Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žāvāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žāvāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apžāvāties
‡ apžāvâtiês, einmal oder mehreremal gähnen: bē̦rns jau apžāvājās: jāliek gulēt Wolmarshof u. a.
Avots: EH I, 128
Avots: EH I, 128
atžāvāties
atžãvâtiês, ‡
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss gähnen; zu gähnen aufhören
(mit â 2 ) Dunika, Rutzau: vai vēl neesi atžāvājies?
Avots: EH I, 183
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss gähnen; zu gähnen aufhören
(mit â 2 ) Dunika, Rutzau: vai vēl neesi atžāvājies?
Avots: EH I, 183
atžāvāties
iežāvāties
ìežãvâtiês, ìežãvuôtiês,
1) anfangen zu gähen:
tē̦vs iežāvājās;
2) ins Gähnen kommen und vom Gähnen nicht loswerden können, sich ans Gühnen gewöhnen:
kad iežāvājas, tad nevar beigt žāvāties.
Avots: ME II, 93
1) anfangen zu gähen:
tē̦vs iežāvājās;
2) ins Gähnen kommen und vom Gähnen nicht loswerden können, sich ans Gühnen gewöhnen:
kad iežāvājas, tad nevar beigt žāvāties.
Avots: ME II, 93
izžāvāties
izžãvâtiês, zur Genüge gähnen, sich nach Herzenslust ausgähnen: ve̦lns, atmuodies, izšļaucījās, izžāvājās LP. VII, 1170.
Avots: ME I, 833
Avots: ME I, 833
nožāvāties
žāvāties
žāvâtiês, (Unsinn Druw. n. Etn. II, 161) schwatzen Mag. XIII, 2, 54: kuo nu žāvājies? man jau žāvas nāk klausuoties Alksnis-Zundulis.
Avots: ME IV, 798
Avots: ME IV, 798
Šķirkļa skaidrojumā (2)
izrozīties
I izruôzîtiês,
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
nošļaukt
nùošļaukt,
1) [intr., abfallen, abgleiten
Für. I, unter šļaukt]: nuošļaukt nuo krē̦sla Apsk, v. J. 1905, S. 157;
2) tr., abschrägen:
auglenīcas ir ar nuošļauktu galu Wid. Refl. -tiês,
1) sich abschrägen, schräge abfallen:
pret jūru kalni pielaižas, nuošļaucas JR. VII, 3;
[2) neine kurze Zeit abschlafenu
Dickeln; "nuostaipīties, nuožāvāties" Neu-Bergfried).
Avots: ME II, 868
1) [intr., abfallen, abgleiten
Für. I, unter šļaukt]: nuošļaukt nuo krē̦sla Apsk, v. J. 1905, S. 157;
2) tr., abschrägen:
auglenīcas ir ar nuošļauktu galu Wid. Refl. -tiês,
1) sich abschrägen, schräge abfallen:
pret jūru kalni pielaižas, nuošļaucas JR. VII, 3;
[2) neine kurze Zeit abschlafenu
Dickeln; "nuostaipīties, nuožāvāties" Neu-Bergfried).
Avots: ME II, 868