmermann", lat. texere "weben, flechten, bauen", ahd. dehsala "Queraxt", mhd. dehsen "Flachs schwingen", ir. tál "Zimmeraxt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 320, Walde Wrtb.2 778, Boisacq Dict. 950 f., Stokes Wrtb. 121 u. a.
Avots: ME IV, 175, 176
uzstāt
uzstât (aksl. vъstati "surgere"),
1) beharrlich (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) eindringen auf
L., U., Spr., einem zu Leibe gehen, über den Hals kommen LKVv.: u. kam stingri, es viņam uzstāju, lai viņš runā Mērn. l. 158 (ähnlich 21; 311; LP. VI, 978; Janš. Mežv. ļ. I, 236). Ce̦ruone uzstāja Saulzībai mīļi A. XXI, 596. uzstāju uz... sievas vešanu... pruojām Janš. Mežv. ļ. I, 338. sulainis... zaglei uzstāj atduot gre̦dze̦nu ar guodu LP. IV, 84. uzstāj... meičai: tā būšuot nuozagusi V, 462. "vai tu raudi pēc laupītāja, vai pēc manis?" brālis uzstāj IV, 51. "kauč vienu tasīti!" Jūlijs uzstāja Cālītis Dzīvība 48. nu tik uzstāj, vai jē̦rē̦nam galva pieaugšuot MWM. X, 248;
2) "?": paisums man neuzstās Br. 380. Refl. tiês,
1) = uzstât 1: viņš man uzstājās, lai atduodu tam parādu. es neuzstājuos Apskats v. J. 1903, S. 464. uzstāties uz sava Vīt.;
2) auftreten:
u. pašapzinīgi. Švauksts uzstājās ar pilnu apziņu Mērn. l, 44. pret... skuoluotājiem un... biedriem pa˙visam citādi uzstāties A. v. J. 1904, S. 104. u. par radikālās partijas vaduoni Konv. 2 385. u. ar runu Vīt.
Avots: ME IV, 384
1) beharrlich (mit Bitten, Forderungen, Drohungen) eindringen auf
L., U., Spr., einem zu Leibe gehen, über den Hals kommen LKVv.: u. kam stingri, es viņam uzstāju, lai viņš runā Mērn. l. 158 (ähnlich 21; 311; LP. VI, 978; Janš. Mežv. ļ. I, 236). Ce̦ruone uzstāja Saulzībai mīļi A. XXI, 596. uzstāju uz... sievas vešanu... pruojām Janš. Mežv. ļ. I, 338. sulainis... zaglei uzstāj atduot gre̦dze̦nu ar guodu LP. IV, 84. uzstāj... meičai: tā būšuot nuozagusi V, 462. "vai tu raudi pēc laupītāja, vai pēc manis?" brālis uzstāj IV, 51. "kauč vienu tasīti!" Jūlijs uzstāja Cālītis Dzīvība 48. nu tik uzstāj, vai jē̦rē̦nam galva pieaugšuot MWM. X, 248;
2) "?": paisums man neuzstās Br. 380. Refl. tiês,
1) = uzstât 1: viņš man uzstājās, lai atduodu tam parādu. es neuzstājuos Apskats v. J. 1903, S. 464. uzstāties uz sava Vīt.;
2) auftreten:
u. pašapzinīgi. Švauksts uzstājās ar pilnu apziņu Mērn. l, 44. pret... skuoluotājiem un... biedriem pa˙visam citādi uzstāties A. v. J. 1904, S. 104. u. par radikālās partijas vaduoni Konv. 2 385. u. ar runu Vīt.
Avots: ME IV, 384
zeseris
II zeseris, ein ausgelassener (kleiner) Junge Doblen, Lubn., Tilža; ein herzhafter, beweglicher, ausgelassener Junge Ruba, Rutzau; ein kleines, gut entwickeltes Kind Selb.; ein kleinerJunge Bauske; ein kleiner, schwächlicher Knabe Matkuln; "mazs, kasīgs (lielīgs Lis.) vīrelis" Vīt.; "Mērnieku laiku Švaukstam līdzīgs cilvē̦ks" N.-Peb., Schibbenhof; ein Schimpfname Kreuzb.; "smurgulis" Kurmene: šis kâ zeseris me̦tas starpā ar savu spraunuo izteiku un uzstāšanuos Vīt. šis, zeseris, ķersies man krūtīs! Valdis Stabur. b. 144. - sūdu zeseris Alschw., Frauenb., ein Schimpfwort; - "ein kluger, gehorsamer Hund" Kalnemois, Stom. Vgl. seseris.
Avots: ME IV, 714
Avots: ME IV, 714
žvaukstēt
žvaukstêt,
1) schallen
Wessen (mit àu 2; bei Fallen), Lennew. (beim Zuschlagen einer Tür; bei heftigem Anschlagen mit einem schweren Holzstück); izkapts strīķējuot žvàukst 2 Saikava;
2) grundlos bellen
Saikava (mit àu 2 );
3) Unsinn redden
Nerft, Wessen; "skaņi teikties" (žvàuksti, cik gribi! es tuomē̦r neticu, ka labuosies) Saikava; prahlen Odensee (mit àu 2 ). Vgl. zvauksts und švaukstêt.
Avots: ME IV, 843
1) schallen
Wessen (mit àu 2; bei Fallen), Lennew. (beim Zuschlagen einer Tür; bei heftigem Anschlagen mit einem schweren Holzstück); izkapts strīķējuot žvàukst 2 Saikava;
2) grundlos bellen
Saikava (mit àu 2 );
3) Unsinn redden
Nerft, Wessen; "skaņi teikties" (žvàuksti, cik gribi! es tuomē̦r neticu, ka labuosies) Saikava; prahlen Odensee (mit àu 2 ). Vgl. zvauksts und švaukstêt.
Avots: ME IV, 843