Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'švips' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'švips' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

izšvipstelēt

‡ izšvipstelêt "?": švipstelis nevar ne˙kā saturēt, viņam vajag i. PV.

Avots: EH I, 487

izšvipstināt

‡ izšvipstinât, vergeuden, vertun, verschwenden Golg.: i. mantu.

Avots: EH I, 487

švips

švips, Interjektion zur Bezeichnung schnellen Enthuschens: paceļu vāku, - švips! pele laukā Vīt.

Avots: ME IV, 116

švipsināt

švipstinât,

1): lispeln
Gramsden, Sessw.; (večuks) sāka š. īsti paskaļi: "vai tā ir kārtība ...?" A. Upītis Laikmetu griežos II, 31; mit den Lippen gewisse Laute erzeugen Gold., Zirsten; pfeifend prahlen Nötk., Widdrisch;

2): asti š. Frauenb.; "ar stibu vicināt" MSil.; (ar truoksni) š. pātagu Kalnzeem.

Avots: EH II, 661

švipste

švipste,

1) = švipaste 3 Morizberg;

2) "wer haltlos (ein wenig lispelnd) geschwätzig, eilig und flink im Sprechen und Gehen ist; wer Neuigkeiten zu verbreiten und zu schmeicheln pflegt"
Vīt.;

3) "ein Frauenzimmer, das - um gewandt zu scheinen - flink, aber plump und zwecklos sich bewegt"
Kalz.

Avots: ME IV, 116

švipstele

švipstele Vīt., = švipste 2; ein ruhelos hin und her eilendes Frauenzimmer, kas švipst Lis., C.

Avots: ME IV, 116

švipstelēt

švipstelêt Vīt., = švipstêt; sausend laufen; ar švīkuoņu runāt; dann und wann leise wehen.

Avots: ME IV, 116

švipstelis

švipstelis (f. -le) od. švipstelnìeks (f. -ce) Vīt., = švipsts 1 (aber ohne Gehässigkeit).

Avots: ME IV, 116

švipsteniski

švipsteniski Vīt., Adv., mit der Zunge anstossend, lispelnd.

Avots: ME IV, 116

švipstēt

švipstêt, -u, -ẽju Vīt., leise erzählen; lispeln; undeutlich pfeifen. Vgl. svipstêt.

Avots: ME IV, 116

švipstiens

švipstiens Vīt., schnell Erzähltes (vai tik vien bij tā švipstiena?); ein misslungener, schwacher Pfiff; eine Art Nebengeräusch beim Sprechen.

Avots: ME IV, 117

švipstināt

švipstinât,

1) = svipstinât, lispeln, undeutlich sprechen Arrasch (bē̦rns vēl lāga nerunā, tikai švipstina), Bers., Ogershof; flüsternd und dabei unverständlich sprechen Vīt.; leise, stimmlos pfeifen Holmhof, Stockm.;

2) wedeln:
š. ar asti C. astes nerimstīgu švipstināšanu Vid. Pas. zīd. kust. 93; schnelle und zwecklose Bewegungen machen (auch: svipstinât) Kalz.: kuo tu pa bļuodu švipstini? tur vairs ne˙kā nav! Lubn.;

3) leichtfertig verschenken; vergeuden
Frauenb.

Avots: ME IV, 116

švipstiņš

švipstiņš: plātīdamies kâ tāds š., stāstīja nezin kādus brīnumus A. Upītis Sm. lapa 32; "kas darbā viegls, nepastāvīgs, lē̦kātājs" MSil.

Avots: EH II, 661

švipstiņš

švipstiņš Vīt., = švipste 2: švipstiņš, kas nevar nuociesties pirmais neizstāstījis.

Avots: ME IV, 116

švipstiski

švipstiski Bers., Adv., undeutlich, lispelnd: ja kāds priekšzuobs izlūzis, tad runa iet švipstiski.

Avots: ME IV, 116

švipstīt

švipstît, -ĩju Drosth., Segew., wedeln, schwenken: zirgs asti švipstī. Refl. -tiês, -uôs, -ĩjuôs, hin und her eilen, um sich bemerkbar zu machen Vīt.

Avots: ME IV, 116, 117

švipsts

švipsts,

2): = svipšķis 1 PV.: lai pūš (uguni) puika ar savu švipstu! skals tad tūliņ aizdegsies.

Avots: EH II, 661

švipsts

švipsts Vīt.,

1) = švipste 2;

2) ein misslungener, schwacher Pfiff; = *svipsts (zu erschliessen aus svipstu mest).

Avots: ME IV, 117

Šķirkļa skaidrojumā (3)

svirka

‡ svìrka 2 (mit š- zu lesen?) Kalz., Selb., Stockm. "= švipste 3."

Avots: EH II, 619

švirka

švirka "vizde̦gune" Lubn.; "šaudīga sieviete" Gr.-Buschhof (mit ìr 2 ), Meiran (mit ir̂); "ein flitteriges Mädchen" Schwanb.: skraida kâ švirka saplē̦stiem brunčiern; vgl. svirka (fehlerhaft für švirka?) "= švipste 3" Kalz., Selb., Stockm.

Avots: ME IV, 117