Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'žvīks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'žvīks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizžvīkstēt

àizžvĩkstêt, intr., mit Geräusch sich entfernen, wegfliegen: tur pīle aizžvīkstēja pār kuokiem MWM. VIII, 327, K.

Avots: ME I, 62


atžvīkstēt

atžvīkstêt, rauschend, schwirrend herfliegen: te citas bites atžvīkstēja MWM. VIII, 413.

Avots: ME I, 214




žvīks

žvīks Frauenb., Interjektion: nuoiet žvīks pār kauliem LP. II, 45. Lavīzei pārgāja žvīks pār kauliem MWM. X, 572.

Avots: ME IV, 847


žvīkstējiens

žvīkstējiens, ein abgeschlossenes Rauschen: katru spārnu žvīkstējienu Jaunības dzeja 33.

Avots: ME IV, 847


žvīkstēt

žvĩkstêt,

1): auguošs kuoks lūstuot žvìkst 2 Borchow. žvīkstē̦dama ... tautu meita gaŗām iet Tdz. 59990; ‡

2) "schwatzend die Zeit totschlagen"
(mit ì 2 ) Selb.

Avots: EH II, 824


žvīkstēt

žvĩkstêt Ahs. n. RKr. XVII, 67, Arrasch, Bauske, C., Frauenb., Gotthardsberg, Kegeln, Lemsal, Nötk., Raiskum, Ruj., Schrunden, Sermus, Smilten, Trik., Wesselshof, Wolm., (mit ì 2 ) Erlaa, Golg., Kalz., Lettihn, Lis., Lubn., Mar., Saikava, Schwanb., = švĩkstêt: pļauj, ka žvīkst vien Trik. u. a. brauc ar žagaru ve̦zmu, ka žvīkst vien Schwanb. vējš žvīkst (saust) gar acīm Ahs., Segew. slimajam krūtis žvīkst Ahs. žvīkst, situot gaisā ar rīskti vai pātagu Druw., Lubn., Mar., Sermus u. a. izkapts pļaujuot žvīkst Ahs., Bers. raganas jāj pa gaisu, ka žvīkst vien Segew. ūdens skrien caur šķirbu, ka žvīkst (zischt) vien Segew. ziemā ragavas braucuot žvīkst Wessen. žvīkst, pa grīdu kuo smagu ve̦lkuot Lis. putniem spārni laižuoties žvĩkst Ronneb. žvīkst, slaukuot nuosvīdušas luoga rūtis Pernigel. virs... atvariem ugunsgrē̦ks žvīkst MWM. IX, 285. izsaucās savādā žvīkstuošā balsī Vēr. II, 440.

Avots: ME IV, 847, 848


žvīkstiens

žvīkstiens "?": skanēja ķērcieni, lamas un žvīkstieni A. Upītis Pirmā nakts 246.

Avots: EH II, 824


žvīkstināt

žvīkstinât: zirgi ... spardījās, astēm nikni žvīkstinādami ("?") A. Upītis Pirmā nakts 63.

Avots: EH II, 824


žvīkstināt

žvīkstinât Sassm. u. Dond. n. RKr. XVII, 67 (mit ĩ), = žvĩkât; žvīkstinât (= švīkstinât) ar vici (wo?).

Avots: ME IV, 848


Šķirkļa skaidrojumā (10)

iežvīgoties

ìežvīguôtiês, [aufsäuseln?]: vējiņš nuo prieka iežvīguojās MWM. VIII, 167.] In Bers. und Nötk. sei es gleichbedeutend mit iežvīkstēties; um Tuckum - mit iekustēties, iešūpuoties.

Avots: ME II, 94


kvakstēt

kvakstêt Sessw., kvãkstêt, kvãkš(ķ)êt Smilt., -u, ẽju, kvakšinât, intr.,

1) quarren, schnattern, quaken:
tur pīle aizžvīkstēja pār kuokiem kvākšķē̦dama MWM. VIII, 327. viņš kvakšinājis kâ teter,i [Fest.], kvakšinājis kâ pīles JU. ;

2) quatschen:
tuo sagrābis me̦t pret grīdu, ka kvākš vien St. [Vgl. li. kvaksė´ti "quaksen", r. квок(т)ать "glucken", li. kvaksinti "kurkt".]

Avots: ME II, 351


nošvīkstēt

nùošvĩkstêt, nùošviukstêt, nùošviukš(ķ)êt, nùožvikstêt, intr., dahinsausen, dahinrauschen, einen knallenden, rauschenden Schall von sich geben: pātaga asi nuošvīkstēja gar zirga sāniem Vēr. II, 423. te pār galvu viņam nuošvīkst spārni JK. III, 75. es atvedu tautu meitu, krūmi vien nuošvīkstēja BW. 17183 (krūmi vien nuožvīkstēja A. XX, 491). aizgāja, ka svārki nuošvīkstēja vien. nuošviukš drēbes Duomas II, 1025. žvīks, žvīks, nuožvīkstēja vice MWM. X, 4. vējš vien nùožvīkstējis gar ausīm LP. V, 60.

Avots: ME II, 871



žvākāt

II žvãkât (?) Nötk. "so ziehen (dem Boden entlang), dass gewisse "žvīkstuošas" Töne entstehen". Vgl. zvãkât II.

Avots: ME IV, 843


žvākstēt

žvãkstêt,

1): ūdens žvākst, kad tuo lej traukā Dond. rudzu laukā sāka ž. izkaptis Sārts Druvas san 139. žvīkstē̦dama, žvākstē̦dama tautu meita gaŗām iet Tdz. 59990. "drāzās" ME. IV, 843 in "drāžas" zu verbessern;

2): mit à 2 Kokn.

Avots: EH II, 824


žvīga

žvīgs, Interjektion, = žviukt: žvīgs, žvīgs! nuožvīkstēja vice MWM. X, 4.

Avots: ME IV, 847


žvigoņa

žviguôņa "žvīkstēšanä (?) Nötk.

Avots: ME IV, 844


zvīgot

II zvīguôt,

1) "žvīkstēt" (mit ĩ ) Nötk.;

2) = zvīgât (?) Anekd. IV, 231.

Avots: ME IV, 779


žvigot

I žviguôt Saikava, Allunan n. U., = zviguoties, ausgelassen lachen; "žvīkstêt" (?) Nötk.

Avots: ME IV, 844