dūkņa
I dūkņa, die Elfe Druva I, 383: dūkņas čukst kuoku zaruos Aspaz. Vaidel. 38 [vgl. dukņa II].
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ūkņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ūkņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
dūkņa
II dùkņa 2 Liepna, Warkh., dûkņa 2 Wormen, Dond., = dukņa IV, eine einschiessende Stelle; in Karlsruhe: eine vom Vieh ausgetretene Pfütze: ganceļā liela dūkņa; in Neu- Schwaneb.: "cilvē̦ks, kas dzīvuo purvainā vietā un tuo apstrādā".]
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
dūkņa
III dùkņa 2 Mar.,
1) eine Kuh, die oft (leise) brüllt
(vgl. dūkt);
2) ein (z. B. mit Bitten) aufdringlicher Mensch.]
Avots: ME I, 525
1) eine Kuh, die oft (leise) brüllt
(vgl. dūkt);
2) ein (z. B. mit Bitten) aufdringlicher Mensch.]
Avots: ME I, 525
jūkņa
rūkņa
ūkņa
ūkņa
I ūkņa, eine morastige Stelle Aahof; ùkņa 2 Golg., Wessen, Plur. ūkņas, ein tiefer Morast L., Oberl. n. U.: purvs ar . . . ūkņām LP. VII, 1307 (aus Adsel). pie muižas guļuot ūkņā ze̦lta mucas 1130.
Avots: ME IV, 407
Avots: ME IV, 407
ūkņa
II ũkņa Bauske, (mit ù 2) KatrE., (mit û) Alswig, comm., ein Schnüffler; Kundschafter Oppek n. U.
Avots: ME IV, 407
Avots: ME IV, 407
ūkņa
ūkņa
ūkņa
ūkņas
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
mūkna
Šķirkļa skaidrojumā (6)
dūgņa
dūkaņa
dũkaņa (?)"ein Waldgeist weiblichen Geschlechts" Stuhrhof: dūkaņas mežā spuokuojas. Vgl. dūkņa I.]
Avots: ME I, 525
Avots: ME I, 525
dukņa
II dukņa, eine Nymphe, Dryade, Baumelfe Aus. I, 22; auch dugņa, dūkņa. [Wohl ein Buchwort. das auf ein li. dukna, dugna bei Narbautt Mitol. lit. 82-4 zurückgeht.]
Avots: ME I, 511
Avots: ME I, 511
ūkne
ūkšķeklis
II ūkšķeklis (mit ostle. ū aus uo?) A: Schwanb. "ein Schnüffler"; nebst ūkšķis III zu ūkņa II?
Avots: ME IV, 408
Avots: ME IV, 408