Paplašinātā meklēšana

‡ izžākarêt, zur Genüge schüren Dond.: i. krāsni ar bīšķi.

Avots: EH I, 498

mežāka (unter mežaks): auch (unbändiger Mensch) Bers.

Avots: EH I, 804

[pãržākarêt, tr., durchsuchen U.: p. upi, den Boden des Flusses durchsuchen.]

Avots: ME III, 189

uzžākarêt "ar kuoku sataustīt" Bauske: ūdenī kuo uzžākarēt. Refl. -tiês, mit Mühe (hin)aufsteigen: puika uzžākarējies uz krāsns Memelshof.

Avots: ME IV, 402

žāka od. žāks "?": cilvē̦ku iecēla uozuola žākā (= žāklē I 1?) LP. VII, 341; žāka Assiten, die Vertiefung im obern Ende eines Sparrbalkens zur Aufnahme des zugespitzten Endes des gegenüber befindlichen Sparrbalkens.

Avots: ME IV, 794

žākara, žākare, verächtl. Bezeichnung für eine Frauensperson: kalpuones salīdzis mans vīrs. es tādas žākaras... nebūtu ņē̦musi Alm. e̦smu piedzīvuojusi sieva un ne˙būt tāda žākare ders. uotra meita, tāda žākare - uz puišiem kâ uzme̦duota ders.

Avots: ME IV, 794

žākaŗâtiês, -ãjuôs, = žākarêt II 2: kuo nu žākaŗājies tik daudz ar tuo kaŗuoti? Alm.

Avots: ME IV, 795

I žākarêt, -ẽju,

1) mit einem
žākars I 1 im Wasser sichen Salis n. U., Memelshof, (mit ã ) AP., C., Zarnikau, (žãkarat) Salis; suchen Bielenstein Holzb. 655; "vandīt" Dond.;

2) Fische ins Netz treiben
(mit ã ) Zarnikau;

3) "čačuot ābuoliņu" (mit ã ) Nikrazen; žākaruôt "uz žākariem kŗaut".

Avots: ME IV, 794

II žākarêt,

1): auch Für., Mag. VI, 44.

Avots: EH II, 817

II žākarêt, auch refl. žākarêtiês,

1) plaudern
Ruj. n. U.;

2) albern, tollen
Spiess n. U., (žākarêtiês) Bers., Frauenb., Naud., Serben, (mit ã ) Behrshof, Ruhental; klettern (žākarêtiês) Frauenb.; "sich schamlos benehmen" (žākarêtiês) Frauenb.: ķirinājas un žākarējas visuos kuokuos augšā Frauenb. kuo tu atkal ar tām meitām sāc žākarēties? ebenda. tik zin, kâ žākarēties ar meitām Naud.

Avots: ME IV, 794

I žãkaris C., wer mit einem žākars I 1 im Wasser sucht (žãkarē).

Avots: ME IV, 794

II žãkaris Adiamünde, = žākars I 1.

Avots: ME IV, 794

III žãkaris, f. -re, Pankelhof, Ruhental, wer tollt: zē̦ns tāds žākaris, ne˙maz nevar ievaldīt Naud.

Avots: ME IV, 794

žākaruôt,

1) s. žākarêt I 3;

2) = žākarêt II 2 Schujen.

Avots: ME IV, 795

I žākars,

1) žãkars Zarnikau, ein Fischergerät (ein Eisen mit wenigstens 4 Haken
U.), womit verlorene Netze im Wasser gesucht werden Bielenstein Holzb. 655;

2) Plur. žãkari Ahs., = pãrkaras: labības kaudzēm, stirpām mē̦dz likt žākarus pāri, lai vējš neizpluosa čukurus Ahs. n. RKr. XVII, 66;

3) "salmu jumtam pirmie, nuo čukura skaituot, pāri pārliktie klamburi" N. - Bartau.

Avots: ME IV, 795

II žākars,

1): auch Für., Mag. VI, 44.

Avots: EH II, 817

II žākars,

1) ein Plauderer
Ruj. n. U., ein Schwätzer (žākars) Mag. XIII, 2, 45;

2) ein ausgelassener Knabe, der auf Bäume zu klettern pflegt:
kur tu tādam žākaram spēsi biksas salāpīt? Frauenb.; "= draiskulis" Schujen.

Avots: ME IV, 795

žākare (unter žākara und žãkaris III): "palaidnīga meitene" (mit ã) Blieden.

Avots: EH II, 817

I žākarêt, ‡

4) "vicināt de̦guošu skalu vai pagali" N.-Bergfried.

Avots: EH II, 817

gàužs, [gaũžs Dunika],

1) kläglich, jämmerlich, herb, bitter:
gana man gaužu dziesmu, pati gaužu neraudāju BW. 132. duos dēliņš gaužus vārdus 3343 var. raudāt gaužas asaras od. gaužām asarām, bittere Tränen vergiessen. mutīti nuomazgāju gaužajās (Var.: gaudajās) asarās BW. 8084. gauža sē̦rga, eine schwere Krankheit Manz. [muocība tik gauža Glück Jerem. 15, 18;

2) inständig, intensiv
U.: gauža lūgšana];

3) gut:
tas jau man tas gaužākais, das ist ja für mich das Beste Salisb. [gaužāks"labāks, tre̦knāks" Allendorf]. - Adv. gàuži,

a) klänglich, jämerlich, erbärmlich, bitter:
atradu māsiņu gauži, žē̦li raudājam BW. 13730, 40. gauži žē̦luojās pēc sava dē̦la Dīc. I, 36. [gauži lūgt, flehentlich biten U.] mani gauži rāja BW. 10233. rej, sunīti, gana gauži 14463. nu man žē̦l, nu man gauži (Var.: gaudi, gaud) 13713;

b) intensiv, sehr:
gauži liels, mazs, stiprs, jauks, laimīgs, laipns, sehr gross, klein, stark, schön, glücklich, freundlich. gauži liels vīrs, kas gauži daudz ē̦d LP. VI, 436. Ebenso hat gauži vor Verben die ursprüngliche Bedeutung in der Volkssprache, zuweilen auch in der Schriftsprache verloren: gauži priecājuos, ich freue mich sehr. viņš man gauži par tuo pateicās Purap. Dārta viņam gauži patikusi Aps. pašas gauži gavilēja Ltd. 2767. Vgl. gauds.

Kļūdu labojums:
neraudāju = nedziedāju
3343 = 3343 ¹ var.
8084 = 8087, 6;
13730, 30 = 13730, 40

Avots: ME I, 614

mežaks, der Waldbewohner Spr.; [mežaks Druw., A. - Schwanb., mežāks Laud., Sessw., mežāka Grawendahl, ein zottiger, unordentlich gekleideter Mensch; mežaks Meselau, Lettihn, Stomersee, mežāks Laud., Sessw., mežāka Grawendahl, ein unbändiger, wilder Mensch; nicht selten als Gesinde- und Familienname].

Avots: ME II, 609

‡ II spilgt, erglänzen: debess tālumi klusā ze̦ltā spilgst Skalbe Raksti I (1938), 289. nuo uguns puķe plaukst un zied un sārkst, pret nakti spilgst Rainis Dz. un d. III2, 343. viņa slava juopruojām spuožāka spilgs Austriņš Aizsaulē 130.

Avots: EH II, 550

I žākurs U., Bielenstein Holzb. 655, = žākars I 1.

Avots: ME IV, 797